Vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums un parāds
|
2018 |
2019 |
2020 |
2021 |
|
|
Budžeta deficīts (-) / pārpalikums (+), milj. eiro |
||||
|
Vispārējā valdība |
-245,3 |
-174,0 |
-1 317,3 |
-2 415,6 |
|
Centrālā valdība |
-300,0 |
-651,0 |
-1 395,3 |
-2 475,3 |
|
Pašvaldības |
-191,5 |
186,8 |
-25,2 |
-140,9 |
|
Sociālās apdrošināšanas fonds |
246,2 |
290,2 |
103,2 |
200,6 |
|
Vispārējās valdības budžeta deficīts procentos pret IKP |
-0,8 |
-0,6 |
-4,5 |
-7,3 |
|
Konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās, milj. eiro1 |
||||
|
Vispārējā valdība |
10 815,6 |
11 246,6 |
12 754,3 |
14 739,7 |
|
Centrālā valdība |
11 039,9 |
11 885,2 |
13 598,1 |
15 974,5 |
|
Pašvaldības |
1 926,9 |
2 023,4 |
2 100,4 |
2 226,0 |
|
Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās procentos pret IKP |
37,1 |
36,7 |
43,3 |
44,8 |
Covid-19 pandēmijas ietekmē 2021. gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2020. gadu, palielinājās par 16,0 % un sasniedza 14,8 mljrd. eiro, no tiem 2,1 mljrd. eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai. Ieņēmumi palielinājās par 8,2 % un sasniedza 12,4 mljrd. eiro.
Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem2, kas par 2021. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 1 825,3 milj. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 590,4 milj. eiro jeb 1,8 procentpunktiem no IKP lielāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
- korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 122,9 milj. eiro jeb 0,4 % no IKP;
- nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 120,3 milj. eiro jeb 0,4 % no IKP;
- korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (Valsts kases dati) – 40,6 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai (Valsts kases dati) – 32,2 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- noguldījumu garantijas fonda bilance (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati) – 19,3 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- valsts attīstības finanšu institūcijai Altum izsniegto valsts atbalsta programmu korekcija (Valsts kases dati) – 10,4 milj. eiro jeb 0,03 % no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
- korekcija par nesadalītajām iemaksām vienotajā nodokļu kontā (Valsts kases dati) – 237,6 milj. eiro jeb 0,7 % no IKP;
- Atveseļošanas un noturības mehānisma korekcija (Valsts kases dati) – 237,4 milj. eiro jeb 0,7 % no IKP;
- korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 235,6 milj. eiro jeb 0,7 % no IKP;
- korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) – 87,9 milj. eiro jeb 0,3 % no IKP;
- korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 73,5 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
- vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai (Valsts kases dati) – 32,1 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 28,6 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.
Vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums sadalījumā pa apakšsektoriem
2018.–2021. gadā, % no IKP
Ņemot vērā aizņemšanās apjomu pieaugumu, ko izraisīja Covid-19 seku mazināšanai nepieciešamais finansējums, vispārējās valdības parāds 2021 gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, palielinājās par 2,0 mljrd. eiro un sasniedza 14,7 mljrd. eiro jeb 44,8 % no IKP.
Informāciju par visu ES dalībvalstu 2022. gada aprīļa notifikācijas rezultātiem Eiropas Savienības Statistikas birojs Eurostat publicēs 22. aprīlī.
Plašāka informācija par vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Valdības finanses”.
Metodoloģiskā informācija
2022. gada aprīļa notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.
1 Konsolidācija veikta katrā apakšsektorā, bet nav veikta starp apakšsektoriem.
2 Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijā divas reizes gadā – līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3,0 % un valdības parāda attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60,0 %.
