DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
29. septembrī, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Nacionālā Enerģētikas un klimata padome diskutē par jaunajiem enerģētikas un klimata mērķiem

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadībā šā gada 29. septembrī notika Nacionālās Enerģētikas un klimata padomes sēde, kurā tika izskatīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Satiksmes ministrijas (SM) un Ekonomikas ministrijas (EM) jautājumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sanāksmē ziņoja par š.g. 14.jūlijā Eiropas Komisijas (EK) publicēto tiesību aktu priekšlikumu pakotnes “Gatavi mērķrādītājam 55%” (Fit for 55) virzību, kā arī par likumprojekta “Klimata likums” izstrādes gaitu un tā mērķiem.

Darbs pie “Fit for 55” pakotnes turpinās un pašlaik ar nozaru ministrijām notiek aktīvas diskusijas nacionālā līmenī par EK sagatavotajiem priekšlikumiem, lai īstenotu Eiropas Savienības (ES) kopējo mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu, kā arī veicinātu virzību uz ES klimatneitralitāti 2050.gadā.

Topošā “Klimata likuma” mērķis ir klimata pārmaiņu ierobežošana un klimatnoturīguma veicināšana Latvijā, samazinot antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielinot oglekļa dioksīda piesaisti, lai sasniegtu klimatneitralitāti 2050.gadā, pēc tam noturot un cenšoties panākt negatīvu emisiju bilanci. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, likumprojekts ietver siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas, pielāgošanās klimata pārmaiņām, klimata finansējuma un citas būtiskus jautājumus.

Savukārt Satiksmes ministrijas ziņojumā par Transporta attīstības pamatnostādņu (TAP2027) plānoto ieviešanu un “Fit for 55” pakotnes iespējamo ietekmi uz Latvijas transporta sektora attīstību uzvērts, ka klimata mērķu sasniegšana ir iespējama tikai tad, ja tiek īstenots komplekss pasākumu kopums. Ministrija uzsvēra, ka ir jāīsteno politikas nodokļu, enerģētikas un telpiskās plānošanas jomā, īpaši attiecībā uz pilsētvides mobilitāti, jo tikai ar transporta nozarē plānotajiem pasākumiem mērķus sasniegt nav iespējams. Valsts uzdevums ir radīt cilvēkiem apstākļus mobilitātes paradumu maiņai, kur izvēles būs par labu videi draudzīgai mobilitātei, tātad primāri kolektīvai mobilitātei (sabiedriskajam transportam) vai mikromobilitātei. Vienlaikus ir svarīgi saglabāt iedzīvotājiem iespēju pārvietoties ar privātu auto, kas būtu videi draudzīgs – maz emisiju vai bez emisiju.

TAP2027 plānotie pasākumi ietver sabiedriskā transporta attīstību, stiprinot dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula lomu, ceļu infrastruktūras, tai skaitā velo ceļu attīstību, ceļu satiksmes drošības uzlabošanu, starptautiskās savienojamības uzlabošanu, kur nozīmīgākais projekts ir Rail Baltica dzelzceļa līnijas attīstība, kas vienlaikus nodrošinās arī reģionālo staciju projektēšanu un to integrāciju jau esošajā sabiedriskā transporta tīklā. Viens no lielākajiem izaicinājumiem būs autoparka nomaiņa – gan privātā, gan publiskā – uz videi draudzīgu, kam ir jābūt pakāpeniskam, pārdomātam un jēgpilnam pasākumu kopumam, tostarp nodrošinot uzlādi un energoresursus, ieviešot motivējošus pasākumus auto īpašniekiem.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs sanāksmē uzsvēra: “Mūs sagaida plašs darba lauks Nacionālā Enerģētikas un klimata plāna ieviešanai. Jaunie klimata mērķi ir izvirzīti vēl ambiciozāki, taču ir ļoti būtiski zinātniski pamatotā veidā Eiropas institūcijās aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses. Tāpēc nepieciešams nodrošināt visu institūciju sadarbību un sabiedrības informēšanu, lai mērķus ieviešot veicinātu ekonomikas izaugsmi un sociālo drošību, tajā skaitā mazinot enerģētisko nabadzību.”

Ekonomikas ministrija sanāksmē informēja Padomi par ieceri veidot atsevišķas darba grupas Nacionālā Enerģētikas un klimata plāna (NEKP) ieviešanai, uzsākot darbu pie diviem fundamentāliem jautājumiem kopējo enerģētikas mērķu sasniegšanai – ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanas un pakotnes “Fit for 55” ietekmes izvērtēšanas un NEKP pārskatīšanas.

Vienlaikus, lai nodrošinātu ES jauno mērķu izvērtēšanu, NEKP pārskatīšanu un politikas priekšlikumu sagatavošanu, Ekonomikas ministrija sadarbosies ar zinātniskajām institūcijām un īstenos vairākus izpētes projektus. Tostarp, sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu paredzēts izstrādāt enerģētikas un klimata modeli, kā arī datos balstītus scenārijus 2030. gada mērķu sasniegšanai. Savukārt, sadarbībā ar Latvijas Universitāti paredzēts izstrādāt modeli, kas ļaus analizēt enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanas pasākumu makroekonomiskās un sociālās ietekmes.

Par Padomi

Nacionālā enerģētikas un klimata padome tika izveidota pamatojoties uz Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra rīkojumu Nr. 609lai nodrošinātu koordinētu, integrētu un ilgtspējīgu valsts politiku enerģētikas un klimata jautājumu risināšanai.

Padomes vadītājs ir Ministru prezidents, bet Padomes vadītāja vietnieki ir  Ekonomikas ministrs un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Padomes sastāvā ir Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, Finanšu ministrs, Izglītības un zinātnes ministrs, Labklājības ministrs, Satiksmes ministrs, Zemkopības ministrs, pārstāvji no AS "Augstsprieguma tīkls", AS "Conexus Baltic Grid", AS "Gaso", AS "Sadales tīkls", Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības, Biedrības "Auto asociācija", Biedrības "Baltijas Vides forums", Biedrības "Zaļā brīvība", Biedrības "Zemnieku saeima", Biedrības "Latvijas Finanšu nozares asociācija",  Biedrības "Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija", Biedrības "Latvijas Darba devēju konfederācija", Biedrības "Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija", Biedrības "Latvijas Kokrūpniecības federācija",  Biedrības "Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija", Biedrības "Latvijas Mežizstrādātāju savienība", Biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība", Biedrības "Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija", Biedrības "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Biedrības "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrības "Vēja enerģijas asociācija", Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras "Darba drošības un vides veselības institūts", Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU