Par pedagogu darba samaksas jautājumu ziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, informējot par pedagogu darba samaksas finansējuma modeļa maiņu, kas ietver arī izmaiņas valsts mērķdotācijas sadalē pašvaldībām. Ministre uzsvēra, ka šis jautājums virzās ļoti smagnēji, ir grūti panākt vienprātību, un aicināja virzīties uz lēmuma pieņemšanu. LBAS un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicināja Ministru kabinetu apstiprināt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku un paredzēt tam atbilstošu finansējumu 2023. gada un vidēja termiņa budžetā, nodrošināt sabalansētu pedagogu darba slodzi un ņemt vērā LIZDA priekšlikumus un iebildumus par jauno mērķdotācijas sadales kārtību, lai nodrošinātu pārskatāmu, pārdomātu un godīgu pedagogu darba samaksas finansēšanas sistēmu un nodrošinātu Izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktos rezultatīvos rādītājus, kas paredz, ka pedagogu algas nav mazākas par vidējo tautsaimniecībā nodarbināto ar vismaz bakalaura grādu darba algu.
LDDK sanāksmē norādīja, ka atbalsta nepieciešamību nodrošināt pedagogiem konkurētspējīgu atalgojumu un sabalansētu darba slodzi, uzsverot, ka ir jāmeklē veidi, kā efektīvāk tērēt esošos līdzekļus izglītības sistēmā.
Lai gan viedokļu vienprātība ar arodbiedrībām sanāksmē izskanēja arī no sadarbības partneriem - Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) -, tika lemts līdz Ministru kabineta sēdei organizēt vēl vienu sociālo un sadarbības partneru tikšanos pirmdien, 20. jūnijā, plkst. 11.00 Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Par minimālās darba algas paaugstināšanu 2023. gadā ziņoja labklājības ministrs Gatis Eglītis, piedāvājot to celt uz 620 eiro un uzsverot, ka arī tiem cilvēkiem, kas strādā par minimālo algu, jābūt cieņpilnam atalgojumam. LBAS aicināja minimālo algu paaugstināt līdz 640 eiro, atgādinot Saeimas Eiropas lietu komisijas vienprātīgi pieņemto lēmumu, kā arī to, ka pat pie šī paaugstinājuma nav ņemta vērā šī gada augstā inflācija un straujā pirktspējas krišanās. LBAS akcentēja, ka minimālās darba algas paaugstināšana neietekmēs Latvijas konkurētspēju salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, bet paaugstinās zemu atalgoto darbinieku pirktspēju. Darbaspēka izmaksas šobrīd, darbiniekam saņemot minimālo algu, Latvijā ir 618 eiro, Lietuvā – 743 un Igaunijā – 875 eiro.
LDDK norādīja, ka konceptuāli atbalsta minimālās algas attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā, izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai un ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā noteikto. Neiebilstot minimālās algas pakāpeniskai celšanai, LDDK aicināja ņemt vērā vairākus apstākļus, tostarp, ka strauja minimālās algas paaugstināšana palielina darbaspēka izmaksas, kā arī tā rada spiedienu uz lielāku atalgojuma pieaugumu citās algu grupās.
NTSP sēdē tika pieņemts lēmums diskusiju par minimālās algas paaugstināšanu 2023. gadā atsākt augustā NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomē, kad sāksies diskusijas par izmaiņām nodokļu politikā.
