CSP kā ik gadu ir sagatavojusi augstskolu absolventu monitoringa datus, izmantojot informāciju no dažādiem reģistriem, kas ļauj Izglītības un zinātnes ministrijai un augstskolām sekot līdz absolventu tālākajām gaitām.
Salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, 2020. gada beigās nodarbināto 2017. gada absolventu īpatsvars ir samazinājies par 0,9 % (2019. gada beigās nodarbināti bija 82,8 %), bet bezdarbnieku īpatsvars pieaudzis par 0,7 % (2019. gada beigās – 3,7 %). Atbilstoši darbaspēka apsekojuma datiem vidēji valstī neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa 20–29 gadu vecumā nodarbinātības līmenis 2020. gada 4. ceturksnī bija krietni zemāks – vien 68,6 %, liecinot par augstākās izglītības priekšrocībām darba tirgū.
Būtisks priekšnosacījums augstākās izglītības iegūšanai ir vecāku, īpaši mātes iegūtajam izglītības līmenim – vairāk nekā pusei 2017. gada bakalaura, maģistra un doktora studiju absolventu mātēm bija augstākā izglītība – attiecīgi 52 %, 56 % un 61 %. “Absolventu monitoringa dati ir papildu informācijas avots topošiem studentiem, pieņemot datos balstītu lēmumu par tālāko izglītību”, norāda CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.
Nodarbinātības līmenis sievietēm bija nedaudz augstāks nekā vīriešiem
Trīs gadus pēc studiju beigšanas nodarbināti bija 82,6 % 2017. gada absolvenšu un 81,0 % absolventu. Savukārt 4,8 % sieviešu un 3,6 % vīriešu bija bezdarbnieki.
Augstākās izglītības iestāžu 2017. gada absolventu sadalījums pēc aktivitātes statusa trīs gadus pēc absolvēšanas
(procentos)
* Personas, kurām ir īsās uzturēšanās atļaujas vai trūkst informācijas administratīvajos datos.
Pirms pandēmijas 2019. gada nogalē bija nodarbināti 90,4 % no doktora studiju absolventiem, 82,9 % no maģistra studiju absolventiem, 81,4 % no bakalaura studiju absolventiem un 85,9 % no koledžas studiju absolventiem (attiecīgi 2020. gada nogalē – 88,6 %, 82,2 %, 81,0 % un 83,9 %). Nodarbinātības līmenis ir samazinājies visu studiju līmeņu absolventiem, tomēr tas ir augstāks nekā vidēji valstī augstskolu absolventu visplašāk pārstāvētajā vecuma grupā 20–29 gadi.
Lielākā daļa augstskolu absolventu kļūst par vadītājiem, vecākajiem speciālistiem vai speciālistiem
Lielākā daļa (81,1 % 2017. gada absolventu) ir nodarbināti trīs augstākā līmeņa profesiju pamatgrupās – vadītāji, vecākie speciālisti un speciālisti. Salīdzinot absolventu nodarbinātību gadu, divus un trīs gadus pēc absolvēšanas, pieaug vadītāju un vecāko speciālistu īpatsvars nodarbināto skaitā.
Nodarbināto 2017. gada augstākās izglītības iestāžu absolventu sadalījums pēc profesijas pamatgrupas gadu, divus un trīs pēc absolvēšanas
(procentos)
Jo augstāks izglītības līmenis, jo augstāki ienākumi
2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, bruto ienākumi pieauga visu līmeņu absolventiem. 2020. gadā vidējie ienākumi mēnesī pirms nodokļu nomaksas 2017. gada koledžas studiju absolventiem bija 1,4 tūkstoši eiro (2019. gadā – 1,3 tūkstoši eiro), bakalaura studiju absolventiem – 1,5 tūkstoši eiro (2019. gadā – 1,3 tūkstoši eiro). Būtiski augstāki ir maģistra un doktora studiju absolventu ienākumi – attiecīgi 2,1 un 2,9 tūkstoši eiro (2019. gadā attiecīgi 1,9 un 2,6 tūkstoši eiro).
Absolventu monitoringa analīze tapusi, izmantojot administratīvajos datu avotos pieejamo informāciju, atbilstoši 2019. gada 25. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 276 „Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”. Sagatavotie dati tiek nodoti tālāk analīzei Izglītības un zinātnes ministrijai. Augstskolu absolventu monitoringa rezultāti Latvijā pirmo reiz tika publicēti 2020. gadā. Turpmāk katra gada absolventus monitorēs 10 gadus, kas ļaus pilnveidot augstākās izglītības procesu, kā arī sniegs papildu informāciju topošajiem studentiem par izvēlētiem studiju virzieniem un tālākām perspektīvām darba tirgū. Datus par 2017., 2018., 2019. gada augstskolu absolventu aktivitāti un nodarbinātību var iegūt Atvērto datu portālā.
Metodoloģiskie skaidrojumi
Aprēķinā nav ietvertas personas, kurām nav zināms personas kods, un līdz ar to nav iespējams piekārtot informāciju no reģistriem.
- Aktivitātes statuss – dati par aktivitātes statusu, nodarbinātību (profesiju, NACE) tiek gatavoti atbilstoši Komisijas Īstenošanas regulai (ES) 2017/543, kas attiecībā uz tematu un to dalījumu tehniskajām specifikācijām paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu. Tiek definētas kategorijas: nodarbinātie, bezdarbnieki, ekonomiski neaktīvie.
- Nodarbinātais – persona, kura bija nodarbināta attiecīgā gada novembrī, un to apliecina administratīvie dati.
- Bezdarbnieks – persona, kura reģistrēta Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks.
- Ekonomiski neaktīva persona – pensijas vai kapitāla ienākumu saņēmēji, studenti u.c.
- Profesiju pamatgrupas – atbilstoši ISCO profesiju klasifikatoram https://www.lm.gov.lv/lv/klasifikacija/profesiju-klasifikators-0
