LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs: “Šajā laikā īpaši novērtējam ministrijas vadības atsaucību, uzklausot lauksaimnieku problēmjautājumus. Pandēmijas sākumā ne viens vien lauksaimnieks bažījās par savas saimniecības pastāvēšanu, taču atbalsts nāca īstajā laikā un formā. Tas sniedza palīdzīgu roku tiem, kuriem tas bija visvairāk nepieciešams. Varam lepoties, ka Latvijas lauksaimnieki ir īsti cīnītāji un pat krīzes laikā spēj būt vienoti, veidojot stipru un uz attīstību vērstu nozari, sasniedzot arvien augstākus nozares attīstības rāadītājus!”
Ievērojamu negatīvo ietekmi veidojuši mainīgie laikapstākļi - sausums, karstums, arī lietavas, taču smagākos izaicinājumus un krīzes situācijas radījusi Covid-19 pandēmija. Būtisku atbalstu LOSP saņēma vēl Covid-19 krīzes sākumā, kad Zemkopības ministrijā izveidota darba grupa, kas sniedza iespēju neavējoties identificēt riskus un problēmas, savlaicīgi, kopigā darbā rodot risinājumus nozarēm, kuras cieta ievērojamus zaudējumus. Tika ieguldīts apjomīgs darbs, lai Latvijas iedzīvotājus jebkādos apstākļos nodrošinātu ar pārtiku. Saņemta izpratne par LOSP norādītajiem krīzes apstākļiem liellopu audzēšanas, cūkkopības un putnu nozarēs, it sevišķi par situāciju piena nozarē, kad visas piena ražotāju saimniecības cieta zaudējumus.
“Zemkopības ministrijas ierēdņi spēja operatīvi panākt saskaņojumus Eiropas komisijā, lai Latvijas valdība varētu izmaksāt kompensācijas zaudējumus nesošajām nozarēm. Tikai kopīgās diskusijās pieņemtie lēmumi ir ilgtspējīgi un lauksaimniecībai kopumā pozitīvi. Protams, lai arī ne visos jautājumos vienmēr esam vienisprātis, šīs diskusijas ir patiesi nozīmīgas, lai panāktie kompromisi būtu izsvērti un dažādajām lauksaimnieku grupām saprotami,” uzsver LOSP valdes priekšsēdētājs E.Treibergs.
Veiksmīgas sadarbības rezultātā ar Zemkopības ministriju, izmantojot pieejamos atbalsta mehānismus, lauksaimniecības nozarē ir ne tikai izdevies saglabāt neskaitāmas saimniecības, bet arī ar ieguldīto, apjomīgo darbu - veicināt kopējo lauksaimniecības nozaru attīstību. Rezultātā kopējā lauksaimniecības nozares attīstība ir augšupejoša:
- Saražotā produkcija (lauksaimniecības nozares izlaide) – 2020. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, pieaugusi par 25%, 2020. gadā sasniedzot 1682 miljonus eiro. (avots: AREI);
- Izlaide (lauksaimniecības preču izlaide) – 2021. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu pieaugusi par 30%, sasniedzot 1531 miljonus eiro. (avots: AREI);
- Lauksaimnieku ienākumi no lauksaimnieciskās darbības – 2020. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, pieauguši par 39%, 2020. gadā* sasniedzot 669 miljonus eur. (avots: AREI).
Tāpat pēdējos gados Latvijā ir vērojams stabils vietējās produkcijas īpatsvars kopējā pārtikas patēriņā – aptuveni 60%.
Arī Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports vērtības izteiksmē ik gadu palielinās:
- 2019.g. – 3 151 milj. EUR, kas ir par 421,1 miljoniem EUR jeb 15,9% vairāk nekā 2018.g.;
- 2020.g. – 3 314 milj. EUR, kas ir par 162,8 miljoniem EUR jeb 5,2% vairāk nekā 2019.g.; 2021.g.1.pusgadā – 1 439,5 milj. EUR, kas ir par 81,5 miljoniem EUR jeb 6% vairāk nekā 2020.g.1.pusgadā).
Savukārt ejot uz ES zaļo kursu, Latvijā ir ielikts stingrs pamats, sākot ar atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai, kur platības salīdzinājumā ar ES citām valstīm ir: bioloģiski sertificētā lauksaikniecībā izmantojamā zeme 2019. gadā veidoja teju 13,8 miljonus hektāru lauksaimniecības zemes ES-27 jeb 14,8 % un attiecīgi ierindojas 6. vietā. Tas atbilst 8,5% no kopējās izmantotās lauksaimniecības zemes ES 27 valstīs, kas ir par 0,5 procentu punktiem vairāk nekā 2018. gadā.
LOSP norāda - lai arī Zemkopības ministrijas nostāja vienmēr bijusi lauksaimnieku interesēs, diemžēl Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas diskusijās valdībai neizdevās panākt vienlīdzīgus tiešmaksājumus turpmākajiem gadiem. Tas Latvijas lauksaimniekiem rada konkurences nevienlīdzību kopējā Eiropas tirgū. Līdz ar to LOSP aicina valdību atbalstīt Zemkopības ministrijas aprēķinus un prasību piešķirt valsts budžeta subsīdiju lauksaimniecībai 142 milj. eiro apmērā, lai Latvija sasniegtu ES vidējo atbalsta līmeni lauksaimniecībai šajā plānošanas periodā. Vienlaikus LOSP uz situāciju raugās ar sapratni, ņemot vērā to, ka politiskajos procesos un cīņās ES līmenī nepieciešams rast visdažādākos kompromisus.
Tāpat, lai saglabātu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju ES kopējā tirgū, LOSP aicina valdību un Saeimu ieklausīties Zemkopības ministrijas pamatojumā un skaidrojumā par nepieciešamību saglabāt nodokļu atvieglojumus esošajos līmeņos: 2019. gada – 75,3 milj. eiro, 2020. gadā – 78,7 milj. eiro.
LOSP sadarbībā ar Zemkopības ministriju 2021. gadā vienošanās rezultātā ar Labklājības un Finanšu ministrijām panāca taisnīgāku VSAOI aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, nosakot, ka lauksaimnieki VSAOI 10% pensiju apdrošināšanai veic reizi gadā, nevis reizi ceturksnī, kā citas pašnodarbinātās personas. Nozīmīga vienošanās panāktā arī par IIN (iedzīvotāju ienākuma nodoklis) saistībā ar labvēlīgākiem nosacījumiem lauksaimniekiem, proti, IIN atbrīvojuma piemērošanā lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas gadījumos. Panāktās vienošanās un izmaiņas nodokļu piemērošanas un aprēķina procesos ievērojami atvieglo lauksaimnieku saimnieciskās darbības procesus.
Ņemot vērā arī šā brīža ekonomisko situāciju valstī, raugoties uz pieaugošajām energoresursu cenām un secīgi arī uz produktu ražošanas pieaugošajām izmaksām, LOSP aicina valdību ieklausīties Zemkopības ministrijas un nevalstisko organizāciju aicinājumā samazināt PVN likmi pārtikai, kas dotu atspaidu gan uzņēmējiem, gan īpaši arī iedzīvotājiem.
Vienlaikus, LOSP pauž gandarījumu, ka tiek saglabāta samazinātās PVN likme 5% apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem piemērošana līdz pat 2023. gada 31. decembrim. LOSP piekrīt ZM paustajai nostājai, ka samazinātais vai ES līmeņa vidējais 5% PVN būtu piemērojams arī citām nozīmīgām pārtikas grupām - pienam, gaļai, olām, zivīm. Tas ļautu cilvēkiem iegādāties vietējo pārtiku par lētāku cenu un lielākos daudzumos, vienlaikus atlicinot naudu citiem pirmās nepieciešamības pirkumiem, līdz ar to arī kopumā valstij nesamazinātos kopējie PVN ienākumi budžetā. Tas ir īpaši svarīgi COVID-19 izraisītās krīzes laikā.
Šā brīža galvenie izaicinājumi saistīti ar neprognozētiem resursu cenu kāpumiem, kas jūtami ietekmē gan iedzīvotājus, gan arī ražojošos uzņēmumums. LOSP ieskatā valdībai nekavējoties būtu jālemj par samazinātā PVN 5% apmērā piemērošanu arī energoresursiem. Kā pozitīvo piemēru var minēt Poliju, kas līdz ar samazinātā PVN nekavējošu piemērošanu krīzes situācijā sniedz nozīmīgu un patiesi vitāli svarīgu atbalstu saviem iedzīvotājiem un arī uzņēmējiem.
