Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija liecina, ka kopš kārtības, kad ārsts zāļu receptē norāda aktīvo vielu, nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, un aptiekas no vienādas iedarbības zālēm izsniedz kompensējamās zāles ar zemāko cenu, kopējais pacientu līdzmaksājums vidēji par vienu recepti samazinājies par 23%. Savukārt vidējais papildus veiktais maksājums par vienu recepti, iegādājoties dārgākas līdzvērtīgas efektivitātes zāles, samazinājās par 46% un kopumā veiktie maksājumi, iegādājoties dārgākas līdzvērtīgas efektivitātes zāles, samazinājušies par 12 miljoniem eiro jeb 48%.
Tāpat pieaudzis to medikamentu skaits kompensējamo zāļu sistēmā, kam ir samazinātas cenas. Vienlaikus pērn par 27% palielinājies lētāko (references) zāļu skaits.
Aizvadītā gadā jau 80% gadījumu ārstniecības personas pacientam zāļu receptē ir norādījušas aktīvo vielu, tādējādi ļaujot iegādāties lētākās līdzvērtīgas iedarbības zāles. Pirms ieviestām izmaiņām, 2019.gadā, to darīja vien 4% ārstu.
Izmaiņas sekmē ne tikai ietaupījumus iedzīvotājiem, bet arī valstij - samazinoties lētāko līdzvērtīgas efektivitātes zāļu cenai, valsts izdevumi šo zāļu kompensācijas nodrošināšanai 2020. un 2021. gadā samazinājušies par 4,3 miljoniem eiro. Ietaupītie līdzekļi novirzīti terapijas saņemšanas iespēju paplašināšanai citiem pacientiem, piemēram, ādas un zemādas audu slimību, psihisko un uzvedības traucējumu, skeleta, muskuļu un saistaudu slimību ārstēšanai, kā arī medīcīnisko ierīču pieejamības uzlabošanai.
