Pasažieru skaita pozitīvā dinamika Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī uz dzelzceļa transporta kā videi draudzīgākā, efektīvākā un ilgtspējīgākā pārvadājumu veida attīstību vērstās aktivitātes ir radījušas pamatu pārliecībai, ka tuvāko gadu laikā dzelzceļš kā sabiedriskā transporta veids gūs arvien plašāku popularitāti.
VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: “Dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem šobrīd ir pievērsta īpaša uzmanība sabiedriskā, valsts un pašvaldību līmenī, pastāvīgi pieaug pieprasījums arī pēc multimodāliem transporta risinājumiem. Arī Eiropas Savienības “zaļais kurss” ir vērsts uz dzelzceļu kā videi visdraudzīgāko sabiedriskā transporta veidu, kuru ir iespējams integrēt ar citiem transporta veidiem, piemēram, autobusu un velosipēdu satiksmi. Mēs sagaidām, ka pēc pandēmijas beigām pasažieru pārvadājumu intensitāte var strauji atgūt un pat pārspēt līdzšinējos apjomus, un Latvijā šo tendenci veicinās gan LDz uzsāktā vērienīgā dzelzceļa infrastruktūras modernizācija, gan pašreizējā, novecojušā pasažieru pārvadājumu ritošā sastāva nomaiņa ar jauniem, komfortabliem vilcieniem, gan arī Rail Baltica projekta īstenošana.”
Vilcienu kustības ātruma un intensitātes palielināšana
Pasažieru pārvadājumu ātrums pa dzelzceļu ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē to, vai iedzīvotāji savu ikdienas gaitu veikšanai izvēlas dzelzceļu, kādu citu no sabiedriskā transporta veidiem vai savu personisko autotransportu.
Pēdējo gadu laikā “Latvijas dzelzceļš” jau ir veicis infrastruktūras uzlabojumus atsevišķos dzelzceļa iecirkņos, lai palielinātu vilcienu maksimālo braukšanas ātrumu un, tādējādi, saīsinātu pasažieru ceļā pavadāmo laiku. Šobrīd pasažieru vilcienu maksimālais braukšanas ātrums dzelzceļa tīklā ir 120 km/h.
Līdz 2023. gada beigām tiks realizēts projekts vilcienu kustības ātruma palielināšanai līdz 140 km/h iecirkņos no Rīgas līdz Aizkrauklei un no Rīgas līdz Jelgavai, paaugstinot satiksmes drošības līmeni uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un likvidējot vilcienu kustības ātrumu ierobežojošās vietas.
Līdz 2035. gada beigām paredzēts pakāpeniski un pa posmiem palielināt vilcienu kustības ātrumu līdz pat 160 km/h, kas būs iespējams, veicot dzelzceļa līniju elektrifikāciju, pielāgojot sliežu ceļus, paaugstinot satiksmes drošības līmeni uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, kā arī rosinot attiecīgas izmaiņas normatīvajos aktos.
Papildu stimuls iedzīvotājiem savām ikdienas gaitām izvēlēties tieši vilcienu, ir to kursēšanas biežums, īpaši blīvāk apdzīvotās vietās. Tādēļ VAS “Latvijas dzelzceļš” mērķis ir nodrošināt tādu dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti, īpaši Pierīgas dzelzceļa līnijās, lai pasažieru vilcieni varētu kursēt reizi 12-15 minūtēs.
Drošības līmeņa pastāvīga palielināšana
Lai veicinātu satiksmes drošību pie un uz sliežu ceļiem, jau tuvāko gadu laikā Rīgā un Rīgas apkaimē tiks izbūvēti drošības žogi vairāk nekā 20 km garumā - vietās, kur sliežu ceļu tuvumā dzīvo un ikdienā pārvietojas liels iedzīvotāju skaits. Līdz 2035.gadam pieejamā finansējuma ietvaros šādus drošības žogus plānots izbūvēt visās pilsētās pie dzelzceļa stacijām un blīvi apdzīvotās vietās.
Līdz ar vilcienu kustības ātruma palielināšanas darbiem, tiks modernizētas arī dzelzceļa pārbrauktuves, aprīkojot tās ar automātiskām barjerām, ierīkojot papildu luksoforus no kreisās autoceļa puses, kā arī optimizējot pārbrauktuves slēgšanas laiku.
Vienlaikus ar infrastruktūras uzlabošanas darbiem VAS “Latvijas dzelzceļš” turpinās arī sabiedrības izglītošanu drošības jomā, īpaši uzrunājot bērnus un jauniešus, kā arī iedzīvotājus, kas dzīvo tiešā sliežu ceļu tuvumā.
Drošības žogu uzstādīšanas un bīstamāko vietu pāreju izbūves projekts jau ir uzsākts, pašlaik ir noslēdzies projektēšanas un būvniecības iepirkums, un projektu paredzēts pabeigt līdz 2023. gada beigām. Šobrīd jau notiek būvniecības darbi TEN-T dzelzceļa tīklā ietilpstošā Rīgas dzelzceļa mezgla posmu Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma drošības, kvalitātes un kapacitātes veicināšanai. Arī šī projekta pabeigšanas termiņš ir noteikts līdz 2023. gada beigām.
Elektrificēto dzelzceļa līniju modernizācija un elektrificētā dzelzceļa tīkla paplašināšana
Ja iepriekšējos gados VAS “Latvijas dzelzceļš” plānoja veikt elektrifikāciju posmā Rīga-Krustpils-Rēzekne-Daugavpils, kas tolaik tika intensīvi izmantots kravu pārvadājumiem, tad pašlaik, fokusējoties uz pasažieru pārvadājumiem un vides prasību ievērošanu, ir izvirzīts mērķis sākotnēji veikt esošā tehniski novecojušā, visbiežāk vairāk nekā pirms 50-60 gadiem uzstādītā 3.3kV kontakttīkla sistēmas nomaiņu uz 25kV sistēmu. Šī modernizācija sniegs arī citus ieguvumus, tai skaitā, samazinās energoapgādes iekārtu izmaksas, dos iespēju iekļauties kopējā Eiropas dzelzceļa tīklā, stabilizēs strāvas padeves efektivitāti līnijās, nodrošinās iespēju attīstīt pasažieru pārvadājumus un motivēs arī kravu pārvadātājus pāriet uz elektrovilci.
Šobrīd notiek priekšizpētes darbi, lai līdz 2026. gada 1. jūnijam paplašinātu elektrificēto zonu Zasulauks-Bolderāja, kā arī veiktu kontakttīkla modernizāciju Rīgas mezglā un Tukuma līnijā līdz Priedainei.
Dzelzceļa stacijas kā mobilitātes punkti
Lai sasniegtu koncepcijas par dzelzceļa kā pasažieru pārvadājumu mugurkaulu mērķi, būtiski ir valsts un pašvaldību līmenī īpašu uzmanību pievērst iedzīvotājiem ērtas, drošas un pieejamas dzelzceļa staciju tuvumā esošās infrastruktūras attīstībai. Integrējot dažādu transporta veidu savienojumus, attīstot velosipēdu, elektroskūteru, gājēju un automašīnu novietošanas infrastruktūru tā, lai dzelzceļa stacija ir nozīmīgākais pārsēšanās punkts, tiks mazināta nepieciešamība un vēlme pēc personiskā autotransporta izmantošanas.
“Latvijas dzelzceļš” jau pašlaik sadarbībā ar pašvaldībām ir uzsācis darbu pie šādu mobilitātes punktu izveides, dzelzceļa stacijām un pieturas punktiem piegulošo teritoriju nododot pašvaldībām un sadarbībā ar tām šajā teritorijā izveidojot autostāvvietas park&drive vajadzībām, izvietojot ērtas un drošas velosipēdu novietnes, kā arī dažādos citos veidos labiekārtojot vidi. Arī turpmākajā periodā īpaša uzmanība tiks pievērsta staciju teritorijām piegulošās zemes nodošanai pašvaldībām vai komersantiem autostāvvietu iekārtošanai un cita veida labiekārtošanas darbu veikšanai.
Dzelzceļa staciju un pieturas punktu modernizācija un izbūve
Līdz 2023.gada beigām “Latvijas dzelzceļš” modernizēs 48 paaugstinātās pasažieru platformas un ar tām saistīto infrastruktūru dzelzceļa iecirkņos Rīga – Krustpils, Rīga – Skulte, Rīga – Tukums un Rīga – Jelgava.
Turpinot dzelzceļa tīkla modernizāciju, līdz 2027.gada beigām pieejamā finansējuma ietvaros tiks modernizētas stacijas un pieturas punkti dzelzceļa līnijās no Rīgas līdz Valgai, no Krustpils līdz Daugavpilij un no Krustpils līdz Rēzeknei. Savukārt līdz 2031.gada beigām ir plānots modernizēt stacijas un pieturas punktus dzelzceļa līnijā no Jelgavas līdz Liepājai un atjaunojamajā dzelzceļa līnijā no Tukuma II līdz Ventspilij, bet līdz 2035.gada beigām tiks modernizētas stacijas un pieturas punkti dzelzceļa iecirknī Pļaviņas – Gulbene. Jāuzsver, ka visās modernizētajās stacijās tiks nodrošināta gan kvalitatīva, droša un ērta infrastruktūra, gan vides pieejamība visām sabiedrības grupām.
Vides pieejamība ir svarīga ikdienas sastāvdaļa gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gan senioriem, gan vecākiem ar bērnu ratiem, tādēļ šim aspektam tiks pievērsta īpaša uzmanība arī infrastruktūras attīstības kontekstā. “Latvijas dzelzceļš” sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu biedrību “Apeirons” ir izstrādājis vides pieejamības vadlīnijas dzelzceļa pasažieru infrastruktūrai. Izstrādājot un realizējot jaunus dzelzceļa pasažieru infrastruktūras objektus, kā arī pakāpeniski modernizējot un pārveidojot jau esošos objektus, “Latvijas dzelzceļš” balstīsies uz šajās vadlīnijās ietvertajiem vides pieejamības pamatprincipiem cilvēkiem ar ierobežotu mobilitāti, t.sk. cilvēkiem ar dažādu veidu invaliditāti.
Dzelzceļa staciju un pieturvietu klasifikācija pēc pasažieru skaita un tam atbilstoša pasažieru platformu aprīkojuma koncepcija
Plānojot dzelzceļa staciju un pieturas punktu aprīkojumu, un, ņemot vērā pasažieru apgrozījumu katrā no šīm stacijām, ir izdalītas staciju klases pēc pasažieru skaita no A līdz F klases stacijām, kur A klases stacija ir ar vairāk nekā miljons apkalpotiem pasažieriem gadā, B klase - ar 500 000 līdz 1 miljonam pasažieru, C klase - ar 250 000 līdz 500 000 pasažieru, D klase - ar 100 000 līdz 250 000 pasažieru, E klase - ar 10 000 līdz 100 000 pasažieru, bet F klase - ar mazāk nekā 10 000 pasažieru gadā.
VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras attīstība ir balstīta uz principu, ka neatkarīgi no stacijas vai pieturvietas noslodzes vai pasažieru skaita tajā, ikvienam iedzīvotājam ir jāsaņem līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojums ikvienā Latvijas vietā, kur tiek izmantots dzelzceļš. Tādēļ visās LDz modernizētajās stacijās un pieturas punktos pēc moduļu principa būs konkrētajai vietai atbilstoša izmēra kvalitatīvas un vizuāli pievilcīgas nojumes, piemērots skaits soliņu, velonovietņu un cita veida aprīkojums, kā arī ērta un saprotama informācijas un apziņošanas sistēma.”
Attīstoties teritorijām un mainoties iedzīvotāju skaitam un paradumiem, mainās arī dzelzceļa staciju un pieturas punktu noslodze, tādēļ, lai nodrošinātu pasažieru plūsmai atbilstošu pasažieru platformu aprīkojumu, staciju klasifikācija tiks pārskatīta ne retāk kā reizi piecos gados.
Visu dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektu līdz 2035. gadam kopējās aptuveni aplēstās izmaksas varētu sastādīt līdz 4.5 miljardiem eiro un projekti tiks realizēti atkarībā no finanšu līdzekļu pieejamības.
