Monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 24. novembra plkst. 12.00. Covid‑19 pandēmijas dēļ jaunie numismātikas produkti nebūs pieejami Latvijas Bankas kasē. Tīmekļvietnē e-monetas.lv veikto pirkumu saņemšana būs iespējama tikai pa pastu.
Monētā iekalts vēstījums, ka veiksme var būt nejauša, tomēr, atšķirībā no laimes, tā prasa cilvēka enerģisku darbošanos. Gadās "cūkas laime", kad, neko nedarot, laime pati iekrīt klēpī. "Cūkas veiksmes" nemēdz būt.
Viens no veiksmes simboliem ir ceriņu pieclapīte. Tautas ticējums vēsta, ka, atrodot pieclapīti, tā ir vai nu, iedomājot vēlēšanos, jāapēd, vai arī jāsakaltē un jātur pie rokas.
Latvijas Bankas ceriņveiksmes monēta, atšķirībā no īstās ceriņu pieclapītes, nav ēdama. To dāvina vai patur sev, lai veiksmes enerģija vienmēr pavada monētas īpašnieku. Tikai šad un tad ar pirkstu galiem monētas kapsulai viegli jāpieskaras, lai veiksme ir pašam, tuvajiem un mīļajiem, un visai Latvijai. Latvijas Bankas ceriņveiksmes monēta sniedz iespēju negaidīt pavasari, labākus laikus vai laimi, bet kalt savu veiksmi pašam.
Monētas aversā atveidots ceriņu zieds ar piecām lapiņām, kas klāts ar krāsu druku, bet reversā – ceriņa ziedu ķekars, kurā starp daudzajiem mazajiem ziediem atrodama arī viena veiksmīgā pieclapīte.
"Veiksmes monētas" grafisko dizainu veidojis pieredzējis monētu mākslinieks Arvīds Priedīte, kas ir daudzu Latvijas Bankas kolekcijas monētu autors, bet plastisko modeli – Jānis Strupulis.
Monētas video stāsts apskatāms šeit:
Jauno monētu no 24. novembra plkst. 12.00 varēs iegādāties Latvijas Bankas numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv. Monētas cena – 53.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 2 monētas. Monētas tirāža ir 4000 eks. Monēta izgatavota Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).
"Veiksmes monēta" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo kolekcijas monētas pēc būtības ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas).
VEIKSMES MONĒTA
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā ceriņa zieds ar piecām ziedlapiņām, veidots ar apdruku violetā krāsā. Virs tā –skaitlis "5", lejasdaļā zieda attēlu aptver puslokā vietots uzraksts "EURO".
Monētas aizmugure (reverss)
Ceriņa ziedu ķekars, no tā pa kreisi augšā puslokā uzraksts "LATVIJA", lejasdaļā pa labi puslokā gadskaitlis 2021.
Monētas josta
Gluda.
Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 22.00 g
Diametrs: 35.00 mm
Metāls: 925° sudrabs
Kvalitāte: proof
Maksimālā tirāža: 4000
Kalta 2021. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Mākslinieki
Grafiskais dizains: Arvīds Priedīte
Plastiskais veidojums: Jānis Strupulis
Veiksme var būt nejauša, tomēr atšķirībā no laimes, tā prasa cilvēka enerģisku darbošanos. Gadās cūkas laime, kad, neko nedarot, laime pati iekrīt klēpī. Cūkas veiksmes nemēdz būt. Viens no veiksmes simboliem ir ceriņu pieclapīte. Atrodot pieclapīti, tā tradicionāli ir vai nu, iedomājot vēlēšanos, jāapēd, vai arī jāsakaltē un jātur pie rokas (grāmatā starp lapām, kabatā vai makā). Veiksmes formulā ietilpa zināšana, ka pieclapītes visvairāk atrodamas nepotētajos ceriņkrūmos un ka pietiek ar vienu pieclapīti, citādi var "pārēsties".
Ceriņi mūsu uztverē visvairāk ir saistīti ar veiksmi mīlestībā un ar gaišām nākotnes cerībām. Tie daudzveidīgi atspoguļoti tēlotājmākslā – vienlīdz 19. gs. otrajā pusē (Marijas Kesetas "Ceriņi logā"; Eduarda Manē "Baltie ceriņi stikla vāzē"), 20. gs. pirmajā pusē (Mihails Vrubelis "Ceriņi"; Anrī Matiss "Ceriņi"; Marks Šagāls "Mīlētāji ceriņos") un 20. un 21. gs. mijā (latviešu mākslinieces Īras Rozentāles ceriņgleznu cikls, 2000 – 2002).
Kanādai ir krāšņa ceriņu monēta ("Ceriņu krūms", 2017), veltīta pavasarim, mīlestībai un kanādiešu ceriņu "mātei" Izabellai Prestonai. Latvijai ir savs ceriņu "tēvs" Pēteris Upītis, kurš savulaik izveidoja bagātīgu ceriņkrūmu selekciju. Viņa lolojumi Dobeles ceriņdārzā joprojām priecē ik pavasari. Parasto ceriņu (Syringa vulgaris) klātbūtne Eiropā lēšama no 16. gs. vidus, kad tos ieveda no Turcijas. Latvijas teritorijā tie parādījās 18. gs. otrajā pusē – vispirms pie muižām, pēc tam pie zemnieku mājām. Smaržīgi un krāsaini, tie jau 19. gs. otrajā pusē, bet īpaši 20. gs. sākumā kļuva par iecienītiem košumkrūmiem.
Dobelē ceriņus audzē kopš 19. gs. sešdesmito gadu otrās puses, kad ap mācītājmuižu tika izveidots parks ar retām koku un augu sugām, tai skaitā arī tumšiem ceriņiem, kas bija atvesti no Lielauces mācītāja muižas. Šodien ļoti grūti iedomāties kādu vietu Latvijā, kur nebūtu ceriņu. Pārsimt gadu laikā tie kļuvuši par nozīmīgu Latvijas kultūrainavas daļu.
Nu ir pienācis laiks Latvijas Bankas ceriņveiksmes monētai. Tā nav ēdama, atšķirībā no īstās ceriņu pieclapītes. To dāvina vai patur sev, lai veiksmes enerģija vienmēr pavada monētas īpašnieku. Tikai šad tad ar pirkstu galiņiem monētai viegli jāpieskaras, lai veiksme ir pašam, tuvajiem un mīļajiem, un visai Latvijai. Ja jums krājumā ir vēl arī skursteņslauķa un pakava monēta, tā jau būs trīskārša veiksme!
Latvijas Bankas darbība kolekcijas un 2 eiro piemiņas monētu jomā
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 41 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.
Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt 2010. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā "Gada monēta" (Coin of the Year) "Latvijas monēta" saņēma galveno balvu nominācijā "Gada monēta". 2015. gadā šajā konkursā par labāko nominācijā "Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums" (Best Contemporary Event) tika atzīta sudraba kolekcijas monēta "Baltijas ceļš". Savukārt 2018. gadā kolekcijas monēta "Nacionālais uzņēmējs" šajā konkursā tika atzīta par "Mākslinieciskāko monētu" (Most Artistic Coin). Konkursā "Coin of the Year Awards" (COTY) Latvijas Bankas kolekcijas monēta "Medus monēta" tika atzīta par pasaules "Gada mākslinieciskāko monētu" un 2020. gada monētu.
Naudas zīmju tapšanā nozīmīga loma ir Latvijas Bankas izveidotajai monētu dizaina komisijai (sākotnēji – Latvijas Bankas monētu sižetiskā risinājuma komisija), kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā komisijā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki.
Pēc eiro ieviešanas top kolekcijas monētas ar Latviju raksturojošiem sižetiem un augstvērtīgu māksliniecisko izpildījumu. Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas.
Kolekcijas monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības (piemēram, 5 eiro vai 10 eiro). Kolekcijas monētu specifikācijas (krāsa, diametrs, svars, materiāls u.c.) būtiski atšķiras no apgrozības monētu raksturlielumiem.
Informāciju par tīmekļvietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasē nopērkamajām kolekcijas monētām sk. https://www.e-monetas.lv un https://monetas.bank.lv/iegade.
Vēl viena monētu mākslas joma ir 2 eiro piemiņas monētas (īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas). Katru gadu ikviena eiro zonas valsts var izlaist divas šādas monētas (Latvijā agrāk tika emitētas īpaša dizaina 1 lata apgrozības monētas), kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus tam visas eiro zonas valstis kopā var izlaist vēl vienu 2 eiro monētu kādas kopīgas ES valstu tēmas ietvaros.
Piemiņas monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastajām 2 eiro apgrozības monētām, bet pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots piemiņas motīvs.
Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eiro zonā – tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro apgrozības monētas.
