Aģentūra informē, ka pasākumi Latvijas enerģētiskās atkarības no Krievijas mazināšanai, dalība NATO un Eiropas Savienībā, mērenais valsts parāda līmenis un kopumā efektīvas valsts ekonomikas politikas veidošana, pamato Latvijas kredītreitinga saglabāšanu līdzšinējā līmenī.
Aģentūra uzskata, ka Krievijas karš Ukrainā palielina Latvijas atvērtās ekonomikas lēnākas izaugsmes risku, jo konflikts ievērojami ietekmē transporta sektoru. Vienlaikus aģentūra atzīmē, ka Eiropas Savienības fondu ietvaros pieejamais finansējums un ilgtspējīgs valsts parāda līmenis, kas joprojām ir viens no zemākajiem līdzīga kredītreitinga valstu vidū, ļauj absorbēt ar karu saistīto faktoru ietekmi uz Latvijas ekonomiku vidējā termiņā, lai arī valdības īstenotais fiskālais atbalsts konflikta izraisītā energoresursu cenu kāpuma ietekmes uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem mazināšanai, ieguldījumi valsts drošības stiprināšanai, kā arī inflācijas spiediens uz investīciju projektu izmaksām ierobežo iespējas samazināt valsts budžeta deficīta līmeni šogad. Tāpat aģentūra uzskata, ka riski, kas izriet no Latvijas centieniem nodrošināt neatkarību no Krievijas energoresursiem, ir pārvaldāmi, kā arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespējas vidējā termiņā ir spēcīgas.
“Kredītreitingu aģentūras S&P novērtējums apliecina, ka valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšana ir svarīgs faktors ne tikai valsts drošības, bet arī valsts kredītspējas uzturēšanai un ekonomikas izaugsmes veicināšanai vidējā termiņā. Tas ir svarīgs ieguldījums mūsu valsts nākotnē”, uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.
Aģentūra atzīmē, ka Latvijas kredītreitinga paaugstināšanu vidējā termiņā veicinātu tās ekonomikas izaugsme, kas pastāvīgi pārsniegtu līdzīga kredītreitinga valstu rādītājus, kā arī valsts budžeta deficīta un līdz ar to arī valsts parāda līmeņa noturīga samazināšanās tendence.
Iepriekšējais “S&P Global Rating” paziņojums tika publicēts 2022. gada 7. februārī, kad aģentūra nemainīja Latvijas kredītreitinga augsto “A+” līmeni un stabilo kredītreitinga nākotnes novērtējumu.
