DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
06. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

ES zvejniekiem un zivju pārstrādātājiem kompensēs zaudējumus, ko radījis karš Ukrainā

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Eiropas Parlaments trešdien deva zaļo gaismu finansiālas palīdzības izmaksai ES zivsaimniecības un akvakultūras nozaru pārstāvjiem, kurus ekonomiski skāris Krievijas iebrukums Ukrainā.

Eiropas Parlamenta deputāti trešdien ar 620 balsīm par, 10 pret un 9 atturoties pieņēma vienošanos ar ES valdībām par finansiāla atbalsta sniegšanu ES zivsaimniecībai un akvakultūrai, lai mazinātu kara ietekmi.

Ar šo pasākumu varēs atbalstīt zvejniekus, ražotājus un citus zvejniecības un akvakultūras uzņēmumus, kuru darbība ir pārtraukta Ukrainā notiekošā kara dēļ. EP deputāti ar Padomi vienojās arī iekļaut pārstrādes nozari un tos uzņēmējus un ražotājus, kuri vēl darbojas, bet kuru ekonomisko dzīvotspēju negatīvi ietekmējis karš.

Dalībvalstis varēs šos noteikumus lietot, lai izmantotu tām pieejamos līdzekļus no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda. Ar šiem līdzekļiem varēs kompensēt zvejnieku, ražotāju un pārstrādātāju zaudētos ienākumus, kā arī papildu izmaksas, kas radušās kara dēļ, piemēram, enerģijas, izejvielu un zivju barības cenu pieaugumu.

Atbalsts tiks piemērots ar atpakaļejošu datumu no 2022. gada 24. februāra, kad sākās Krievijas iebrukums, ar līdzfinansējuma likmi 75 %.

"Šī finanšu pakete iespējo papildu krīzes pasākumus, lai atbalstītu ES zivsaimniecības un akvakultūras nozares saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Finansējums būs pieejams, lai kompensētu papildu izmaksas, negūtos ienākumus un nerealizētos produktus, kā arī īslaicīgu zvejas darbību pārtraukšanu - pateicoties Eiropas Parlamentam, tas attieksies arī uz uzņēmumiem, kuri uz laiku nevar turpināt zveju ekonomisko sankciju dēļ," pēc balsojuma teica EP ziņotājs Nunu Melu (EPP, Portugāle).

Turpmākie pasākumi

Pēc apstiprinājuma plenārsēdē šis tiesību akts vēl oficiāli jāapstiprina arī ES ministru padomei. Tas stāsies spēkā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Konteksts

ES zvejas flotē 2019. gadā bija 73 983 kuģu un bija nodarbināti 129 540 zvejnieki. Akvakultūrā bija nodarbināti aptuveni 75 000 cilvēku, bet pārstrādes rūpniecībā darbojās aptuveni 3 500 uzņēmumu. Militārā konflikta dēļ daļa ES flotes pārtraukusi darbību, jo samazinājusies darbības rentabilitāte un pieaugušas kuģu degvielas un zivju barības cenas. Piegādes ķēdes pārtraukumi un tirgus traucējumi ir skāruši arī jūras velšu audzēšanas un pārstrādes nozares.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI