Pārrunājot situāciju pierobežā, Valsts prezidents norādīja, ka Latvijā ir nepieciešama īpaša pierobežas politika, un šo vajadzību īpaši ir pastiprinājusi Krievijas agresija Ukrainā kopš š. g. 24. februāra. “No valsts vienmērīgas attīstības viedokļa ir nepieciešama pierobežas politika, kas attiektos uz Ludzas un citiem novadiem, kuru atrašanās vieta ir pie Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas. Šeit nevis beidzas Latvija, bet šeit sākas Latvija, un šeit sākas Eiropa. Šim momentam ir jāatspoguļojas arī reģionālajā politikā,” norādīja Valsts prezidents.
Uzklausot novada iedzīvotāju pārdomas par administratīvi teritoriālo reformu, Valsts prezidents norādīja, ka reformas jēga bija iedibināt iedzīvotāju skaita ziņā lielākus novadus, jo tādējādi ir iespējams uzlabot pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitāti. Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka jau vairākkārt ir norādījis uz nepieciešamību jaunajā Pašvaldību likumā paredzēt vietējo kopienu (pagastu un pilsētu) iedzīvotāju tiesības demokrātiski ievēlēt iedzīvotāju padomes locekļus, kas stiprinātu vietējās kopienas un to līdzdalības iespējas novada attīstības procesos.
Ar Valsts prezidentu tikās Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs, Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja 1. vietniece Ināra Silicka, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes priekšnieks Valdis Jukšs, Jura Soikāna Ludzas Mākslas skolas direktore Sandra Vorkale, Ciblas novada folkloras kopas “Ilžas” vadītāja Dace Tihovska, Ludzas novada uzņēmējdarbības koordinators Jānis Romancāns un Zilupes jaunatnes lietu speciāliste, Ludzas novada Jauniešu gada balvas “Kāpnes” ieguvēja Valērija Groma.
Kopš 2021. gada Ludzas novads apvieno četrus līdzšinējos novadus – Ciblas, Kārsavas, Ludzas un Zilupes novadus.
