DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. septembrī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Ministrs Plešs: valsts IKT pārvaldības reforma nodrošinās stratēģisku virzību turpmākai valsts informācijas sistēmas attīstībai

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs un valdības pārstāvji  tiekas ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL), lai ikgadējā augsta līmeņa sanāksmē tiešsaistē pārrunātu aktuālākās sadarbības prioritātes, kā arī Latvijas digitalizācijas stratēģiju. 

Diskusijā par digitalizācijas stratēģiju ministrs pārrunās digitālās transformācijas politikas īstenošanu un ieskicēs plānotos attīstības virzienus, aktivitātes un sadarbības partneru lomas, īpašu uzmanību pievēršot  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotajiem pasākumiem koordinētas valsts digitālās transformācijas politikas īstenošanā. 

VARAM jau ir sākusi veikt vairākas darbības, lai īstenotu valsts informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) pārvaldības reformu, kas stiprinās valsts IKT infrastruktūras pārvaldības procesu, kā arī nodrošinās stratēģisku virzību turpmākai valsts informācijas sistēmas attīstībai, virzoties uz modulāru, sadarbspējīgu un energoefektīvu IKT arhitektūru.

Tāpat ministrija ir jau sagatavojusi informatīvu ziņojumu, kas veicinās valdības IKT resursu un pakalpojumu konsolidāciju, galveno uzmanību pievēršot skaitļošanas infrastruktūras (tostarp mākoņdatošanas) koplietošanas pakalpojumiem. Ministrijas mērķis ir konsolidēt valdības skaitļošanas infrastruktūru no trim līdz piecām perspektīvākajām perspektīvām attiecībā uz energoefektivitāti un kompetenci, ko sniedz kopīgi pakalpojumu sniedzēji, kas apkalpo visas valsts iestādes. Papildus šai reformai ministrija notiek aktīvs darbs pie pakalpojumu sniegšanas reformas, kas nodrošinās juridiski nostiprinātu pakalpojumu pārvaldības sistēmu.

Sanāksmē pārrunās arī FICIL identificētās pilnveidojamās sfēras Latvijas digitālās transformācijas jomā, piemēram, digitālo prasmju pilnveide, atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu digitālajai transformācijai un digitalizācijas brieduma novērtējumam, lai uzņēmumiem būtu pieeja jaunajām digitālajām tehnoloģijām, kā arī akcentēs uz aktīvāku datos balstītu pieņemšanu visā publiskajā pārvaldē. 

FICL norādītās pilnveidojamās jomas attīstīt paredz jau Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās “Digitālās transformācijas pamatnostānes 2021.–2027.gadam”, kas definē valsts digitālo attīstību nākamajiem septiņiem gadiem jeb iezīmē ceļa karti tam, kā mūsdienu pieejamās tehnoloģiskās iespējas veicinās sabiedrības, tautsaimniecības un valsts pārvaldes izaugsmi, inovāciju un konkurētspēju.

Diskusijā ministrs akcentēs pamatnostādnēs ietvertos VARAM atbildībā esošos pasākumus digitālās transformācijas politikas ieviešanā un koordinēšanā, valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģijas resursu pārvaldībā un konsolidācijā, datu pārvaldīšanā un koplietošanā, kā arī nepieciešamību pilnveidot publiskajā sektorā strādājošo digitālās prasmes. Šie galvenie darbības virzieni ir saskaņā ar nacionāliem attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī skatāmi kontekstā ar Eiropas digitālās desmitgades ambiciozajiem mērķiem. Tāpat ministrs plāno uzsvērt pamatnostādnēs iekļautās aktivitātes, kuru mērķis ir nodrošināt sistemātisku, koordinētu pieeju visas sabiedrības digitālo prasmju pilnveidei, kuru īstenošanā nepieciešama cieša Izglītības un zinātnes ministrijas un VARAM sadarbība  Savukārt sekmējot digitālo inovāciju attīstību, paredzēta digitālo inovāciju centru izveide, kas būs liels atbalsts  uzņēmēju digitālajai transformācijai un inovāciju radīšanai. 

Sanāksmē valdības pārstāvji pārrunās vēl trīs atsevišķas tēmas – par ēnu ekonomiku un investīciju vides prognozējamību, zaļā kursa ieviešanu satiksmes jomā, kā arī darba spēka kvalifikāciju un pārklaidēšanas iespējām.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI