Starptautiskās drošības situācija ir bīstami trausla. Valstu neuzticēšanās un vērtību plaisa ir kļuvusi milzīga. Iespaidu uz starptautiskās situācijas attīstību atstāj ģeopolitiskā sāncensība, demokrātijas un autoritārisma pretstāve, nevienlīdzības un polarizācijas palielināšanās un hibrīdā apdraudējuma saasināšanās. Šobrīd daļā pasaules valda draudi un iebiedēšana.
Neleģitīmais Baltkrievijas režīms ar mākslīgas migrācijas plūsmas palīdzību turpina hibrīduzbrukumu Eiropas Savienības un NATO austrumu robežai. Krievija īsteno konfrontējošu un revizionistisku ārpolitiku, kas kopā ar karaspēka koncentrāciju Ukrainas pierobežā rada pēdējos gados nepieredzētus militārās eskalācijas draudus visam reģionam.
Romantiskais periods pēc Aukstā kara ir beidzies. Pašlaik daudzviet pasaulē vērojama autoritāro režīmu renesanse. Cīņa par demokrātiskajām vērtībām un tiesiskumu ir atsākusies no jauna. Latvija, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, šobrīd atrodas institucionāli stabilākajā situācijā. Mūsu dalībai NATO un Eiropas Savienībā nav labākas alternatīvas. Tomēr drošība ir process nevis galamērķis, kuru sasniedzot var atslābt.
Latvijas un plašāka reģiona vēsturiskā pieredze daudziem prātiem un sirdīm liek būt nemierīgiem. Nereti dzirdam jautājumus – vai mūs nenodos, vai mūsu likteņus nelems lielvaras? Esmu pārliecināts, ka nebūs jaunas Minhenes vai Jaltas. Mūs nenodos. Mūs nenodos, ja mēs paši sevi nenodosim. Ja būsim uzticīgi savai valstij un tās vērtībām, saviem sabiedrotajiem un draugiem. Mūs nenodos, ja paši rūpēsimies par savu drošību.
Tādēļ Latvijai ir īpaši svarīgi nelokāmi būt demokrātisko valstu kopienā, kopt un lolot pamatvērtības un noraidīt pasaules un Eiropas dalījumu ietekmes sfērās. Šobrīd nav iespējama neitralitāte vai neizlēmība.
Jau pavisam drīz, februārī, Baltkrievijas rietumu un dienvidu robežas tuvumā notiks Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku kopīgas operatīvās mācības. Arī pašlaik mēs piedzīvojam īpaši naidīgu Krievijas un Baltkrievijas režīma retoriku un rīcību, tostarp ievērojamu militāro spēku koncentrāciju pie Ukrainas robežām. Notiek kiberuzbrukumi gan pret kaimiņvalstīm, gan Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Šis apstāklis drošības situāciju mūsu reģionā tikai pasliktina.
“(..) esmu pārliecināts, ka vairāk par visu krievi novērtē spēku un vismazāk ciena vājumu, īpaši militāru vājumu. Tamdēļ novecojusī spēka līdzsvara doktrīna nav piemērojama.” Šie Vinstona Čērčila 1946. gadā izteiktie vārdi Fultonā ir tikpat aktuāli šodien.
Tieši tāpēc, ja notiks iebrukums Ukrainā, Latvija stingri atbalstīs tūlītēju, jaunu sankciju piemērošanu pret Krieviju. Jau tagad sniedzam atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Visas Baltijas valstu reģiona drošībai un aizsardzībai jau šodien strādājam pie NATO spēku paplašināšanas un nostiprināšanas reģionā.
Dāmas un kungi!
Latvijas ārlietu dienesta galvenā prioritāte un darba uzdevums šogad ir drošība, mūsu valsts neatkarība, teritoriālā integritāte un tautsaimniecības attīstība.
Decembrī Rīgā norisinājās svarīga NATO ārlietu ministru sanāksme. Tieši Rīgā sākās darbs pie NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādes. Ir simboliski, ka šis process sākās NATO Ziemeļaustrumos – Latvijā, Rīgā un noslēgsies NATO Dienvidrietumos – Spānijā, Madridē, kur norisināsies alianses valstu vadītāju samits šogad vasarā
NATO virsuzdevums – NATO teritorijas, iedzīvotāju un vērtību aizsardzība ir un paliek nemainīgs. NATO būs efektīva Alianse, ja sabiedrotie būs pārliecināti, ka darbojoties kopā ir efektīvākais veids kā nodrošināt katra no mums drošību un kopīgā virsuzdevuma īstenošanu. Visefektīvāk to sasniegt ir ar atturēšanas politiku.
Jau vairākus gadus Latvijā efektīvu NATO atturēšanas politiku, kopā ar mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi, nodrošina dislocētā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa. Šīs NATO kaujas grupas klātbūtne Latvijā ir skaidrs apliecinājums sabiedroto solidaritātei, apņēmībai un spējai aizstāvēt Latvijas iedzīvotājus un teritoriju pret jebkādu iespējamo agresiju.
NATO sabiedrotie, balstoties uz kopējo risku izvērtējumu, izvieto papildus militāros spēkus un aprīkojumu Austrumu flangā. Kanādas Latvijā dienošie spēki pārstāv trešo daļu Alianses dalībvalstu. Tās ir gatavas efektīvi un konsekventi reaģēt uz jebkāda veida draudiem. Vēlos pateikties Kanādai, Albānijai, Islandei, Čehijai, Itālijai, Melnkalnei, Polijai, Slovākijai, Slovēnijai un Spānijai, kas šobrīd sniedz būtisku devumu Latvijas un visa reģiona drošībai.
Taču arī mums pašiem ir jāstiprina sava robeža, jāaizsargā sava kibertelpa un informatīvā telpa. Tie ir pašas Latvijas neatliekami darbi. Mums ir jāpalielina aizsardzības izdevumi līdz 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Iekšējā un ārējā drošība ir nedalāmas. Tuvāko gadu laikā ir jāpalielina finansējums iekšējai drošībai – tiesībaizsardzības sistēmai, valsts robežas apsardzībai un valsts drošības iestādēm.
Dāmas un kungi!
Autoritāru un totalitāru valstu režīmiem, piesedzot un attaisnojot savu līderu rīcību gan pret saviem pilsoņiem, gan pret citām suverēnām valstīm, par ierastu praksi ir kļuvusi aizbildināšanās ar draudiem savai suverenitātei. Tālākais jau visiem ir labi zināms. Ar iedomātiem draudiem savai drošībai, ar aizbildinājumiem par ārvalstu aģentu darbību vai ar terorisma apkarošanas operācijām tiek iznīcināti oponenti. Piemēram, 2021. gadā Krievijas un Baltkrievijas valdošie režīmi ir mērķtiecīgi turpinājuši represijas pret politisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību gan savas valsts iekšienē, gan ārpus tās.
Agresīvā retorika nespēj noslēpt patiesību – ne jau Gruzija 2008. gadā uzbruka Krievijai un ne jau Ukraina 2014. gadā iebruka Krievijā. Otrādi. Ne jau NATO pie Krievijas robežas dislocē simtiem tūkstošu karavīru un bruņutehniku. Tā ir Krievija, kas īsteno plašus militāros manevrus.
Ukraina neapdraud Krieviju. Ukraina vēlas mierīgu, demokrātisku, eiropeisku nākotni saviem iedzīvotājiem. Latvija nelokāmi atbalsta un atbalstīs Ukrainu. Mēs to darām, jo Ukrainai ir tiesības būt neatkarīgai, jo miers Ukrainā nozīmē mieru Eiropā un Eiropas aizsardzības pirmā līnija sākas Ukrainā.
Pagājušā gada 23. maija Baltkrievijas lēmums pieprasīt civilās aviācijas reisa lidmašīnas nolaišanos Minskā un žurnālista Romāna Protaseviča un Sofijas Sapegas aizturēšana, ir spilgts piemērs režīma patvaļai. Arī Baltkrievijas drošības spēku pastrādātās zvērības pret saviem pilsoņiem, baltkrievu opozicionāriem turpinās. Līdzšinējos gados šādi ir rīkojusies arī Krievija, likvidējot Krievijas režīmam neērtas personas ārpus Krievijas robežām. Šobrīd nekas neliecina par šo abu režīmu uzvedības maiņu. Drīzāk otrādi – vispārpieņemtās starptautisko attiecību normas tiek klaji ignorētas un izsmietas.
Alekseja Navaļnija lieta nav lieta par Krievijas pilsoni Alekseju Navaļniju. Tā ir par tiesiskuma principiem, cilvēktiesībām un starptautiski aizliegtu ķīmisko vielu pielietošanu pret citādi domājošiem savas valsts pilsoņiem. Aleksejam Navaļnijam ir jābūt brīvībā, pilsoniskajai sabiedrībai ir jābūt brīvībā.
Nobela miera prēmijas saņēmēja Andreja Saharova dibinātās cilvēktiesību organizācijas “Memoriāls” likvidācija un tai izvirzītās apsūdzības ir politiski motivētas. Diemžēl organizācijas “Memoriāls” vajāšana, tāpat kā Navaļnija lieta, nav atsevišķs gadījums. Tas iekļaujas Krievijas varas iestāžu mērķtiecīgi īstenotajā kampaņā pret izteiksmes brīvību Krievijā, uzturot spiedienu un represijas pret pilsonisko sabiedrību, nevalstiskajām organizācijām, neatkarīgajiem medijiem un politisko opozīciju, kas pauž atšķirīgu viedokli.
Ārlietu ministrija turpinās iestāsies par Krievijas un Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, koordinējot atbalstu cilvēktiesību pārkāpumos cietušajiem, stiprinot mediju brīvību un veicinot demokrātiskas pārmaiņas šajās valstīs. Vēlos īpašu paldies sacīt Latvijas nevalstiskajām organizācijām, kas nenogurstoši palīdz šo valstu pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotājiem. Paldies par jūsu veikumu!
Godātie deputāti!
Krievija ir autoritāra valsts ar revizionistisku politiku. Krievijas politiskā un militārā vadība dzīvo PSRS sentimentā un pasauli skata caur šo prizmu. Krievijai ir mērķis atjaunot impērijas modeli tās vēsturiskajās robežās. Krievija cenšas izaicināt demokrātisko valstu dzīvesveidu, jo īpaši izaicinot starptautisko cilvēktiesību standartus un tiesiskuma jēdzienus.
Sarežģītās attiecības starp Eiroatlantisko telpu un Krieviju pastāv jau vairāk nekā desmit gadus, taču kopš Krimas prettiesiskās aneksijas un Austrumukrainas destabilizācijas, spriedze ir bīstami augsta. Diemžēl pēdējo nedēļu notikumi ap Krievijas – Ukrainas robežu vēl vairāk turpina palielināt šo spriedzi, kas var rezultēties Krievijas vai tās algotņu bruņotā rīcībā pret Ukrainu.
Krievija ir Latvijas lielākais kaimiņš un vienlaikus arī mūsu lielākais politiskais izaicinātājs. Mums nav ilūziju. Mēs pazīstam savu kaimiņu un esam pieredzējuši Krievijas uzvedību gadsimtiem ilgi. Divdesmitajā gadsimtā tā ir bijusi īpaši vardarbīga.
Latvijas vēsture skaidri apliecina tās piederību Eiropai un eiropeiskajām vērtībām cauri gadsimtiem. Padomju Savienības sabrukums bija viens no labākajiem divdesmitā gadsimta notikumiem, kas ļāva daudzām boļševiku sagrābtajām un tautu cietumā iemestajām nācijām atgūt savu brīvību un atgriezties Eiropas valstu pulkā.
Arvien biežāk ir vērojami Krievijas mēģinājumi starptautiskā līmenī pārskatīt Padomju Savienības vēsturisko lomu, novēršot uzmanību no tās pastrādātajiem noziegumiem un nelikumībām. Mēs skaidri apzināmies, ka nedz 1918., nedz 1940. vai 1991. gada notikumi nav vēsture vien. Tāpat ir vērojami arī mēģināt pārskatīt principus uz kuriem balstās pasaules ģeopolitika pēc Aukstā kara un atgriezties pie pirmskara ietekmes sfēru dalīšanas principiem. Vēsturiskās analoģijas tiek liktas par pamatu mūsdienu ambīciju pamatošanai.
Latvijas gadījumā mēģinājumi no Kremļa puses pārrakstīt mūsu vēsturi lielākoties ir ne kas cits kā mēģinājumi apšaubīt Latvijas tautas suverēno izvēli un Latvijas esamību Eiropas, kā arī transatlantiskajā kopienā.
Ārlietu ministrija ir daudz darījusi gan skaidrojot mūsu vēsturi un pagātni mūsu sabiedrotajiem, gan arī mūsu diasporā, kam kopīga vēsturiskā apziņa un identitātes izjūta ir ļoti būtiska saiknes uzturēšanai ar Latviju. Un arī turpmāk Ārlietu ministrija pievērsīs pienācīgu uzmanību mūsu pagātnes, vēstures skaidrošanai ārpus Latvijas, kam ir ne vien liela kultūrvēsturiska vai intelektuāla, bet arī reālpolitiska nozīme.
Diemžēl nav nekādu pazīmju, ka Krievija turpmākajos gados mainīs savu rīcību. Krievijas politiskā un militārā vadība turpina cīņu ar saviem iedomu rēgiem. Krievija konsekventi turpina īstenot konfrontējošu ārpolitiku. Pērnais gads ir spilgti apliecinājis Krievijas naidīgās darbības ne tikai kaimiņvalstīs, bet arī tālākajos reģionos – Balkānos, Tuvajos Austrumos, Āfrikā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.
Visus šos gadus Latvija ir iestājusies par reālistisku pieeju attiecībās ar Krieviju gan reģionālā, gan globālā mērogā. Izrādot stingru stāju principiālos jautājumos un paužot par tiem skaidru viedokli, vienlaikus, gan divpusējās attiecībās, gan arī starptautisko organizāciju ietvaros, ir svarīgi saglabāt atvērtus komunikācijas kanālus. Tie ir jautājumi, kuros iespējama sadarbība abpusēji ieinteresētības gadījumā. Citiem vārdiem sakot – labi izstrādāta sadarbības stratēģija ar Krieviju ir ne tikai iespējama, bet nepieciešama. Starptautiskā ieroču kontrole, globālās klimata pārmaiņas, starptautiskā tirdzniecība, Irānas kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jautājums – tie ir tikai daži no jautājumiem, kuros mums ir jāsadarbojas . Esam gatavi turpināt sadarbību mūsu reģionam būtisku problēmu risināšanā arī Baltijas jūras valstu padomes formātā.
Godātie sēdes dalībnieki!
Šodienas pasaulē kiberuzbrukumi, hibrīdais apdraudējums, klimata pārmaiņas, ekonomiskā nedrošība un dezinformācija, dažādo jauno tehnoloģiju attīstības blakusefekti ir viena no apdraudējumu izpausmēm globālajai drošībai.
Arī Ķīna nav tikai Āzijas un Klusā okeāna reģions, bet gan globāls faktors. Ķīna turpina stiprināt savu pašpietiekamību un, lai sasniegtu ģeopolitiskus mērķus, arvien vairāk pielieto dažādus ekonomiskos instrumentus. Eiropas Savienība un Latvija turpinās aktīvu darbu, aizstāvot cilvēktiesību ievērošanu Ķīnā.
Pērnais gads ir izgaismojis, ka gan Ķīna, gan Krievija vēlas ietekmēt atsevišķas Eiropas Savienības dalībvalstis, jo tas ir veids, kā sasniegt to nacionālās intereses un ģeopolitiskos mērķus.
Latvija konsekventi ievēro un turpinās vienas Ķīnas politiku. Esami gatavi tālāk attīstīt konstruktīvas attiecības ar Ķīnu, tomēr mums nav pieņemams Ķīnas spiediens pret vienu no Eiropas Savienības dalībvalsti – Lietuvu. Eiropas Savienībai ir aktīvāk jāatbalsta sava dalībvalsts.
Cienītās deputātes, godātie deputāti, ekselences!
Latvijas ārpolitikā iesaistei jaunās starptautiskajās organizācijās ir bijusi īpaši nozīmīga vieta. Visbūtiskāk aiz šīm institūcijām ir saskatīt mūsu valsts dalības mērķi. Latvijas ārpolitikā vērtībām nav poētiska nozīme. Piederība demokrātisko vērtību kopienai, uzticība starptautisko tiesību principiem un dalībai starptautiskajās organizācijās ir tieša ietekme uz mūsu valsts drošību un suverenitāti kopumā.
Apvienotās Nācijas ir izvirzījušās Latvijas ārpolitikas dienaskārtības pirmajās līnijās. Šādu procesu ir sekmējusi gan Latvijas kandidēšana uz ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa vietu 2026.-2027. gada periodam, gan Latvijas pārstāvju kandidatūras uz ANO amatiem. Īpaši priecē, ka pērnajā gadā Latvijas tiesībnieks Mārtiņš Paparinskis ir ievēlēts ANO Starptautisko tiesību komisijā. Tas ir liels Latvijas diplomātijas panākums, kas ļaus sniegt ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā globālā mērogā.
Latvijas definētais mērķis dalībai ANO ir starptautiski tiesiskās kārtības stiprināšana, kurā valda starptautisko tiesību normas, nevis spēka politika un lielvaru intereses.
Eiropas Padomei kā nozīmīgākajai reģionālajai cilvēktiesību organizācijai vēsturiski ir bijusi būtiska vieta Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas procesā, neatkarības nostiprināšanā un valsts ārpolitikā kopumā. Tuvākajos divos gados Latvijai priekšā jauni uzdevumi – pilnvērtīgi sagatavoties savai otrajai prezidentūrai Eiropas Padomē. Tā ir iespēja Latvijai virzīt savas nacionālās intereses. Tas ir Eiropas Padomes reformu process, kas vērsts uz starptautisko tiesību, tai skaitā cilvēktiesību ievērošanas nostiprināšanu Eiropā, un pienākumu valstīm ievērot starptautiskās saistības un pildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus.
Ekselences, dāmas un kungi!
Eiropas Savienībai ir jābūt spēcīgai, vērtībās balstītai nacionālu valstu savienībai, kurā tiek ievēroti augsti tiesiskuma, cilvēktiesību un demokrātijas standarti. Latvijas interesēs ir saglabāt esošo institucionālo līdzsvaru, lai nodrošinātu Eiropas Savienības unikālo identitāti kā nacionālu valstu savienībai.
Bieži no Eiropas Savienības galvaspilsētām dzirdam to, ka Eiropas Savienībai jābūt globāli ietekmīgam spēlētājam. Ja mēs gribam tāds būt, tad mums beidzot ir jārīkojas kā līderim gan Rietumbalkānos, gan Eiropas Austrumos un Dienvidos. Tas ir jāsaprot gan Berlīnē un Madridē, gan Parīzē un Rīgā, gan Briselē un Romā.
Diskusijā par Eiropas Savienības stratēģisko autonomiju viedoklis tikai veidojas. Latvija iestājas par atvērtas stratēģiskās autonomijas īstenošanu, proti, tādas, kas veicina Eiropas Savienības neietekmējamību no trešajām valstīm. Taču vienlaikus mēs saglabājam arī atvērtību ar līdzīgi domājošiem partneriem – ASV, Kanādu, Lielbritāniju, Japānu, Dienvidkoreju, Izraēlu un Austrāliju.
Latvijai ir būtiski, ka ir izveidots spēcīgs Eiropas Savienības līmeņa regulējums kiberdrošības jomā, lai stiprinātu katras dalībvalsts, kā arī kopējo Eiropas Savienības kiberdrošības līmeni. Eiropas Savienībai jāveido arī dialogs ar privātajām tehnoloģiju kompānijām. Mums ir jāstiprina dialogs starp Eiropas Savienību un ASV. Mums ir jāatbalsta Eiropas Savienības Austrumu partnerības politikas dalībvalstu attīstību digitālajā jomā un noturību pret dezinformāciju un kiberapdraudējumiem.
Dāmas un kungi!
2021. gadā ir sācies jauns Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes attiecību posms. Latvija redz Apvienoto Karalisti kā vienu no svarīgākajiem partneriem pasaulē, ko apliecina arī pērn parakstītā Latvijas un Apvienotās Karalistes divpusējās sadarbības deklarācija. Mēs apņemamies veicināt aktīvu divpusējo politisko dialogu, padziļināt reģionālo sadarbību un tālāk izvērst sadarbību drošības un aizsardzības jomās.
Latvija konsekventi atbalsta individuālu pieeju ar katru Austrumu partnerības valsti. Latvija iestājas par Eiropas Savienības attiecību padziļināšanu ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu. Eiropas Savienībai šīm valstīm ir jāsniedz ilgtermiņa sadarbības perspektīva tostarp, atbalstot to pakāpenisku integrāciju Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Tāpat Eiropas Savienībai ir jāatbalsta šo trīs valstu drošības un aizsardzības jomu nostiprināšana. Jāpalīdz tām vairot noturība pret Krievijas dažādajiem spiediena instrumentiem.
Nestabilitātes palielināšanās Afganistānā 2021. gadā un iekšpolitiskā krīze Kazahstānā šā gada sākumā vēlreiz apliecināja Centrālāzijas reģiona nozīmi Eiropas Savienības ārpolitisko un drošības interešu kontekstā. Eiropas Savienībai ir jāturpina aktīva iesaiste visā Centrālāzijas valstu reģionā. Un Latvija sniegs savu ieguldījumu reģionālā līmenī.
Latvijas nostāja attiecībā pret gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” nodošana ekspluatācijā ir nemainīga – tas ir ģeopolitiska rakstura projekts, kas rada drošības riskus Eiropas Savienībai, palielinot tās enerģētisko atkarību no viena piegādātāja. Latvija sekos, lai “Nord Stream 2” tiktu piemērotas Eiropas Savienības Gāzes direktīvas prasības. Straujais energoresursu cenu kāpums Eiropā atkārtoti pierāda, ka Latvijai un citām Baltijas valstīm pēc iespējas ātrāk jāīsteno iesāktie projekti, kas veicina valstu enerģētisko neatkarību un diversificē enerģijas piegādes avotus.
Dāmas un kungi!
Neskatoties uz globālo pandēmiju un drošības izaicinājumiem mūsu reģionā, pērnajā gadā ir notikušas arī vairākas labas lietas. Tas ir sakāms par Latvijas ārējās ekonomiskās politikas virzieniem, ārējo tirdzniecību, investīciju piesaisti un Latvijas finanšu sektoru.
Šogad Latvijā notiks Trīs jūru iniciatīvas samits un biznesa forums, lai attīstītu nozīmīgus infrastruktūras projektus un mazināt esošās savienojamības plaisas starp Eiropas Savienības ziemeļu un dienvidu reģionu enerģētikas, transporta un digitālās komunikācijas sektoriem. Līdztekus samitam pirmo reizi Latvijā notiks Trīs jūru iniciatīvas parlamentārās un pilsoniskās sabiedrības forums ar mērķi veicināt iniciatīvas atpazīstamību un ilgtspējīgu attīstību.
Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kā arī nozares ministrijām tiks sniegts atbalsts Latvijas eksportspējīgajiem uzņēmumiem nozarēs ar augstu pievienoto vērtību. Mums ir svarīgi nodrošināt atbalstu arvien plašākām preču un pakalpojumu eksporta iespējām tādām tradicionālajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm kā transports un loģistika, tūrisms, kokrūpniecība, mašīnbūve, pārtikas ražošana, farmācija, tostarp jauno tirgu apgūšanas un investīciju piesaistei, balstoties uz Latvijas uzņēmēju un sabiedrības interesēm.
Latvijai ir svarīgs finanšu sektors ar labu reputāciju un spējām finansēt Latvijas ekonomikas izaicinājumus. Finanšu sektorā nedrīkstam diskutēt tikai par pūliņiem nelegālo līdzekļu legalizācijas novēršanai. Cīņā ar netīro naudu ir izdarīts patiesi daudz mūsu valsts reputācijas atjaunošanai. Šo apstākli novērtē arī mūsu starptautiskie partneri. Šobrīd ir jāmācās šos riskus sekmīgi pārvaldīt, sarunāties un skaidrot. Uzraudzības iestāžu un finanšu nozares sadarbība šajā ziņā dod pozitīvus signālus – notiek sadarbība vietējā un starptautiskā līmenī. Tomēr ir jābūt gataviem, ka gadījumā, ja ģeopolitiskā situācija pasliktinās, uzņēmumi un finanšu sektors būs tas, kam primāri būt jāspēj izprast un piemērot jaunās sankcijas, ja tādas tiks noteiktas.
Godātie sēdes dalībnieki!
Vēlos pateikties mūsu Latvijas diasporai, diasporas organizācijām par viņu ieguldījumu Latvijas interešu un vārda pārstāvēšanā un aizstāvēšanā visā pasaulē. Mēs turpinām mērķtiecīgu atbalstu latviešu valodas un kultūras stiprināšanai. Arvien vairāk veidojam aktīvu sadarbību ekonomikā, inovāciju attīstībā un meklējam jaunas iespējas talantu piesaistei Latvijai. Šogad plānots organizēt Starptautiskās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forumu. Tas ļaus mērķtiecīgi mobilizēt Latvijas diasporas iesaisti, gatavojoties Latvijas kandidēšanai ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles vēlēšanām. Šis Latvijas diasporas diplomātijas “maigās varas” darbs ir nenovērtējams ieguldījums mūsu valsts ekonomiskajām un drošības interesēm.
Ekselences, dāmas un kungi!
Šodien jau vairākkārt esmu runājis par Latvijas valsts vērtībām un principiem, kas raksturo arī ikvienu brīvu, neatkarīgu un demokrātisku valsti. Latvija ir parlamentāra demokrātija un šogad Saeima atzīmē savu simto gadskārtu. Vēlos pateikties Saeimas deputātiem par jūsu ieguldījumu parlamentārās diplomātijas darbā. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vēlu Saeimai turēt cieši demokrātisko vērtību karogu starptautiskajā arēnā.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsu valsts ilgtermiņa ārpolitiskās un stratēģiskās izvēles ir bijušas pareizas. Starptautiskajās tiesībās balstīta daudzpusējā diplomātija, dalība starptautiskajās organizācijās, atbalsts demokrātiskajām vērtībām un starptautiskajam tiesiskumam ir kļuvis par neatņemamu Latvijas ārpolitikas doktrīnas daļu. Šī Latvijas ārpolitiskā stratēģiskā izvēle šodien mūs sargā.
Latvijas ārlietu dienesta vērtības ir godprātība, sadarbība un drosme. Šīs vērtības ir saistošas ikvienam Latvijas diplomātam. Janvāris ir Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas mēnesis – Latvijas diplomātijas mēnesis. Tādēļ vēlos pateikties ikvienam Latvijas diplomātam un ārlietu dienesta darbiniekam par viņa profesionalitāti, apņēmību un komandas darbu, ko katrs no viņiem savā vietā un savā laikā ir veikuši 2021. gadā – Latvijā un plašajā pasaulē.
Vēlu, lai šajā gadā un turpmāk mūs visus vieno godprātība, sadarbība un drosme – ar Latvijas draugiem un sabiedrotajiem pasaulē.
Paldies par uzmanību!
