Vides un dabas aizsardzības organizācijas aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu rast risinājumus noplicinošas dabas resursu izmantošanas novēršanai un norāda uz pretrunām un riskiem saistībā ar dabas resursu nozaru priekšlikumiem un nākotnes izaicinājumiem.
Eiropas Savienībā jau vērojami dažādu interešu grupu mēģinājumi Ukrainas kara kontekstā intensificēt dabas resursu izmantošanu. Diemžēl arī Latvijā vairāki dabas resursu nozaru pārstāvji nākuši klajā ar izteikumiem, ka nepieciešams strauji kāpināt resursu ieguves un apsaimniekošanas intensitāti.
Viens no publiskajā telpā izskanējušiem ierosinājumiem ir koku ciršanas apjoma kāpināšana, turklāt minot koku kā biomasu, kas izmantojama enerģētikā. Vides organizācijas nepārprotami atbalsta pēc iespējas ātrāku atbrīvošanos no Krievijas fosilās enerģijas resursu izmantošanas un izprot iespējami ātras alternatīvas – atjaunīgo energoresursu nodrošinājuma nepieciešamību. Tajā pašā laikā organizācijas uzsver, ka tas jāsasniedz, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus, turpinot virzību uz Zaļo kursu un ar to saistītajiem Eiropas Savienības un Latvijas vides politikas principiem. Vides un dabas aizsardzības organizāciju pārstāvji ir daudzkārt norādījuši, ka līdztekus videi draudzīgam atjaunīgo energoresursu pielietojumam tikpat nozīmīga ceļā uz enerģētisko neatkarību ir enerģijas taupīšana un energoefektivitātes paaugstināšana. Ja rodas nepieciešamība palielināt koksnes izmantošanu enerģētikā, vides un dabas aizsardzības organizācijas aicina meklēt risinājumus pašreizējā tiesiskā regulējamu ietvaros.
Savukārt lauksaimniecības nozare publiski paudusi apgalvojumus par nepieciešamību mazināt līdzšinējās vides prasības draudošās globālās pārtikas krīzes priekšvakarā Eiropā un pasaulē. Vides organizācijas norāda, ka Latvijā saražojam ievērojami vairāk pārtikas, nekā nepieciešams iedzīvotāju uzturam, turklāt ievērojama daļa pārtikas nonāk atkritumos. Atsaucoties uz iespējamo krīzi, tiek mainīti zaļināšanas nosacījumi – pieļauta tā saucamo ekoloģisko nozīmīgo platību intensīva apstrādāšana un ķīmisko pesticīdu izmantošana tajās, kas līdz šim bija aizliegts. Vides organizācijas pauž bažas, ka arī lauksaimniecības sektorā tiek uzsvērta nepieciešamība ražot vairāk un prasīta novirzīšanās no Zaļā kursa, uzturot trauksmi par iespējamo pārtikas nepietiekamību un pilnībā ignorējot daudz ilgtspējīgākus risinājumus, piemēram, bioloģisko lauksaimniecību.
Tāpat vides organizācijas norāda, ka ar enerģētikas politikas maiņu saistītie steigā gatavotie politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti nonāk būtiskā pretrunā ar Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Spilgtākais piemērs ir nesen tapušais un MK sēdē apstiprinātais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums “Par VES parku virs 50MW īstenošanas procedūru optimizēšanu”, kurš cita starpā aicina aizstāt ietekmes uz vidi novērtēšanu ar tehnisko noteikumu izsniegšanu. Vides organizācijas konceptuāli atbalsta vēja parku izveidi un izprot steidzamības nepieciešamību, tomēr ir svarīgi, lai to uzstādīšana notiek, ievērojot labas pārvaldības principus un pēc būtības izvērtējot to ietekmi uz vidi. Vides organizācijas pieņem, ka ietekmes uz vidi izvērtējums ir paveicams ātrākā procesā, skaidri definējot aizsargājamās vērtības un teritorijas. Šobrīd plānojot vēja parku būvniecību, vides organizācijas aicina primāri izvēlēties lauksaimniecībā izmantojamās zemes, degradētās teritorijas, krūmājos.
Vides un dabas aizsardzības organizācijas aicina risināt šī brīža problēmas ilgtspējīgi, neradot papildu riskus un apdraudējumus cilvēcei un dabai nākotnē.
