Šobrīd strauji pieaudzis valsti apdraudošu situāciju skaits kibervidē, kas saistītas ar pretlikumīgu piekļuvi informācijas sistēmām, elektronisko sakaru tīkliem, to darbības traucēšanu vai elektromagnētisko iejaukšanos. Šādu situāciju deeskalācija prasa papildu NBS resursus un līdzekļus pretreakcijas spēju pilnveidošanai, norāda likumprojekta autori.
Aktīvās kiberaizsardzības operācijas ietver darbības kibervidē, kas vērstas uz uzbrukumu nepieļaušanu, pārtraukšanu un atturēšanu gan pašaizsardzības nolūkos, gan preventīvi, minēts likumprojekta anotācijā. Lai nodrošinātu tiesisko pamatu minēto pasākumu veikšanai, aktīvās kiberaizsardzības operācijas likumā nepieciešams noteikt kā vēl vienu atsevišķu pasākuma veidu.
Vienlaikus ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā plānots noteikt, ka aizsardzības ministrs, izvērtējot valsts drošības un aizsardzības intereses, pieņem lēmumu par NBS speciālo operāciju īstenošanu ārvalstīs un aktīvās kiberaizsardzības operāciju īstenošanu. Attiecīgo lēmumu būs jāsaskaņo ar Ministru prezidentu un ārlietu ministru, paredz likumprojekts.
Tāpat ar izmaiņām Nacionālās drošības likumā plānots noteikt, ka Krievija vai Baltkrievija, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā, nevarēs iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā vai kļūt par nacionālajai drošībai nozīmīgas personālsabiedrības biedru, kā arī būt par nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības patieso labuma guvēju.
Savukārt, ja iepriekš minētajām personām jau pastāv būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme nacionālajai drošībai nozīmīgajā kapitālsabiedrībā, ar izmaiņu spēkā stāšanās brīdi tās nebūs tiesīgas izmantot no sev piederošajām nacionālajai drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrības daļām vai akcijām izrietošās balsstiesības, kā arī būt par personālsabiedrības biedru, pārstāvēt personālsabiedrību un kārtot lietvedību. Plānots, ka izmaiņas Nacionālās drošības likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Lai grozījumi likumos stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.
