Darba grupas uzdevums bija izstrādāt rīcības plānu Tieslietu padomes darbības stratēģijas 2021.–2025.gadam 3.rīcības virzienā “Efektīva un kvalitatīva tiesu vara” minēto uzdevumu īstenošanai un rekomendēt prioritātes plāna izpildei.
Darba grupa identificējusi četrus prioritāros darbības virzienus:
- Tiesnešu noslodzes izlīdzināšana Latvijā;
- Optimāls un efektīvs tiesu sistēmas personāla modelis;
- Spriedumu kvalitātes nodrošināšana;
- Tiesu darba organizācija.
Katram prioritārajam darbības virzienam noteiktas svarīgākās rīcības un uzdevumi.
Lai izlīdzinātu tiesnešu noslodzi Latvijas tiesās, darba grupa iesaka ieviest mehānismus lietu sastrēgumu operatīvai risināšanai, izvērtēt tiesu teritoriālās reformas rezultātus un tālākās attīstības iespējas, kā arī nodrošināt sabalansētu Ekonomisko lietu tiesas noslodzi.
Lai tiesu sistēmā ieviestu optimālu un efektīvu personāla modeli, darba grupa iesaka izstrādāt sistēmu un metodoloģiju tiesnešu resursu pārdalei, pielāgojot tiesnešu amata vietas atbilstoši faktiskajam lietu skaitam katrā tiesā. Darba grupas ieskatā, efektīvākam jābūt arī tiesnešu atlases procesam un jāpilnveido tiesnešu atbalsta personāla organizatoriskais modelis.
Tiesu spriedumu kvalitātes nodrošināšanai darba grupa iesaka pārskatīt spriedumu formas un satura kvalitātes kritērijus.
Tiesu darba organizācijas uzlabošanai ieteikts efektivizēt tiesas sēžu plānošanu un tiesas darbu kopumā, uzlabot lietu sadales algoritmu un nodrošināt objektīvu un kvalitatīvu statistiku.
Rīcības plānā noteiktie darbības virzieni un prioritātes būs pamats turpmākai jautājumu virzībai Tieslietu padomē.
Darba grupā strādāja pieci Tieslietu padomes deleģēti pārstāvji: Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Zigmunds Dundurs (grupas vadītājs), Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Āva, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (uz pilnvarojuma pamata viņu pārstāvēja valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Ineta Ilgaža), Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Uz apgabaltiesas tiesnešu amatiem viens konkurss tiesnešiem un citiem juristiem
Tieslietu padome 22.oktobrī apstiprināja apgabaltiesas tiesnešu atlases kārtību, kura ietverta vienotā dokumentā – Rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu atlases kārtībā, kas izteikta jaunā redakcijā.
Jaunā kārtība dod plašāku iespēju uz apgabaltiesas tiesnešu amata vietām kandidēt juristiem, kas nav tiesneši. Tāpat kā tas ir uz Augstākās tiesas tiesneša vietu – vienā konkursā piedalīsies gan zemāku instanču tiesneši, gan citi juristi, kas minēti likumā “Par tiesu varu” (tieslietu specialitātes akadēmiskais personāls, zvērināts advokāts, prokurors). Priekšroka pretendēt uz rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša amata vakanci pirms konkursa izsludināšanas ir tikai bijušajiem Satversmes tiesas, starptautiskas tiesas vai pārnacionālas tiesas tiesnešiem.
Tiesnešu atlases kārtībā ir arī citi grozījumi. Atlases kārtu skaits samazināts no piecām uz četrām: 1.kārta – formālo kritēriju pārbaude, 2.kārta – profesionālo zināšanu pārbaudes tests, 3.kārta – juridisko kāzusu risināšana, 4.kārta – atbildes uz jautājumiem par pretendenta pieredzi un prasmēm, redzējumu par tiesu sistēmas un tiesneša lomu, psiholoģiskais novērtējums un kompetenču intervijas. Iepriekš pēdējā kārta bija sadalīta divās atsevišķās kārtās. Jaunajā kārtībā pēdējā kārtā apvienota rakstveida kārta un kārta, kurā notiek mutvārdu intervijas, tādējādi padarot atlasi efektīvāku.
Pretendentiem, kuri ir rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis un pretendē uz apgabaltiesas tiesneša amata vietu, otrās un trešās kārtas novērtējumu aizstāj Tiesnešu kvalifikācijas komisijas atzinums par tiesneša piemērotību darbam apelācijas instancē. Pēdējā kārta visiem pretendentiem uz apgabaltiesas tiesneša amatu ir kopīga.
Ar apgabaltiesu tiesnešu atlases kārtības apstiprināšanu tiek iedzīvināts Tieslietu padomes konceptuālais lēmums par tiesu sistēmas atvērtību, vienlaikus nostiprinot jau izveidoto kompetenču vērtēšanas pieeju tiesnešu atlasēs.
Par Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētāju ieceļ Mārtiņu Birkmani
Par Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētāju turpmākajiem pieciem gadiem Tieslietu padome iecēla tiesnesi Mārtiņu Birkmani, kurš arī līdz šim vadīja tiesu nama darbu.
Citi jautājumi
Tieslietu padome apsprieda Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Viedokli par tiem Tieslietu padome apstiprinās rakstveida procedūrā.
Jautājums par Tieslietu padomes dalību Eiropas Savienības Tieslietu padomju asociācijas Ģenerālajā asamblejā Viļņā 27.–29.oktobrī tika skatīts sēdes slēgtā daļā, jo arī Ģenerālajā asamblejā balsojums par tās darba kārtības jautājumiem būs slēgts.
