Atbalsts ir pieejams 15 valsts augstskolu valdības virzītu augstskolu padomes locekļu kandidātu atlasei un kompetenču novērtēšanai, augstskolu stratēģiskās specializācijas noteikšanai, attīstības stratēģiju izstrādei un ieviešanai, kā arī kompetences celšanas pasākumiem valsts augstskolu padomes locekļiem. Tāpat atbalsts paredzēts, lai nodrošinātu stratēģisko komunikāciju un mērķauditoriju informēšanu jautājumos, kas saistīti ar jaunā augstskolu pārvaldības modeļa ieviešanu un tā mērķiem.
Lai paredzētu iespēju ātrāk uzsākt ES fondu projekta īstenošanu, atbilstoši valdības lemtajam paredzēts, ka atbalsta pasākumi tiek attiecināti no 2021.gada 1.oktobra.
Lai Latvijā veidotu mūsdienīgu, efektīvi pārvaldītu augstākās izglītības sistēmu, kas balstīta zinātnē un pētniecībā, orientēta uz izcilību, ir starptautiski konkurētspējīga un stimulē valsts ekonomisko attīstību, vasarā Saeima pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, kas nosaka jauna augstskolu pārvaldības modeļa ieviešanu.
Izmaiņas ir nepieciešamas, lai Latvijas augstākās izglītības modernizāciju un pārvaldību salāgotu ar principiem, saskaņā ar kuriem funkcionē labākās ES un pasaules universitātes. Pārmaiņas ir nepieciešamas, lai pārvarētu sistēmiskās problēmas, kas traucē Latvijas augstskolu akadēmiskajam personālam un studentiem sasniegt izcilību.
Lai attīstītu uz izcilību orientētu un efektīvu Latvijas augstākās izglītības sistēmu, kuru veido spēcīgi cilvēkresursi starptautiski konkurētspējīgās augstākās izglītības iestādēs, grozījumi Augstākās izglītības likumā paredz divas būtiskākās izmaiņas līdzšinējā praksē - mainīt augstskolu iekšējās pārvaldības modeli un noteikt jaunu augstskolu tipoloģiju.
Augstākās izglītības likums paredz valsts dibinātajās augstskolās ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Tā būs koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši dibinātāja noteiktajai stratēģiskajai specializācijai.
Augstskolas padomes sastāvu veido gan pārstāvji, kurus izvirzījis konkrētās augstskolas senāts, gan tā dēvētie ārējie pārstāvji – sabiedrības vai industriju pārstāvji, kuri nav profesionāli saistīti ar darbu augstskolā, bet kuru klātbūtne ļauj augstskolām elastīgāk reaģēt uz ārējām izmaiņām un paplašina stratēģisko redzējumu. Ārējo pārstāvju ievēlēšana notiks saskaņā ar Ministru kabineta (MK) apstiprinātiem noteikumiem, kas garantēs procesa caurspīdīgumu un politisko neitralitāti. Katras valsts dibinātas augstskolas padomē būs arī viens valsts prezidenta nominēts pārstāvis, kas ļaus skatīties uz nozari, stratēģiski orientējoties uz valsts attīstības mērķiem.
Līdz šim Latvija bija viena no nedaudzajām valstīm ES, kur augstskolu iekšējā pārvaldībā nebija paredzēta augstskolas padomes institūcija.
6. decembrī noslēdzās pieteikšanās MK virzītām augstskolu padomju vakancēm deviņās Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošajās valsts augstskolās. Veselības ministrijas pakļautībā esošajai Rīgas Stradiņu universitātei augstskolu padomes locekļu vakances (piecas amata vietas uz četriem gadiem) ir izsludinātas un informācija pieejama šeit. Kultūras ministrijas pakļautībā esošajām mākslas augstskolām (Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) pieteikšanās augstskolu padomju vakancēm tiks izsludināta drīzumā, tāpat arī Zemkopības ministrijas pakļautībā esošajai Latvijas Lauksaimniecības universitātei.
Tipoloģija, ko nosaka grozījumi Augstskolu likumā, paredz augstskolas iedalīt četros tipos: zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas.
Katras augstskolas stratēģisko specializāciju nosaka izglītības iestādes dibinātājs. Stratēģiskā specializācija kalpos par pamatu augstskolas stratēģiskās attīstības plānošanai, nosakot primāri attīstāmās zinātnes nozares un studiju virzienus.
