Pērn būtiski sarucis Baltijas kaimiņu Latvijas apmeklējumu skaits – no Lietuvas tas krities par 57,6 %, savukārt no Igaunijas par 53,1 %. 2020. gadā tika atvieglota ceļošana Baltijā, izveidojot tā saukto “Baltijas burbuli”, bet 2021. gadā līdz ar vakcinācijas iespējām un epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos kaimiņvalstu ceļotāji izvēlējās citus galamērķus.
Ārvalstu ceļotāju robežšķērsojumu skaits 2021. un 2020. gadā (tūkstošos)
Vienas dienas ceļotāji
2021. gadā vienas dienas braucienu skaits salīdzinājumā ar 2020. gadu samazinājās par 43,2 % līdz 1,5 milj. braucienu, bet izdevumi saruka par 63,4 % un bija 34,5 milj. eiro. Vienas dienas ceļotāju braucienu skaits pērn kritās vairāk nekā vairākdienu.
Vienas dienas ceļotāju vidējie izdevumi pērn bija 23,7 eiro braucienā (2020. gadā – 36,7 eiro), samazinoties par 35,6 %.
Visvairāk vienas dienas ceļotāju Latvijā ieradās no Lietuvas – 502,7 tūkst. jeb 34,5 % no visiem vienas dienas ceļotājiem. Otrs lielākais vienas dienas ceļotāju skaits bija no Igaunijas – 325,8 tūkst. jeb 22,3 %, bet trešais lielākais – no Krievijas – 169,8 tūkst. (11,6 %). Salīdzinājumā ar 2020. gadu vienas dienas ceļotāju skaits no Lietuvas samazinājās par 55,7 %, no Igaunijas – par 53,5 %, bet no Krievijas – par 21,1 %. Savukārt divkāršojās vienas dienas ceļotāju skaits no Ukrainas, sasniedzot 61,3 tūkst. (2020. gadā – 30,2 tūkst.).
65,9 % no visiem vienas dienas iebraucējiem Latvijas robežu šķērsoja tranzītā. Salīdzinājumā ar 2020. gadu tranzīta izdevumi pieauga par 17,3 %, sasniedzot 15,5 milj. eiro. Otri lielākie izdevumi bija tiem vienas dienas ceļotājiem, kuri Latviju apmeklēja ar mērķi iepirkties (8,8 milj. eiro).
Pērn līdz 39,6 % palielinājās to vienas dienas iebraucēju īpatsvars, kuri Latvijas robežu šķērsoja ar lidmašīnu (2020. gadā – 17 %), jo pieauga pasažieru lidojumu skaits. Savukārt to, kuri Latvijas robežu šķērsoja ar auto, īpatsvars kritās līdz 60,4 % (2020. gadā – 77,9 %), jo būtiski samazinājās vienas dienas ceļotāju skaits no kaimiņvalstīm.
Vairākdienu ceļotāji
2021. gadā Latviju apmeklēja 477,6 tūkst. vairākdienu ceļotāju, par 24,9 % mazāk nekā 2020. gadā, taču kopējie izdevumi sasniedza 2020. gada apmēru un bija 145,4 milj. eiro. Par 33,1 % palielinājās vidējie vairākdienu brauciena izdevumi, sasniedzot 304,3 eiro (2020. gadā – 228,7 eiro). Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 1,4 % un bija 2,8 milj. nakšu. Par 31,2 % pieauga vidējais uzturēšanās ilgums, sasniedzot 6 naktis.
111,5 tūkst. jeb 23,3 % no visiem vairākdienu ceļotājiem Latvijā ieradās no Lietuvas un Igaunijas. 75,6 tūkst. jeb 15,8 % ieradās no Krievijas, savukārt 70,1 tūkst. jeb 14,7 % ieradās no Apvienotās Karalistes.
Vairākdienu ceļotāju skaits 2020. un 2021. gadā (tūkstošos)
2021. gadā Covid-19 pandēmijas dēļ turpināja samazināties gan ceļotāju skaits, gan viņu izdevumi, tomēr no atsevišķām valstīm iebraucēju bija vairāk nekā gadu iepriekš. Par 39,6 % pieauga ceļotāju skaits no Apvienotās Karalistes, sasniedzot 70,1 tūkst, un vidēji braucienā viņi pavadīja 10,4 naktis. Šāds pieaugums, iespējams, skaidrojams ar Covid-19 vakcinācijas iespējām, kā arī ievērojamo Latvijas iedzīvotāju diasporu Apvienotajā Karalistē. Vairāk nekā 2020. gadā pērn Latvijā ieradās arī vairākdienu ceļotāju no Vācijas, Ukrainas un Zviedrijas.
168,8 tūkst. jeb 35,3 % vairākdienu ceļotāju Latviju apmeklēja, lai apciemotu radus un draugus. Vidējais šāda brauciena uzturēšanās ilgums pieauga par 33,9 %, sasniedzot 10,3 diennaktis.
Ievērojami pieauga vidējais uzturēšanās ilgums tiem vairākdienu ceļotājiem, kuri apmeklēja Latviju mācību vai studiju nolūkā – 2021. gadā ceļotāji ar šādu nolūku Latvijā uzturējās vidēji 34,8 naktis (2020. gadā – vidēji 15 naktis).
Ārvalstu ceļotājus raksturojošie rādītāji 2011.–2021. gadā
|
Robežšķērsojumu skaits, tūkst. |
Kopējie robežšķērsotāju izdevumi, milj. eiro |
Vairākdienu ceļotāju robežšķērsojumu skaits, tūkst. |
Vairākdienu ceļotāju pavadītās naktis, tūkst. |
Vidējais ceļojuma ilgums, diennaktis |
|
|
2011 |
5 538 |
540,0 |
1 493 |
6 126 |
4,1 |
|
2012 |
5 569 |
545,8 |
1 435 |
5 799 |
4,0 |
|
2013 |
5 822 |
608,4 |
1 536 |
7 017 |
4,6 |
|
2014 |
6 246 |
668,5 |
1 843 |
7 828 |
4,2 |
|
2015 |
6 842 |
742,2 |
2 024 |
8 154 |
4,0 |
|
2016 |
6 797 |
726,1 |
1 793 |
8 776 |
4,9 |
|
2017 |
7 726 |
748,2 |
1 949 |
8 865 |
4,5 |
|
2018 |
7 775 |
751,9 |
1 946 |
7 864 |
4,0 |
|
2019 |
8 342 |
806,3 |
1 935 |
8 266 |
4,3 |
|
2020 |
3 204 |
239,7 |
636 |
2 889 |
4,5 |
|
2021 |
1 937 |
179,9 |
478 |
2 847 |
6,0 |
Ārvalstu ceļotāju apsekojumu no 1996. līdz 2021. gadam finansēja Latvijas Banka. 2022. gadā finansējums ir pārtraukts, un tiek izskatīti citi datu avoti ienākošā tūrisma visaptverošai novērtēšanai.
Plašāka informācija par tūrisma statistiku pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļā “Tūrisms”. Dati publicēti datubāzē sadaļā “Tūrisms”.
