Sēdes laikā apakškomisijas deputāti uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša ziņojumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējas konvencijas par klimata pārmaiņām 26.sanāksmes (COP26) rezultātiem.
Ministrs informēja, ka Glāzgovā notikušajā sanāksmē valstīm ir izdevies panākt vairākas būtiskas vienošanās klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, tostarp attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Vienošanās līgums paredz arī samazināt ogļu ieguvi un pakāpeniski pārtraukt neefektīvas fosilo degvielu subsīdijas. Tāpat akcentēta nepieciešamība pēc sociāli taisnīgas pārejas.
“Pieņemtie lēmumi var šķist sarežģīti un teju pat neiespējami izpildāmi, taču tie ir ļoti svarīgi mūsu planētas nākotnei,” teica D.Rukšāne–Ščipčinska. “Ticu, ka mums pietiks spēka sanāksmē pieņemtos lēmumus realizēt pašiem un palīdzēt tām valstīm, kurām dabas aizsardzība pagaidām nav pirmajā vietā,” uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētāja, norādot, ka jābūt ambicioziem zaļā kursa īstenošanā.
Deputāti sprieda, ka, nosakot emisiju samazinājuma apmēru, jāņem vērā atsevišķi katras valsts šobrīd radītais emisiju daudzums, paredzot diferencētu samazinājuma apjomu.
ANO Klimata pārmaiņu padomes izvērtējuma ziņojumā, par ko sēdē sprieda deputāti, secināts, ka klimata pārmaiņas un to ietekmi uz veselību un tautsaimniecību izjutīsim arvien krasāk – šī brīža bērni un jaunieši nākotnē pieredzēs septiņas reizes vairāk klimata pārmaiņu seku, nekā šobrīd.
“Ja gribam nākotni sev, saviem bērniem un mazbērniem, nekas cits neatliks, kā mainīt savu dzīvi, paradumus un attieksmi. Cita ceļa vienkārši nav,” pēc sēdes pauda D.Rukšāne-Ščipčinska.
