Pašvaldības no sava budžeta nodrošina gan pamata sociālās palīdzības pabalstu, gan pabalstu atsevišķu izdevumu (veselības aprūpes, izglītības ieguves atbalstam u.c.), kā arī dažādu pēc pašu iniciatīvas ieviesto pabalstu izmaksu dažādām iedzīvotāju grupām. Tomēr saistībā ar 2020.gada Satversmes tiesas spriedumiem, 2021.gadā ir notikušas būtiskas izmaiņas sociālās palīdzības sistēmā, kas ietekmē trūcīgo personu skaita un pabalstos izmaksāto līdzekļu pieaugumu, tāpat Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījusies iedzīvotāju sociālā situācija, kā arī šogad ne tikai būtiski samazināts pašvaldību budžets, bet arī nepildās plānotie budžeta ieņēmumi, tādēļ pašvaldībām nepieciešams papildus finansējums pamata sociālās palīdzības pabalstu (garantētais minimālais ienākumu un mājokļa pabalsts) izmaksai.
Lai šo jautājumu risinātu, LPS sarunās ar Labklājības ministriju rosināja 2022.gadā un turpmākajos gados paredzēt valsts budžeta līdzfinansējumu pašvaldībām pabalstu nodrošināšanai to noteiktajā apmērā, un ministrija šo lūgumu ņēmusi vērā. Proti, plānā kā jauns pasākums noteikts valsts budžeta līdzfinansējums garantētajiem pabalstiem.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis: “Pagājušajā nedēļā, tiekoties ar labklājības ministru Gati Eglīti LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejā, aktualizēju jautājumu par papildus finansējuma nepieciešamību sociālo pabalstu nodrošināšanā, kā arī pašvaldību izaicinājumiem šo pabalstu sistēmas sakārtošanai pēc apvienošanās. Ir gandarījums, ka LPS balss ir sadzirdēta un ministrija ir ņēmusi vērā mūsu lūgumu gan paredzēt finansējumu, gan arī noteikt pašvaldībām pārejas periodu normatīvā regulējuma sakārtošanai.”
Vienlaikus Labklājības ministrija paredzējusi 2022.gadā veikt padziļinātu izvērtējumu sociālās palīdzības jomā, veicot situāciju raksturojošo datu analīzi, pārskatot sociālās palīdzības saņemšanas kritērijus, kā arī noteikto minimālo ienākumu sliekšņu sociālās palīdzības jomā apmērus, vienlaicīgi precizējot arī prognozes par trūcīgo mājsaimniecību skaitu turpmākajos gados.
Labklājības ministrijas izstrādātā plāna ietvaros ir paredzēts normatīvajos aktos nostiprināt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģiju, pārskatīt (palielināt) minimālos ienākumu sliekšņus katru gadu no 2023.gada 1.janvāra un sagatavot priekšlikumus minimālo pensiju finansēšanas principu un politikas maiņai. Šie pasākumi attieksies uz garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmējiem, trūcīgām mājsaimniecībām, maznodrošinātām mājsaimniecībām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un valsts minimālo pensiju (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensija) saņēmējiem.
