LTRK ieskatā ir jāņem vērā jau gūtā pieredze ar situācju pavasarī, kad ierobežojot lielāku tirdzniecības vietu darbību, tika veicināta cilvēku mobilitāte uz tām tirdzniecības vietām, kas attiecīgajā brīdī varēja strādāt, veidojot nesamērīgas proporcijas starp cilvēku skaitu veikalā un rindām pie veikaliem ārpusē.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komentējot esošo situāciju norāda: “Grozījumi rīkojumā ir īpaši aktuāli pirmsvētku laikā, kad cilvēki meklēs un pirks dāvanas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Tas ir neizbēgami, ka šāds pieprasījums būs, bet pie esošajiem ierobežojumiem, tas notiks nelielās tirdzniecības vietās, veidojot rindas un drūzmu, kur arī kovids rodas. Faktiski, vienīgā alternatīva, kas valdībai ir, neveicot grozījumus - atcelt Ziemassvētkus un Jauno gadu”.
Kā skaidro Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags: “Lielākā problēma ar iepirkšanos no epidemioloģiskā viedokļa ir cilvēku drūzmēšanās riski. Tos var novērst izkliedējot cilvēku plūsmas laikā un telpā. Jo lielāks tirdzniecības centrs un ilgāks tā darba laiks, jo mazāki drūzmēšanās riski. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai pirmssvēku dienās neveidojas cilvēku drūzmēšanās, piemēram, piektdienu vakaros pie lieliem tirdzniecības centriem, bet gan cilvēki zinātu, ka var iepirkties jebkurā sev ērtā laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.”
Monta Rubene, tirdzniecības centra Valleta direktore norāda: “Šī brīža aizliegumu brīvdienās lielajos tirdzniecības centros klātienē strādāt veikaliem, kas netiek definēti kā pirmā nepieciešamība, uzskatu par epidemioloģiski nepārliecinošu. Pirmkārt, var vilkt paralēles, ka tirdzniecības centra gaitenis ir teju tas pats, kas iela. Ņemot vērā to plašumu, epidemioloģiski neredzu starpību starp tirdzniecības centra telpām un tirdzniecības vietām citur. Gluži pretēji – nenogurstoši varu uzsvērt, ka lielajos tirdzniecības centros visas telpas ir aprīkotas ar vispārējās ventilācijas sistēmas kanāliem, kas automātiski nodrošina to vēdināšanu, CO2 mērījumi parāda, ka gaiss tajās ir svaigāks, kā citos tirdzniecībai paredzētos vai atvēlētos objektos. Otrkārt, ja tirdzniecības centrā drīkst ienākt tikai personas ar covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tad nav atšķirības, vai tās šeit uzturas darba dienās vai brīvdienās. Uzskatu, ka visiem tirdzniecības centros esošajiem veikaliem ir jāļauj strādāt arī brīvdienās, tādējādi mazinot arī konkurences kropļošanu un nevienlīdzīgu izturēšanos pret tirdzniecības nozares dalībniekiem, kas godprātīgi maksā nodokļus”.
“Ierobežojumi, kas skar zaļo režīmu, kad drīkst strādāt tikai pirmās nepietiekamības preces brīvdienās un svētku dienās ir tirgus kropļošanas pazīmes, jo tiem nomniekiem vai tirgotājiem kas atrodās ārpus tirdzniecības centriem var tirgot bez ierobežojumiem. Tāpat sestdienās un svētdienās cieš arī pārtikas un pārējie tirgotāji dēļ tā, ka pārējais segments nevar strādāt. Gribu atgādināt, ka reģionu tirdzniecības centri, īpaši jau tagad ziemā, ir nepieciešami cilvēkiem, kam nav iespējas braukt uz lielpilsētu iegādāties nepieciešamās preces.”, komentē Edgars Kapusts, tirdzniecības centra Dauga valdes priekšsēdētājs
Iveta Priedīte, Galerija Centrs vadītāja stāsta: “Iespēju strādāt brīvdienās lūdzam valdībai arī tāpēc, lai Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanas pirktu mūsu valstī, nevis sildot Lietuvas vai Igaunijas ekonomikas. Šobrīd epidemioloģiski drošā vidē varam apkalpot līdz pat 50% vairāk klientu. Galerija Centrs arī ļoti asi izjūt to, ka nenotiek tradicionāli Ziemassvētku tirdziņi, kā rezultātā Vecrīga ir mazāk pievilcīga gan vietējiem iedzīvotājiem gan ārzemju tūristiem”.
Papildus minētajam, LTRK aicina pārskatīt arī tirdzniecības centru darba laika ierobežojumus, atceļot šī brīža noteikto, kad tirdzniecības centri drīkst strādāt līdz plkst. 21.00, kas īpaši aktuāli ir ēdināšanas nozares uzņēmumiem. Ekonomisko aktivitāti nevienā no nozarēm nedrīkst samazināt, ir jāmeklē kompleksi risinājumi epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai gan tirdzniecībā, gan pakalpojumu sniegšanas vietās.
