Paredzams, ka šāda soļa rezultātā augs Latvijas finanšu sektora un ekonomikas konkurētspēja. Vidējā un ilgtermiņā samazināsies kredītiestāžu iemaksu apjoms NGF, turklāt tiks precīzi noteikts, kādu līmeni sasniedzot, iemaksas NGF tiek apturētas.
NGF pašreizējais līmenis ir 2.46 % no visu tā dalībnieku segtajiem noguldījumiem (gandrīz 300 milj. eiro). NGF līdzekļus Latvijas Banka aktīvi iegulda, gūstot procentu ienākumus un palielinot fonda apjomu. 2023. gadā, pārvaldot NGF līdzekļus, gūti ienākumi 5.4 milj. eiro apmērā, 2024. gadā – 8.3 milj. eiro, bet 2025. gada pirmajos trijos ceturkšņos – 4.5 milj. eiro.
Noguldījumi pārsvarā koncentrēti lielākajās kredītiestādēs, un tas mazina riskus un nepieciešamību pēc garantēto atlīdzību izmaksas no NGF.
Saskaņā ar Latvijas Bankas provizoriskajiem aprēķiniem NGF mērķapjoms 3 % apmērā tiks sasniegts 2027. gadā, Latvijas banku sektoram piedzīvojot strukturālas pārmaiņas. Pēc mērķapjoma sasniegšanas kredītiestāžu iemaksas fondā samazināsies līdz aptuveni 0.09 % no segtajiem noguldījumiem gadā jeb aptuveni 9 milj. eiro (pašlaik NGF dalībnieki vidēji gadā iemaksā 22 milj. eiro). Vienlaikus Latvijas Bankas rīcībā ir alternatīvi NGF finansēšanas mehānismi (piem., papildu ārkārtas iemaksas vai aizņēmumi no tirgus dalībniekiem), lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu noguldītāju interešu aizstāvību.
Jebkuram Latvijas banku un krājaizdevu sabiedrību klientam – gan fiziskām, gan juridiskām personām – saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro katrā bankā vai krājaizdevu sabiedrībā (visos kontos kopā, ja ir vairāki konti vienā bankā). Valsts garantētā summa attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algas kontiem, krājkontiem u. c.
NGF ir izveidots, lai nodrošinātu noguldītājiem atlīdzības izmaksu par noguldījumiem, kas veikti pie noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieka, bet kļuvuši nepieejami, t. i., ja noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieks nespēj klientam izmaksāt viņa noguldījumu un noguldījumu piesaistītājam anulēta licence vai tiesa pasludinājusi to par maksātnespējīgu, vai citā gadījumā, kad Latvijas Banka ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs nespēj izmaksāt noguldītājam noguldījumu, un pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos. NGF ir izveidots un darbojas, pamatojoties uz Noguldījumu garantiju likumu.
NGF līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un garantētās atlīdzības izmaksu veic Latvijas Banka.
Noguldījumu garantiju likums nosaka: ja NGF nepietiek līdzekļu, lai veiktu garantētās atlīdzības izmaksas saskaņā ar likumu, Latvijas Banka var noslēgt aizdevuma līgumu par trūkstošās summas aizņemšanos no noguldījumu piesaistītāja vai citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda. Un, visbeidzot, ja citas iespējas aizņemties ir izsmeltas, Finanšu ministrija nodrošina garantētās atlīdzības izmaksai valsts budžeta līdzekļus.
Fonda līdzekļi tiek uzkrāti no noguldījumu piesaistītāju (t. i., banku un krājaizdevu sabiedrību) ceturkšņa maksājumiem, kas ir Noguldījumu garantiju likumā noteikts procents no piesaistīto noguldījumu apjoma, kas koriģēts ar riska koeficientu, kā arī no NGF līdzekļu pārvaldīšanā gūtajiem ienākumiem.
NGF dalībnieki ir noguldījumu piesaistītāji, kas ir Latvijā reģistrētas bankas (to skaitā šo banku filiāles Eiropas Savienības dalībvalstīs) un Noguldījumu garantiju likumā paredzētajos gadījumos Eiropas Savienības dalībvalsts bankas filiāle Latvijā, kā arī ārvalstu banku filiāles un krājaizdevu sabiedrības.
Latvijas Banka regulāri publicē pārskatus par NGF darbību un pārvaldīšanu – par 2024. gadu tāds pieejams https://www.bank.lv/images/stories/pielikumi/publikacijas/Noregulejuma_garantiju_fonda_2024_parskats.pdf.
