DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Jūnijā uzņēmēju noskaņojums negatīvs visās uzņēmējdarbības jomās

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada jūnijā samazinājās visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji bija negatīvi gan rūpniecībā un būvniecībā, gan pakalpojumu sektorā. Arī mazumtirgotāju noskaņojums noslīdējis zem nulles, lai gan pēdējos trīs mēnešos mazumtirdzniecība bija vienīgā joma, kurā uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums daudz sliktāks nekā ierasts vasarā

2022.gada jūnijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 0,9. Salīdzinot ar maiju, šis rādītājs samazinājies par 1,8 procentpunktiem. Sezonāli nekoriģētais rādītājs bija 10,7, kas ir būtiski zemāks nekā ierasti vasaras sezonā. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie jūnijā tāpat kā mēnesi iepriekš bija uzņēmēji, kas darbojas automobiļu pārdošanas nozarē (21,8) un degvielas mazumtirdzniecībā (14,0). Salīdzinot ar maiju, konfidences rādītājs pieaudzis arī pārtikas preču mazumtirdzniecībā, sasniedzot 8,6, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā nav būtiski mainījies (11,2). Vienīgā nozare, kur uzņēmēju noskaņojums jūnijā būtiski pasliktinājies, nokrītot zem nulles (- 1,7), ir automobiļu rezerves daļu pārdošana, to apkope un remonts..

Jūnijā 23 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Stabilizējies uzņēmēju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru minējuši nepietiekamu pieprasījumu (25 %). Darbaspēka trūkumu izjūt 16 % mazumtirgotāju, un tas ir par 4 procentpunktiem mazāk nekā maijā. Kā jau ierasts īpaši būtisks ierobežojošs faktors mazumtirdzniecībā ir konkurence savā tirdzniecības sektorā (38 %). 10 % respondentu atzīmē, ka to darbību tiešā vai netiešā veidā negatīvi ietekmē karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 9 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu palielināšanos, kas daļēji arī ir saistīta ar karadarbību.

Visoptimistiskākie uzņēmēji izmitināšanā, vispesimistiskākie – izdevējdarbībā

Pakalpojumu sektorā 2022. gada jūnijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija negatīvs (- 3,9), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar maiju, ir pasliktinājies par 1,3 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie jūnijā bija uzņēmēji izmitināšanas nozarē (34,3). Tiem seko iznomāšana un ekspluatācijas līzings (23,2) un ceļojumu biroji un tūrisma operatori (22,9). Abās šajās nozarēs konfidences rādītāji, salīdzinot ar maiju, pieauguši ļoti strauji – vairāk nekā par 20 procentpunktiem. Savukārt vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums fiksēts izdevējdarbībā (- 23,7) un pasta un kurjeru darbībā (- 18,4), kā arī ūdens transportā (- 16,2). Kopumā jūnijā noskaņojums bija pozitīvs 20, bet negatīvs 10 pakalpojumu apakšnozarēs.

35 % pakalpojumu sektora respondentu jūnijā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar maiju, samazinājies par vienu procentpunktu. 24 % pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 18 % – darbaspēka trūkums. Tāpat kā maijā 12 % pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 5 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas.

Būvniecībā konfidences rādītājs turpina samazināties

Konfidences rādītājs būvniecībā jūnijā pēc sezonāli koriģētiem datiem ir -15,5, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 0,4 procentpunktiem. Konfidences rādītājs ir samazinājies inženierbūvniecībā, bet nedaudz pieaudzis ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Jūnijā būvniecības nozari visvairāk ietekmējis materiālu vai iekārtu trūkums (norādījuši 31 % respondentu). Otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors ir darbaspēka trūkums (atzīmējuši 29 % aptaujāto uzņēmēju), kas, salīdzinot ar maiju, pieaudzis par 3 procentpunktiem. Nepietiekamu pieprasījumu un finansiālas grūtības atzīmējuši attiecīgi 26 % un 22 % respondentu. Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo materiālu vai iekārtu trūkums, pieaudzis 3,2 reizes, savukārt finansiālu grūtību un darbaspēka trūkuma ietekme pieaugusi attiecīgi 1,7 un 1,6 reizes. Kā citi būvniecību ierobežojošie faktori jūnijā minēti būvmateriālu un energoresursu cenu kāpums (15 % respondentu), kā arī karadarbība Ukrainā un ģeopolitiskā situācija pasaulē (3 % aptaujāto uzņēmēju). 17 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību jūnijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, samazinājums par 11 procentpunktiem).

Apstrādes rūpnieku noskaņojums kļūst negatīvāks

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs jūnijā salīdzinājumā ar maiju samazinājies par 1,7 procentpunktiem un ir -4,7. To ietekmēja uzņēmumu vadītāju negatīvākas prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kritums, saimnieciskās darbības samazinājums). Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, poligrāfija un ierakstu reproducēšana, dzērienu ražošana, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, tekstilizstrādājumu ražošana un elektrisko iekārtu ražošana. Savukārt pieaugums ir metālu ražošanā, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, apģērbu ražošanā.

Salīdzinot ar maiju, nedaudz pieaudzis respondentu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošos faktorus norādījuši nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu (norādījuši attiecīgi 26 % un 24 % aptaujāto uzņēmēju), kā arī finansiālas grūtības (atzīmējuši 12 % aptaujāto uzņēmumu). Savukārt materiālu vai iekārtu trūkuma ietekme nedaudz samazinājusies (norādījuši 25 % respondentu). Tomēr, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, šī faktora ietekme pieaugusi par 5 procentpunktiem. Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori jūnijā minēti karadarbība Ukrainā, politiskā situācija pasaulē un sankcijas (7 % respondentu), kā arī ražošanas izmaksu (izejvielu un resursu cenu) kāpums (5 % uzņēmumu). Covid-19 ietekmi atzīmējuši 1 % apsekoto uzņēmumu (norādot uz Covid-19 saslimstības un seku ietekmi). 26 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību jūnijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, samazinājums par 4 procentpunktiem).

Konfidences rādītāji

(sezonāli izlīdzināti dati; saldo2, %)

Skatīt OSP datubāzē: KRE020m

2022. gada jūnijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 90,33, (iepriekšējā mēnesī – 94,2). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Ekonomikas sentimenta rādītājs

(ilgtermiņa vidējais 2000 – 2021 = 100)

Skatīt OSP datubāzē: KRE010m

Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.

1 Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.

2 Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.

3 Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000–2021. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU