DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. septembrī, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Stāvoklis Savienībā: Komisija aicina dalībvalstis uzlabot žurnālistu drošību visā ES

2021. gada 15. septembrī runā par stāvokli Savienībā priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena teica:

Informācija ir sabiedrisks labums. Mums jāaizsargā tie, kas tajā vieš caurskatāmību, — žurnālisti un žurnālistes. Tāpēc mēs šodien nācām klajā ar ieteikumu, kā labāk aizsargāt žurnālistus.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena runā par stāvokli Savienībā paziņoja, ka Komisija šodien nāk klajā ar pirmo ieteikumu par žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības stiprināšanu.

Pēdējo gadu laikā žurnālisti ir saskārušies ar arvien lielāku skaitu uzbrukumu, kas pavisam traģiskos gadījumos beigušies ar slepkavību. Covid-19 krīze ir vēl vairāk apgrūtinājusi žurnālistu darbu, jo žurnālistiem, jo īpaši ārštata darbiniekiem, ir zemāki ienākumi un ierobežota piekļuve notikumu vietām.

Lai šo tendenci mainītu, Komisija nosaka pasākumus, kas dalībvalstīm jāveic, lai uzlabotu žurnālistu drošību gan bezsaistē, gan tiešsaistē. Cita starpā ieteikumā aicināts izveidot neatkarīgus valstu atbalsta dienestus, arī palīdzības tālruņus, juridiskās konsultācijas, psiholoģisko atbalstu un patversmes žurnālistiem un mediju profesionāļiem, kuri saskaras ar draudiem. Ieteikumā arī aicināts pastiprināt žurnālistu aizsardzību demonstrācijās, vairot drošību tiešsaistē un sniegt īpašu atbalstu sievietēm žurnālistēm.

Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova norādīja:

Neviens žurnālists nedrīkst mirt vai ciest sava darba dēļ. Mums ir jāatbalsta un jāaizsargā žurnālisti, jo viņu darbs ir svarīga demokrātijas sastāvdaļa. Pandēmija vairāk nekā jebkad ir parādījusi, cik žurnālistiem ir liela nozīme sabiedrības informēšanā, un valstu iestādēm ir steidzami jārīkojas, lai tos aizsargātu. Šodien mēs aicinām dalībvalstis apņēmīgi rīkoties, lai padarītu ES par žurnālistiem drošāku vietu.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons piebilda:

Plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms ir ES vērtību kodols, un mums šīs vērtības aktīvi jāaizstāv. Mediju nozare turpina pielāgoties un attīstīties, taču līdzās tam rodas arī draudi, ar kuriem saskaras mediju profesionāļi, strādājot savā profesijā. Draudi tiešsaistē ir jaunā realitāte. Šodien nākam klajā ar ieteikumu, kas mūsu centienus koncentrēs tur, kur tie ir visvairāk vajadzīgi: nodrošināt žurnālistu drošību gan tiešsaistē, gan bezsaistē.

Ieteikums par žurnālistu drošību

Ieteikumā ir izklāstīti ieteikumi attiecībā uz protestiem un demonstrācijām; drošību tiešsaistē un iespēju nodrošināšanu digitālajā vidē; kā arī uz situāciju, kādā atrodas žurnālistes un žurnālisti, kuri pieder pie minoritāšu grupām.

Vispārīgi ieteikumi

Ņemot vērā aizvien pieaugošo uzbrukumu skaitu žurnālistiem (Eiropas Savienībā 2020. gadā vairāk nekā 900 uzbrukumu), ieteikumā dalībvalstis tiek aicinātas rūpīgi izmeklēt visus noziedzīgos nodarījumus un saukt pie atbildības par tiem, pilnībā izmantojot spēkā esošos valstu un Eiropas tiesību aktus. Dalībvalstis tiek mudinātas attiecīgos gadījumos iesaistīt Eiropas iestādes, piemēram, Eiropolu un Eurojust. Dalībvalstīm būtu jāveicina labāka tiesībaizsardzības iestāžu un mediju struktūru sadarbība, lai efektīvāk apzinātu un novērstu draudus, ar kuriem saskaras žurnālisti, un nodrošinātu personisko aizsardzību tiem žurnālistiem, kuru drošība ir apdraudēta. Ir arī svarīgi, lai medijiem būtu nediskriminējoša piekļuve informācijai, tostarp preses konferencēm un dokumentiem, kas ir publisko iestāžu rīcībā. Turklāt ieteikumos uzsvērts, cik svarīga ir apmācība un sociālās aizsardzības pieejamības uzlabošana visiem mediju profesionāļiem.

Protesti un demonstrācijas

Gandrīz katrs trešais incidents notiek demonstrāciju laikā: 2020. gadā žurnālistiem visbiežāk uzbruka demonstrācijās. Dalībvalstīm būtu jānodrošina regulāra apmācība tiesībaizsardzības iestādēm, lai nodrošinātu, ka žurnālisti un citi mediju profesionāļi šādos pasākumos var strādāt droši un bez ierobežojumiem. Lai lemtu par piemērotākajiem pasākumiem, piemēram, attiecībā uz mediju profesionāļu vizuālo atpazīšanu, ir svarīgi sadarboties ar žurnālistu pārstāvjiem. Viens no ieteiktajiem pasākumiem ir iecelt sadarbības koordinatorus, kas pirms plānotajiem protestiem vai demonstrācijām informētu žurnālistus par iespējamiem riskiem.

Drošība tiešsaistē un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana digitālajā vidē

Būtiskas bažas žurnālistiem sagādā drošība digitālajā vidē un tiešsaistē, jo tiešsaistē notiek naida kurināšana, tiek izteikti fiziskas vardarbības draudi, kā arī pastāv kiberdrošības riski un notiek nelikumīga novērošana. Dalībvalstis tiek mudinātas veicināt sadarbību starp tiešsaistes platformām un organizācijām, kuru rīcībā ir speciālas zināšanas par to, kā novērst draudus pret žurnālistiem, piemēram, veicināt to iespējamu iesaisti uzticamu signalizētāju statusā. Attiecīgajām valstu kiberdrošības struktūrām būtu jāpalīdz žurnālistiem, kuri vēlas noskaidrot, vai viņu ierīces vai interneta konti nav apdraudēti, saņemt uzticamu kiberdrošības kriminālizmeklētāju pakalpojumus. Dalībvalstīm būtu arī jāveicina regulārs dialogs starp šādām kiberdrošības struktūrām, medijiem un nozares pārstāvjiem, jo īpaši nolūkā veicināt žurnālistu izpratni par kiberdrošību un viņu digitālās prasmes.

Žurnālistes un pie minoritāšu grupām piederīgie vai par līdztiesības jautājumiem ziņojošie žurnālisti

Žurnālistes un žurnālisti, kas pieder pie minoritāšu grupām, kā arī žurnālisti, kas ziņo par līdztiesības jautājumiem, ir īpaši neaizsargāti pret draudiem un uzbrukumiem. Žurnālistes ar draudiem saskaras biežāk nekā šajā profesijā strādājošie vīrieši – 73 % apgalvo, ka savā darbā ir saskārušās ar vardarbību tiešsaistē. Ieteikumā dalībvalstis tiek mudinātas atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgas iespējas žurnālistēm un profesionāļiem, kas pieder pie minoritāšu grupām, kā arī tiem žurnālistiem, kuri ziņo par līdztiesības jautājumiem. Ieteikumā dalībvalstis tiek aicinātas uzlabot pārredzamību un efektīvu ziņošanu par uzbrukumiem un diskrimināciju pret šiem žurnālistiem un sniegt viņiem informāciju par to, kā vērsties pēc palīdzības un atbalsta. Turklāt ieteikumā uzsvērta nepieciešamība sekmēt vienlīdzību un iekļaušanu ziņu aģentūrās un mediju nozarē kopumā un veicināt nepārtrauktu kompetenču un prasmju pilnveidošanu visām tām personām, kas ir saistītas ar žurnālistu un citu mediju profesionāļu aizsardzību.

Turpmākie pasākumi

Komisija ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām attiecīgos forumos, jo īpaši Eiropas ziņu mediju forumā, rīkos diskusijas par šā ieteikuma īstenošanu. Komisija arī novērtēs panākto progresu un gada ziņojumā par tiesiskumu turpinās analizēt žurnālistu drošību visās dalībvalstīs. 18 mēnešus pēc ieteikuma pieņemšanas dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par pasākumiem, kas veikti tā īstenošanai.

Lai atbalstītu dalībvalstis šā ieteikuma īstenošanā, ES finansējums ir atvēlēts ne tikai vairākās programmās un projektos, bet arī tiesnešu, policijas spēku un žurnālistu apmācībai. ES arī līdzfinansē Eiropas ātrās reaģēšanas mehānismu, ko vada Eiropas Preses un mediju brīvības centrs, kas atrodas Leipcigā, Vācijā. Mehānisms piedāvā atbalstu attiecībā uz juridisko aizsardzību un atzinumiem, kā arī ārkārtas atbalstu, piemēram, ceļa, psiholoģiskā atbalsta un ģimenes izmaksu segšanu, dzīvesvietas piedāvāšanu Vācijā un Itālijā, kā arī apmācības nodrošināšanu un atbalstīšanu visā Eiropā. Šodien Komisija arī izsludina jaunu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par mediju brīvību un pētniecisko žurnālistiku, kam atvēlēs gandrīz 4 miljonus eiro ES finansējuma. Šī iniciatīva atbalstīs divas atsevišķas darbības: Eiropas mēroga mehānismu reaģēšanai preses un mediju brīvības pārkāpumu gadījumos un ārkārtas atbalsta fondu pētnieciskajiem žurnālistiem un mediju organizācijām ar mērķi panākt plašsaziņas līdzekļu brīvību ES.

Vispārīga informācija

Pēdējo gadu laikā augošais pret žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem vērsto fizisko, juridisko un tiešsaistes draudu un uzbrukumu skaits, kas atspoguļots Komisijas 2020. un 2021. gada ziņojumos par tiesiskumu, veido satraucošu tendenci. Par fiziskiem uzbrukumiem ziņots jo īpaši saistībā ar sabiedrības protestiem, un žurnālisti vairākās dalībvalstīs ir saskārušies ar protestētāju agresiju, un dažos gadījumos arī ar agresīviem policijas spēkiem. Tiešsaistes draudi palielinās visā ES, īpašam riskam ir pakļautas sievietes žurnālistes un mazākumtautību žurnālisti. Šī situācija ir jo īpaši satraucoša, kad šādu uzbrukumu iniciatori ir politiķi vai ietekmīgas amatpersonas.

Ieteikums, par kuru pirmo reizi tika paziņots Eiropas Demokrātijas rīcības plānā, ir daļa no plašākiem ES centieniem atbalstīt mediju brīvību un plurālismu. Tā pamatā ir Eiropas Padomes Ieteikums par žurnālistikas un žurnālistu un citu mediju aktoru drošības aizsardzību, un tajā ir ņemta vērā informācija, kas apkopota pirmajā Eiropas ziņu mediju forumā. Gatavojot šo ieteikumu, 2021. gada martā notika strukturēts dialogs, kurā piedalījās dalībvalstis, žurnālisti, žurnālistu apvienības un starptautiskas organizācijas.

Eiropas Demokrātijas rīcības plāna ietvaros tika paziņots par vairākām darbībām mediju brīvības un plurālisma atbalstam šīs Komisijas pilnvaru laikā. Komisija turpinās centienus nodrošināt ilgtspējīgu finansējumu projektiem, galveno uzmanību pievēršot juridiskai un praktiskai palīdzībai žurnālistiem ES un ārpus tās. Kopējais ES finansējums pašreizējiem projektiem žurnālistu drošības, mediju brīvības un plurālisma atbalstam ir 21,5 miljoni EUR. Komisija arī strādā pie iniciatīvas, kas ietver pasākumus žurnālistu un tiesību aizstāvju aizsardzībai pret ļaunprātīgu tiesvedību (stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP)).

Turklāt, lai aizsargātu mediju neatkarību, Komisija 2022. gadā nāks klajā ar Eiropas Mediju brīvības aktu.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU