Likuma grozījumos paredzēts, ka, sākot ar pārskata gadu, kas sākās 2021. gadā, palielinātos procentu maksājumus aprēķina kā starpību starp procentu maksājumiem un procentu ieņēmumiem. Ja pārskata gadā šī starpība pārsniedz trīs miljonus eiro, nodokļa bāzē iekļauj procentu summu, kas pārsniedz 30 procentus no pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītās peļņas pirms aprēķinātā UIN, kas palielināta par procentu maksājumiem un aprēķināto nolietojumu.
Precizēta nodokļa piemērošana aplēstajiem procentiem par operatīvās nomas maksājumiem, ko aprēķina saskaņā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Nr.16 “Operatīvā noma”, paredzot, ka nodokļa maksātāji ir tiesīgi likuma 10. pantā noteikto palielināto procentu aprēķinā neietvert procentus, kas aprēķināti saskaņā ar šo SFPS, ja nomas darījums atbilst operatīvās nomas definīcijai. Tādējādi likuma 10. panta normas ir piemērojamas tikai procentu maksājumiem par finanšu nomu, bet nav attiecināmas uz procentiem, kas aplēsti saskaņā ar SFPS Nr.16 “Operatīvā noma. Norma piemērojama procentiem, kas aplēsti par pārskata gadu, kas sākās 2021. gadā.
Grozījumi likumā paredz, ka nodokļa bāzē iekļauj tādu nedrošo parādu, par kuru izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem un parāds nav atgūts 60 mēnešu laikā, skaitot no parāda rašanās brīža, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa netika veikta, un parāda summai nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums.
Lai normu piemērotu, nodokļa maksātājam jāizpilda visas turpmāk minētās prasības:
- zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir sniegusi revidenta ziņojumu par finanšu pārskatu kā vienota kopuma atbilstību SFPS noteiktajam vai Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajam, un nodokļu maksātāja finanšu pārskatos tiek iekļauta norāde, ka, atkāpjoties no Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktā, debitoru parādi atzīti, novērtēti un norādīti atbilstoši SFPS Nr. 9 "Finanšu instrumenti" noteiktajam;
- nodokļa maksātājs nodrošina katra uzkrājumos (kredītzaudējumos) iekļautā debitora parāda izsekojamību;
- nodokļa maksātājam ir izveidota debitoru parādu (finanšu aktīvu) atzīšanas, atgūšanas un aktīva atzīšanas pārtraukšanas (norakstīšanas) grāmatvedības uzskaites kārtība.
Norma piemērojama parādiem, par kuriem izveidoti uzkrājumi (kredītzaudējumi), sākot ar 2018. gada 1. janvāri.
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, pagarināts uzkrājumu “turēšanas” periods uz 60 mēnešiem (skaitot no uzkrājuma izveidošanas dienas) par uzkrājumiem nedrošiem parādiem, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra. Norma ir spēkā ar šā gada 21. aprīli.
Likuma grozījumos noteikts, ka parādiem, kuriem izveidots uzkrājums līdz 2021. gada 31. decembrim, periods nodokļu bāzes palielināšanai ir 60 mēneši no uzkrājuma izveidošanas dienas. Arī šī norma ir spēkā ar šā gada 21. aprīli.
Grozījumi ietver arī jaunu likuma 12. panta pirmās daļas 3. punkta redakciju, kas būtiski palielinās atbalsta apmēru, jo nodokļa maksātājs tagad ir tiesīgs samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto nodokli par 85 procentiem no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30 procentus no aprēķinātās nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm. Līdz šim šis regulējums bija ietverts likuma pārejas noteikumu 40. punktā un bija terminēts, jo paredzēja, ka šāds nodokļa atvieglojuma apmērs ir piemērojams tikai attiecībā uz pārskata gadiem, kas sākas 2020., 2021. un 2022. gadā. Papildus tam grozījumos paredzēts, ka ziedojumu likuma 12.panta pirmās daļas 3.punkta apmērā vairs nav jāiekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē.
