DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas
1
1

J.B ordāns aicina Tieslietu padomes sēdē apspriest A. Strupiša vēstuli Saeimai

Trešdien, 20. oktobrī, Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns nosūtījis vēstuli ar aicinājumu Tieslietu padomes priekšsēdētājam Aigaram Strupišam 2021.gada 22.oktobra Tieslietu padomes (TP) sēdē skaidrot viņa vienpersonisko vēršanos Saeimā Tieslietu padomes vārdā jautājumā par Ministru kabineta noteiktā ārkārtējās situācijas regulējuma attiecināšanu uz tiesnešiem un tiesām, tajā skaitā par valsts institūciju darbiniekiem un amatpersonām noteikto pienākumu vakcinēties pret Covid – 19.   

Tieslietu ministrs J.Bordāns vēstulē norāda, ka viena no demokrātiskas valsts pamatvērtībām ir tiesības brīvi paust savu viedokli, ciktāl tas neapdraud sabiedrisko drošību un kārtību, taču, paužot šo viedokli kā valsts amatpersonai, A.Strupišam ir jāievēro likumā “Par tiesu varu” un Tieslietu padomes reglamentā noteiktais. Saskaņā ar likumu Tieslietu padomes priekšsēdētājs vada TP darbu, sasauc tās sēdes un nosaka to darba kārtību, kā arī pārstāv TP un paraksta tās lēmumus. Vienlaikus Tieslietu padomes locekļi nav subordinēti Tieslietu padomes priekšsēdētājam, un līdz ar to Tieslietu padomes priekšsēdētājs atšķirībā nav tiesīgs paust vienpersonisku viedokli visas Tieslietu padomes vārdā jautājumos, kas nav apspriesti Tieslietu padomes sēdēs un par kuriem nav lēmuši Tieslietu padomes locekļi. 

Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: Tieslietu padomes priekšsēdētājs A.Strupišs, izsakot pretenzijasTieslietu padomes vārdā par Ministra kabineta rīkojumu saturu, ir radījis kaitējumu tiesu varas reputācijai, veidojot maldīgu priekšstatu par tiesu varas sociālo līdzatbildību un gatavību iesaistīties valsts kopējo mērķu sasniegšanā Covid-19 infekcijas nekontrolētas izplatības apstākļos. Aicinu atklātā sarunā TP sēdē apspriest šo jautājumu ar visiem Tieslietu padomes locekļiem, nonākot pie kopīga Tieslietu padomes viedokļa par atbildīgu tiesu rīcību Covid - 19 pandēmijas apstākļos.” 

Tieslietu ministrs J.Bordāns vienlaikus uzsver, ka valsts augstākajām amatpersonām šajā sarežģītajā laikā, kad vakcinācijas līmenis Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un saslimstība ar Covid-19 viena no augstākajām pasaulē, būtu jārāda piemērs ne tikai savas nozares darbiniekiem, bet visai sabiedrībai kopumā. Katram Latvijas iedzīvotajam, jo īpaši valsts pārvaldes darbiniekam bez izņēmumiem, ir jābūt atbildīgiem mūsu sabiedrības priekšā.  

Papildus norādāms, ka likums “Par tiesu varu” izsmeļoši noteic tiesisko pamatus, kad tiesnesi var atstādināt, atbrīvot vai atcelt no amata. Šajā regulējumā Ministru kabinets nav rosinājis veikt grozījumus.  

Papildu informācija

Tieslietu padomes priekšsēdētājs 2021. gada 14. oktobrī ar vēstuli ir vērsies pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un paudis viedokli par Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumu Nr. 720 un tā attiecināšanu uz tiesnešiem it īpaši jautājumā par valsts institūciju un amatpersonu pienākumu vakcinēties. Vēstules noformējums un satura izklāsts liecina, ka viedoklis sniegts, pārstāvot Tieslietu padomi.  

Likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" II nodaļas regulējums par ārkārtējo situāciju ļauj Ministru kabinetam lemt par īpaša tiesiskā režīma (ārkārtējās situācijas) noteikšanu valstī un noteikt konkrētajā ārkārtējā situācijā nepieciešamus pasākumus, kas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai vai pārvarēšanai paredzēti likumos, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā. Ministru kabinets pieņemto lēmumu nekavējoties paziņo Saeimas Prezidijam, kas attiecīgi to nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā un lemj par tā atbalstīšanu vai noraidīšanu. Gadījumā, ja Saeima noraida Ministru kabineta pieņemto lēmumu, tad attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti. Līdz ar ko Ministru kabineta rīcību nevar uzskatīt par varas dalīšanas principu pārkāpjošu, jo Saeimai ir rīcības brīvība lemt par šī lēmuma apstiprināšanu vai noraidīšanu, t.sk. attiecībā uz pienākumu vakcinēties tiesnešiem un tiesu darbiniekiem. 

Labs saturs
1
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU