Kopš verifikācijas sistēmas darbības uzsākšanas Latvijā pārbaudīto un dzēsto zāļu iepakojumu skaits katru gadu pakāpeniski palielinās. Tas skaidrojams pamatā ar diviem iemesliem – pirmkārt, sistēmas darbības pirmajos gados pakāpeniski palielinājās gala lietotāju skaits, kā arī uzlabojās sistēmas lietošanas pieredze un kvalitāte. Otrs iemesls ir tirgus izaugsme un zāļu patēriņa pieaugums. Tā Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka medikamentu apgrozījums vispārēja tipa aptiekās 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, palielinājās par 2,1%.
Dzēsto iepakojumu skaits LZVS pa ceturkšņiem
Zāļu drošuma pārbaudes sistēmas pamats ir unikālais kods uz katra zāļu iepakojuma, ko izvieto ražotājs un kas ceļā pie patērētāja tiek vairākas reizes pārbaudīts (verificēts) tiešsaistes datu bāzēs. Piegādes ķēdes beigās, pārdodot vai izlietojot zāles pacientam, aptieka vai ārstniecības iestāde kodu no sistēmas dzēš. Tas nodrošina, ka šo pašu kodu nav iespējams izmantot viltotu zāļu iepludināšanai legālajā piegādes ķēdē.
Gadījumā, ja pārbaudes laikā sistēma neatpazīst unikālo kodu, tiek ģenerēts trauksmes brīdinājums, ko saņem un izmeklē Veselības inspekcija. Pēc LZVO rīcībā esošās informācijas, visi trauksmes brīdinājumi līdz šim Latvijā bijuši ar tehnisku izcelsmi, nevis viltojumu trauksmes. 2022. gada martā trauksmes brīdinājumu īpatsvars, kas skar Latvijas gala lietotājus, vidēji bija tikai 0,01% – tas ir būtiski mazāk nekā Eiropas Zāļu verifikācijas organizācijas noteiktais mērķis (0,05%).
Verifikācijas sistēmas izveides pamats ir ES Viltoto zāļu direktīva (2011/62/ES) un deleģētā regula, kas noteic detalizētus noteikumus par drošuma pazīmēm uz cilvēkiem paredzētu zāļu iesaiņojuma (ES 2016/161). Sistēma 29 Eiropas valstīs darbojas kopš 2019. gada 9. februāra. Tajā tiek pārbaudītas visas recepšu zāles un viens bezrecepšu medikaments – omeprazols.
