DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
10. janvārī, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Senākā latviski saglabājusies grāmata – Latvijā līdz 29. janvārim

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Vēl tikai līdz 29. janvārim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 5. stāva izstāžu zālē, ievadot LNB vairāku gadu notikumu ciklu “Latviešu grāmatai 500”, skatāma izstāde “Atgriešanās. Senākā dzīvā grāmata latviešu valodā”.  Tā sniedz iespēju klātienē Rīgā aplūkot senāko saglabājušos latviešu valodā izdoto grāmatu – nīderlandiešu jezuīta Petra Kanīzija (Petrus Canisius, 1521–1597) latviski tulkoto, 1585. gadā izdoto katehismu. Ieeja bez maksas.

Ir zināms, ka vecākais iespiestais teksts latviski ir izdots 1525. gadā, bet tas gāja bojā Reformācijas laikmeta reliģisko grupu cīņās. Savukārt Kanīzija katehisms bija svarīgs palīgs jezuītu ordenim centienos katoļticībā atgriezt no katoļu baznīcas attālinājušos Livonijas pamatiedzīvotājus –latviešus, kuri pēc Reformācijas bija kļuvuši, vai nu par luterāņiem vai atgriezušies pie senču ticības. Lai gan šī grāmata ir ļoti būtisks latviešu tautas kultūras mantojuma piemineklis, tā ikdienā neatrodas Latvijā. Šī izdevuma vienīgā pilnā eksemplāra pastāvīgā mājvieta ir Upsalas Universitātes bibliotēka (UUB, Zviedrija). Pāri Baltijas jūrai to 1621. gadā kā kara laupījumu kopā ar citām jezuītu grāmatām aizveda zviedru karaspēks. Tomēr, pateicoties sadarbībai ar UUB, Kanīzija katehisms uz izstādes laiku ir atgriezies Rīgā.

Izstādi caurstrāvo “atgriešanās” motīvs. Atgriešanās ir daudzveidīga. Atgriešanās ir atgriešanās pie zaudētās ticības – no luterānisma vai pagānisma katoļticībā. Atgriešanās ir arī  katehisma atgriešanās Rīgā, no kurienes to kopā ar jezuītu kolēģijas grāmatām aizveda zviedru karaspēks. Atgriešanās ir arī atgriešanās pie iespiestās valodas sākumiem, pievēršot uzmanību senākajiem tekstiem latviski, sagaidot latviešu grāmatas piecsimtgadi 2025. gadā.

Izstādes kurators un tekstu autors ir Gustavs Strenga, dizaina autores – Anete Krūmiņa un Madara Lesīte-Volmane, projekta vadītāja – Anda Boluža.

Izstāde ir Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēkas (1583–1621) projekta daļa, kas ietilpst projektā “Latvijas valstiskuma idejas vēsturiskais ceļš kopējā Eiropas kultūras telpā” (tiek īstenots Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros).

Projekts īstenots Valsts pētījumu programmas projekta Nr.VPP-IZM-2018/1-0022 “Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību” ietvaros.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU