Lielās lauku saimniecības apsaimnieko 51 % lauksaimniecībā izmantojamās zemes

Vidējā lieluma (ar standarta izlaidi1 15–99,9 tūkst. eiro gadā) lauku saimniecību skaits bija 7,9 tūkst., un tās apsaimniekoja 26,3 % no lauksaimniecības zemes, bet 58,8 tūkst. mazo (ar standarta izlaidi līdz14,9 tūkst. eiro gadā) lauku saimniecību apsaimniekoja 22,7 % lauksaimniecības zemes.

Lauksaimniecībā nodarbinātie

2020. gadā lauksaimniecībā2 kopumā bija nodarbināti 185,4 tūkst. darbinieku, no kuriem 155,4 tūkst. jeb 83,8 % bija nodarbināti pastāvīgi un 30 tūkst. jeb 16,2 % bija nodarbināti uz laiku. 133,7 tūkst. jeb 86,1 % no pastāvīgi nodarbinātajiem bija īpašnieki un viņu ģimenes locekļi.

Kopš 2001. gada, kad notika pirmā lauksaimniecības skaitīšana pēc neatkarības atgūšanas, pastāvīgi nodarbināto skaits lauksaimiecībā ir samazinājies par 110,1 tūkst. jeb 41,5 %.

Lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināto struktūra
(% no pastāvīgi nodarbināto skaita)

88,7 % nodarbināto lauksaimniecībā strādāja nepilnu laiku, t.i., mazāk nekā 1840 h gadā. Pilnu darba dienu jeb 1840 h gadā lauksaimniecībā strādāja 17,5 tūkst. jeb 11,3 % nodarbināto, kas ir par 13,5 procentpunktiem mazāk nekā 2001. gadā. Nepilnu darba dienu pārsvarā strādā nodarbinātie augkopības saimniecībās, kur raksturīgs sezonas darbs.

Lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbinātie pēc nostrādāto stundu skaita
(% no kopējā nodarbināto skaita)

93,1 % lauku saimniecību pērn vadīja paši saimniecību īpašnieki, 3,7 % – cits ģimenes loceklis, 1,7 % saimniecību vadīja cita persona ārpus ģimenes, bet 1,5 % – īpašnieka laulātais.

60,3 % jeb 41,6 tūkst. saimniecību vadītāju bija vecāki par 54 gadiem, no tiem 39,5 tūkst. ir arī saimniecību īpašnieki. 3,6 tūkst. jeb 5,2 % saimniecību vadītāji bija vecuma grupā 18–34 gadi.

Pakāpeniski pieaug saimniecības vadītāju izglītības līmenis lauksaimniecībā

2020. gadā 49,7 % lauku saimniecību vadītāju bija tikai praktiskā pieredze lauksaimniecībā, kas ir par 20 procentpunktiem mazāk nekā pirms 20 gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējām lauksaimniecības skaitīšanām, pieaudzis vadītāju skaits ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību lauksaimniecībā un pamatapmācību lauksaimniecībā – tādu ir attiecīgi 22,4 % un 20,7 %. Tomēr vēl arvien tikai 7,2 % lauku saimniecību vadītāju ir augstākā izglītība lauksaimniecībā.

9,2 % gadījumu saimniecības vadītājs bija piedalījies papildu lauksaimniecības apmācībās pēdējā gada laikā.

Saimniecības vadītāja izglītība lauksaimniecībā, %

Bioloģiskā lauksaimniecība 2020. gadā

Bioloģisko lauku saimniecību skaits pēdējo 10 gadu laikā ir palielinājies par 19,9 %. 2020. gadā Latvijā bija 4 tūkst. lauku saimniecību, kas pielietoja bioloģiskās lauksaimniecības metodes un apsaimniekoja 285,5 tūkst. ha jeb 14,5 % lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas ir divreiz vairāk nekā 2010. gadā.

Bioloģiskā lauksaimniecība 2010. un 2020. gadā

Bioloģiskajās lauku saimniecībās lielākās platības aizņem pļavas un ganības (46,3 %), aramzemē sētie zālāji (23,4 %) un graudaugi (22,2 %).

Bioloģiski audzēto lauksaimniecības kultūraugu platības, tūkst. ha

Pieaug arī bioloģiski audzēto lauksaimniecības dzīvnieku skaits. 2020. gadā bioloģiski audzēja 26,3 % liellopu, 13 % slaucamo govju, 39,5 % aitu, 22,5 % kazu un 1,2 % dējējvistu.

Galvenie specializācijas virzieni bioloģiskajās lauku saimniecībās 2020. gadā bija ganāmo lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana, izņemot piena lopkopību (29,7 %), piena lopkopība (22,1 %) un jauktā augkopība un lopkopība (18,6 %). Turpretim 2010. gadā 36 % bioloģisko lauku saimniecību bija specializējušās piena lopkopībā.

Bioloģisko lauku saimniecību specializācija 2020. gadā
(% no bioloģisko lauksaimniecību kopskaita)

Plašāka informācija par 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem –  par lauku saimniecību skaitu, vidējiem lielumiem, zemes izmantošanu, lauksaimniecības dzīvniekiem un nodarbinātajiem lauksaimniecībā reģionos un novados ir pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Nozares / Lauksaimniecība

1 Standarta izlaide (SI) – standartizēts lielums, kurš raksturo saimniecības ekonomisko aktivitāti, t.i., no viena lauksaimniecības kultūras hektāra vai lauksaimniecības dzīvnieku vienības iegūtās produkcijas vērtība, novērtēta attiecīgā reģiona cenās un izteikta eiro gadā.

2 Pirmā lauksaimniecības skaitīšana notika tieši pirms 100 gadiem – 1920. gadā reizē ar pirmo tautas skaitīšanu. Pirmās brīvvalsts laikā notika sešas lauksaimniecības skaitīšanas. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas lauksaimniecības skaitīšanas notika 2001., 2010. un 2020. gadā.