DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. maijā, 2022
Lasīšanai: 15 minūtes

Valsts prezidenta Egila Levita runa Latvijas tiesnešu konferencē “Tiesas neatkarība demokrātiskas sabiedrības interesēs”

Augsti godātais Strupiša kungs!

Augsti godātie tiesneši!

Godātie klātesošie!

Dāmas un kungi!

I

Man ir patiess prieks šodien būt kopā ar jums ikgadējā tiesnešu konferencē. Es esmu bijis vairākās, bet šī uzruna ir īpaša tādēļ, ka tā notiek pēc divu gadu klātienes pārtraukuma. Es domāju, ka visiem ir liels prieks satikt savus kolēģus “pa īstam”.

Mēs šajos divos pandēmijas gados esam perfekti iemācījušies strādāt tiešsaistes režīmā. Es gribētu pateiktie tiesām, Tieslietu padomei, ka bez īpaša likumdevēja rīkojuma tieslietu sistēma ir pati pielāgojusies šai neparastajai situācijai un tiesas sēdes turpināja notikt pandēmijas laikā. Tiesu darbs netika kavēts tādēļ, ka mēs kā valsts esam viena no tehnoloģiski progresīvākajām valstīm. Es zinu, ka citās valstīs bija lielas grūtības ar to, bet Latvijā neviens to kā ļoti lielu grūtību neuzskatīja. Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka attiecīgie procesuālie noteikumi tika piemēroti un interpretēti tā, lai tiesu darbs varētu turpināties. Paldies jums par šo rīcību – elastīgi piemēroties attiecīgajai situācijai.

II

Šodien tiesnešu konference notiek laikā, kad pavisam tuvu mūsu valsts robežām – Ukrainā – notiek karš. Krievija, īstenojot agresiju Ukrainā un pastrādājot tur kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, izaicina pastāvošo starptautisko kārtību. Tas nav tikai karš Ukrainā. Tas ir Krievijas karš un vēršanās pret visu Rietumu pasauli un Eiropu, apšaubot mūsu vērtības un gribot mums uzspiest savus spēles noteikumus.

Ukraina šodien ar ieročiem rokās cīnās par mūsu kopējām vērtībām. Cilvēka brīvība un pamattiesības, demokrātiska valsts pārvaldība un tiesiska valsts ir vērtības, uz kurām balstās Rietumu pasaule un Eiropa. Pie šīs vērtību pasaules pieder arī Latvija.

III

Rietumu pasaules valsts iekārtas modelis ir moderna konstitucionāla valsts. Tas ir darbojies un darbojas samērā īsā vēstures posmā un samērā nelielā pasaules daļā. Visus pārējos valsts iekārtas modeļus, kas vēsturē ir pastāvējuši un joprojām pastāv, var negatīvi, norobežojoši apzīmēt ar kopjēdzienu “nedemokrātiska valsts iekārta”.  Es domāju, ka šis dalījums – moderna, konstitucionāla, demokrātiska valsts iekārta un visas pārējās nedemokrātiskās valsts iekārtas – raksturo šodienas pasauli, un karš Ukrainā ir sadursme starp šīm divām pasaulēm. No šīm alternatīvajām, nedemokrātiskajām valsts iekārtām 20. gs. un mūsdienās visnozīmīgākās bija autokrātiskās un totalitārās valsts iekārtas. Un Latvija 20. gs. ir piedzīvojusi gan autoritāru, gan totalitāru, gan arī modernu, konstitucionālu demokrātisku valsts iekārtu. Tā ir mūsu komplicētā vēsture, kam ir cieša sasaiste ar mūsu tiesību vēsturi.

Moderna konstitucionāla valsts iekārta savukārt balstās uz diviem pamatprincipiem – demokrātijas pamatprincipu un tiesiskas valsts pamatprincipu. Es gribu uzsvērt, ka modernā konstitucionāla valsts iekārtā noteiktā ietvarā ir jādarbojas abiem pamatprincipiem. Lai to uzsvērtu, es gribētu teikt, ka vēsturē ir bijuši piemēri, kur ir darbojies tikai viens no šiem principiem. Piemēram, demokrātijas pamatprincips bez tiesiskas valsts pamatprincipa ir darbojies antīkajā Atēnu demokrātijā. Savukārt tiesiskas valsts pamatprincips bez demokrātijas pamatprincipa klasiski ir bijis ļoti reti sastopams, bet ir divi piemēri. Viens piemērs ir senajā Izraēlā tā saucamais levitu jeb tiesnešu laiks starp 13. un 11. gs. Un otrs piemērs Sardīnijas jurikāts starp 9. un 15. gs., kura laikā Sardīnijā bija tiesiska vara. Šie pasaules vēsturē ir izņēmumi, bet interesanti, ka tiesību vara ir darbojusies bez demokrātijas pamatprincipa. Mūsdienās ir svarīgi uzsvērt šo abu principu savienojumu modernā, konstitucionālā iekārtā.

Modernā, konstitucionālā valstī ir nepieciešami šie abi pamatprincipi, un tiem jābūt līdzsvarā. Šo līdzsvaru nosaka konstitūcija, un šo līdzsvaru sargā Satversmes tiesa vai konstitucionālā tiesa citās valstīs. Jo tieši šis līdzsvars nosaka modernas konstitucionālas valsts iekārtas būtību, nosaka tās raksturu.

IV

Starp šiem abiem pamatprincipiem pastāv spriedze. Šī spriedze ir dabiska, tā ir nepieciešama, to nevar likvidēt. Spriedze pastāv, jo abi principi ir orientēti uz citiem mērķiem un uz citu rezultātu. Demokrātijas pamatprincips ir mažoritārs princips, t. i., tas nosaka vairākuma varu. Turpretim tiesiskas valsts pamatprincips ir kontramažoritārs princips. Tas vadās pēc tiesību normām – konstitūcijas, likumiem, vispārējiem tiesību principiem. Šeit vairākums nav svarīgs, šeit ir svarīga tikai institūcija, kas konstatē, vai attiecīgais lēmums ir atbilstošs augstākajām tiesību normām vai nav.

Katram no šiem diviem principiem ir savs mērķis un jēga. Demokrātijas pamatprincips nodrošina konkrētā vairākuma gribas īstenošanu. Kādēļ vairākuma, nevis mazākuma vai pat atsevišķas personas gribas īstenošana? Tādēļ, ka tādā veidā tiek panākts vislielākais sabiedrības atbalsts un apmierinātība. Tā ir demokrātijas principa jēga. Savukārt tiesiskas valsts pamatprincips aizsargā mazākumu vai atsevišķu indivīdu pret vairākuma netaisnīgu rīcību. Tiesiskas valsts pamatprincips tātad orientējas nevis uz vairākuma gribu, bet gan uz taisnīgumu, ko abstraktākā līmenī nosaka augstākstāvošas tiesību normas, it sevišķi konstitūcija un vispārējie tiesību principi.

Diskusijas demokrātijas pamatprincipa kontekstā ir politiskas. Tās mēs redzam parlamentā, valdībā, sabiedrībā. Šo diskusiju mērķis ir atbildēt uz jautājumu, kā būtu labāk, kā vajadzētu labāk rīkoties. Par to, kā patiešām ir labāk, var būt dažādi viedokļi, un beigās saskaņā ar demokrātijas principu izšķir vairākums.

Turpretim diskusijas tiesiskas valsts pamatprincipa kontekstā ir nevis politiskas, bet gan juridiskas. To mērķis nav atbildēt uz jautājumu, kā būtu labāk, bet gan uz jautājumu, kā būtu taisnīgāk.

V

Tiesiskas valsts pamatprincipa darbību nodrošina neatkarīga tiesu vara, kas garantē katrai personai tās tiesību aizsardzību taisnīgā tiesā un sekmē, lai likums un tiesības tiktu piemērotas un būtu iedarbīgas.

Nav nejauši, ka populistiskas valdības, lai arī demokrātiski ievēlētas, cenšas mazināt tiesu varas neatkarību. Populisma mērķis ir panākt citu līdzsvaru, izjaucot konstitucionālas valsts līdzsvaru starp demokrātijas principu, no vienas puses, un tiesiskas valsts principu, no otras puses. Populisms uzsver demokrātijas principa pārākumu, absolutizē šo principu uz tiesiskas valsts principa rēķina. Populisms cenšas pārbīdīt līdzsvaru, par ko es teicu, ka tas ir raksturīgs mūsdienu demokrātiskai, konstitucionālai valstij par labu demokrātijai uz tiesiskas valsts rēķina. Šo līdzsvaru sargāt ir it sevišķi Satversmes tiesas uzdevums.

Modernā konstitucionālā valsts iekārtā demokrātijas pamatprincipam pakļautās valsts institūciju, bet arī visas sabiedrības pienākums ir respektēt tiesu varu, lai abi principi tiktu ievēroti. Respekts – tā ir šādas valsts iekārtas attieksmes forma pret tiesu varu, un šī forma ir saistoša gan valsts institūcijām, gan sabiedrībai kopumā.

Tikai stabila, nodrošināta un arī atbilstoši atalgota tiesu vara spēj nodrošināt tiesiskas valsts pamatprincipa darbību praksē. Iekšējie un ārējie valsts satricinājumi, politiskās spēles un atsevišķu ietekmīgu personu personiskās intereses nedrīkst ietekmēt neatkarīgu tiesu varu, kas ir padota tikai likumam un tiesībām.

VI

Šajos jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos es nevaru nepieminēt Ukrainas piemēru – kad Ukrainas tiesneši brīvprātīgi savas amata mantijas nomainīja pret karavīra tērpu, lai aizsargātu valstiskumu un tiesiskumu, savas tautas valstsgribu. Manuprāt, šāda cienījama Ukrainas tiesnešu rīcība ir labākais paraugs visām pilsoniskām sabiedrībām, kad tiesnesis ne tikai nodrošina taisnīgu lēmumu pieņemšanu, bet arī dara visu iespējamo, lai būtu sava neatkarīga valsts, kur arī turpmāk šo tiesiskumu un taisnīgumu īstenot.

Modernā konstitucionālā valsts iekārtā tieši tiesnesis ir tā valsts amatpersona, kurai ir konstitucionāls pienākums aizsargāt valsts pamatus, it sevišķi demokrātijas un tiesiskas valsts pamatprincipus.

Tādēļ gan piemērojot Satversmi, likumus un vispārējos tiesību principus konkrētās lietās, gan savā dzīvē un profesionālajā darbībā katra tiesneša vadmotīvam vajadzētu būt Latvijas valsts stiprināšanai un demokrātiskas, tiesiskas valsts ilgtspējai.

Sabiedrība sagaida, ka tiesnesis būs paraugs. Katrs sliktais gadījums, kas saistīts ar tiesu varu, atstāj daudz paliekošāku nospiedumu sabiedrības atmiņā nekā daudzie pozitīvie piemēri, ko bieži vien sabiedrība nepamana.

Stabilu tiesu varu raksturo arī skaidri noteikta un politiski respektēta kārtība, kādā tiesnesis tiek iecelts amatā, kā arī kārtība, kādā attīstās tiesneša karjera. Politiska iejaukšanās šeit nav pieņemama.

VII

Mēs esam Rietumu pasaules daļa, kuras pamats ir katras personas brīvība un pašnoteikšanās, demokrātija un tiesiska valsts. Šīs vērtības ir tās, ko jāspēj nosargāt, un būtiska loma šeit ir jums, dārgie tiesneši.

Šodienas tiesiskā sistēma, kur jums jāspēj atrast taisnīgu lietas risinājumu, ir ārkārtīgi komplicēta. Cerības par to, ka mēs varēsim vienkāršot mūsu tiesību sistēmu, ir ilūzija, jo sabiedrība kļūst kompleksāka, un līdz ar to arī tiesībām ir jākļūst kompleksākām, lai panāktu tiesisku un taisnīgu rezultātu. Ja ir kompleksa sabiedrība un primitīvas tiesības, tad ar tādu tiesību sistēmu taisnīgumu nav iespējams panākt. Mums visiem kā sabiedrībai, bet, protams, arī tiesnešiem un juristiem, ir jādzīvo un jāprot apieties ar to, ka tiesības ir kompleksas un tās kļūs vēl kompleksākas. Protams, likumdevēja uzdevums ir pēc iespējas vienkāršot likumus, taču tas ir iespējams tikai līdz zināmai pakāpei. Šodienas juristu uzdevums ir orientēties kompleksās tiesību sistēmās, kur, piemēram, darbojas ne tikai Latvijas nacionālās tiesības, bet arī Eiropas Savienības un starptautiskās tiesības.

Tieši konstitucionālās vērtības, kas ir atspoguļotas Satversmes Ievadā, ļauj mums neapmaldīties dažādu likumu kolīzijās un normu plūdos. Ja aiz katra panta mēs spējam saskatīt konstitucionālo vērtību, kuras aizsardzība ir tiesas uzdevums, un nepazaudēt tiesiskās sistēmas mērķi – taisnīguma nodrošināšanu katrā lietā –, tad kļūst daudz vienkāršāk izspriest lietas un atrast pareizās atbildes. Nevis likuma formālai piemērošanai un šauri resoriskai sekošanai likuma burtam, bet likuma mērķa un jēgas atrašanai un īstenošanai ir jāraksturo mūsu jurisprudence, mūsu tiesu darbs.

VIII

Vēlos atgriezties pie mūsu Satversmes, kas ir apbrīnojami moderna pat pēc gadsimta kopš tās pieņemšanas, jo tajā ir atrodamas atbildes uz mūsdienās ļoti aktuāliem jautājumiem. Šeit darbojas tiesību pilnības princips. Satversmē kopā ar vispārējiem tiesību principiem un pārējām piemērojamajām normām ir jāatrod atbilde uz visiem jautājumiem, arī uz tiem, ko mēs patlaban neesam uzstādījuši un neesam iedomājušies, ka tādi varētu būt. Tas ir nacionālās tiesību sistēmas pilnības princips, kur mums būtu jāorientējas. Mēs nevaram teikt, ka šis jautājums nav jau kaut kad risināts, tādēļ mēs to nedarām kā tiesa. Tas nozīmē, ka ir jāiedziļinās visā tiesību sistēmā, protams, it sevišķi Satversmē un it sevišķi Satversmē noteiktajiem valsts pamatiem.

Vēl viena piezīme, kas ir saistīta ar ģeopolitisko situāciju un situāciju Eiropā, un arī tas ir jautājums, kas saistīts ar mūsdienu konstitucionālas valsts iekārtas zināmu krīzi. Pēdējos gados par to daudz runā, un tā ir pilnīgi neatkarīga no Ukrainas jautājuma.

Es gribētu uzsvērt, ka Eiropas demokrātija un arī Latvijas demokrātija ir pašaizsargājošas demokrātijas, kur demokrātiskās procedūras un konstitūcijās garantētās brīvības nedrīkst tikt izmantotas, lai grautu pašu demokrātiju. Valsts institūcijām un pilsoņiem ir pienākums aizstāvēt un nosargāt demokrātiju pret tās apdraudējumiem, un konstitūcija piešķir tam visus nepieciešamos līdzekļus. Starp citu, tas ir noteikts arī Satversmes Ievadā. Šis ir īpašais mūsu pilsoņu pienākums, un līdz ar to tas attiecas arī uz visām valsts institūcijām un tiesām. Satversmē ir ietverts pašaizsargājošās demokrātijas princips – to secinājusi gan Satversmes tiesa, gan arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Satversme piešķir visus nepieciešamos instrumentus demokrātijas un tiesiskas valsts aizsardzībai pret tās ienaidniekiem, un mums ir jābūt prasmīgiem to izmantošanā, lai stiprinātu Satversmi un Latviju kā demokrātisku tiesisku valsti.

Arī tiesas un tiesnešu loma pašaizsargājošās demokrātijas koncepta ietvaros ir skaidri nolasāma un ieņem būtisku pozīciju tā īstenošanā. Jums ir dota vara un atbildība sargāt mūsu moderno, konstitucionāli demokrātisko valsts iekārtu.

Jūs konkrētās lietās noteiksiet īsto līdzsvaru starp personas pamattiesībām un kopējām sabiedrības interesēm. Jūsu atbildība būs pamanīt un nepieļaut tiesību izmantošanu ļaunā ticībā, kad personas pamattiesību aizsegā mēģina apdraudēt un vājināt mūsu sabiedrību, mūsu Satversmes Ievadā minētajās vērtībās balstīto valsts iekārtu.

Es gribu jums tikai atgādināt – Veimāras demokrātija sabruka arī tādēļ, ka tiesu vara palika neitrāla pret demokrātijas ienaidniekiem un ļāva tiem ar šķietami legāliem instrumentiem novājināt demokrātiju un pārņemt varu valstī.

IX

Šodienas konferences vadmotīvs – tiesas neatkarība demokrātiskas sabiedrības interesēs. Šis uzstādījums ir ļoti aktuāls. Es domāju, ka jums ir ļoti daudz konkrētu jautājumu, novēlu jums izdevušos konferenci, vērtīgas diskusijas un noderīgus secinājumus!

Paldies jums!

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU