DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. jūlijā, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Jūlijā uzņēmēju noskaņojums pozitīvs mazumtirdzniecībā, pakalpojumu sektorā un rūpniecībā

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada jūlijā uzlabojušies mazumtirdzniecībā un būvniecībā, taču rūpniecībā un pakalpojumu sektorā uzņēmēju noskaņojums nedaudz pasliktinājies liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidence turpina pieaugt

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija 9,4. Salīdzinot ar jūniju, šis rādītājs pieaudzis par 0,9 procentpunktiem. Jau trešo mēnesi pēc kārtas konfidences rādītājs ir pozitīvs gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums ir pozitīvs arī automobiļu pārdošanā. Vislielākais konfidences pieaugums, salīdzinot ar jūniju, bija nepārtikas preču mazumtirdzniecībā – par 8,0 procentpunktiem, bet pārējās minētajās nozarēs uzņēmēju noskaņojums nedaudz pasliktinājies. Visoptimistiskākie, tāpat kā tas bija iepriekšējos mēnešos, ir degvielas mazumtirgotāji (30,9).

Turpina pieaugt aptaujāto mazumtirgotāju īpatsvars, kuri atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Jūlijā tādu bija 23 %. Uzlabojoties uzņēmēju noskaņojumam mazumtirdzniecības nozarē, turpina pieaugt darbaspēka trūkuma kā ierobežojoša faktora nozīmīgums (15 %) bet samazinās nepietiekama pieprasījuma ierobežojošā ietekme (16%). Jūlijā 33 % aptaujāto mazumtirgotāju atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme, janvārī tādu bija 55 %, bet pirms mēneša 39 %.

Noskaņojums pakalpojumu sektorā stabilizējas

Pakalpojumu sektorā 2021. gada jūlijā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija 6,0. Salīdzinot ar jūniju, šis rādītājs samazinājies par 0,4 procentpunktiem, tādējādi var teikt, ka pēdējos mēnešos noskaņojums pakalpojumu sektorā kopumā ir stabilizējies. Būtisks konfidences pieaugums, salīdzinot ar jūniju, bija gaisa transportā (par 19,5) , izmitināšanā (par 21,3) un ēdināšanā (par 13,6 procentpunktiem), taču uzņēmumu noskaņojums joprojām ir negatīvs 11 no 30 apsekotajām pakalpojuma sektora apakšnozarēm. Ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē, kur jūnijā konfidence bija strauji pieaugusi līdz 44,9, jūlijā uzņēmēju noskaņojums atkal būtiski pasliktinājies un rādītāja vērtība sasniedz vairs tikai 27,2. Vispesimistiskākais noskaņojums jūlijā bija ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumu sniedzējiem (- 10,2).

30 % pakalpojumu sektora respondentu jūlijā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 24 % respondentu norādīja, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtiski ierobežojoši faktori pakalpojumu sektorā bijuši arī nepietiekams pieprasījums un finansiālas grūtības, ko atzīmējuši attiecīgi 27 % un13 % aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmumu. Kopš marta ik mēnesi pieaug darbaspēka trūkuma kā ierobežojoša faktora nozīmīgums. Jūlijā to atzīmējuši 15 % aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmēju

Būvniecībā konfidences rādītājs uzlabojas, bet joprojām negatīvs

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada jūlijā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -8,3 (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 5,2 procentpunktiem), un to ietekmēja pozitīvāks uzņēmēju novērtējums šī brīža būvdarbu pasūtījumu līmenim. Konfidences rādītājs pieauga ēku būvniecībā, bet samazinājās inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Jūlijā būvniecības nozari visvairāk ietekmējis nepietiekams pieprasījums un darbaspēka trūkums (atzīmējuši attiecīgi 28 % un 26 % aptaujāto uzņēmēju). COVID-19 negatīvo ietekmi norādījuši 6 % uzņēmumu. Materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmējuši 14 % būvniecības uzņēmumu, savukārt laika apstākļu ietekmi un finansiālas grūtības katru kā ierobežojošo faktoru norādījuši 10 % respondentu. Salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, ievērojami pieaudzis uzņēmumu skaits, kas atzīmējuši materiālu vai iekārtu trūkumu un darbaspēka trūkumu (pieaugums attiecīgi 3 un 1,7 reizes). 30 % apsekoto būvniecības uzņēmumu šī gada jūlijā neizjuta nekādus ierobežojošos faktorus savai saimnieciskajai darbībai.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs saglabājas pozitīvs

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs jūlijā bija 2,5 (samazinājums par 1,4 procentpunktiem salīdzinājumā ar jūniju), un to ietekmēja uzņēmēju pesimistiskākas prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitāte, saimnieciskā darbība). Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, metālu ražošana, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, dzērienu ražošana un papīra un papīra izstrādājumu ražošana. Savukārt pieaugums bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, citu transportlīdzekļu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā un cita veida ražošanā. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav mainījies uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar 2020. gada jūliju, par 15,9 procentpunktiem palielinājies (sasniedzot 8,7 procentpunktus) uzņēmēju novērtējums sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apjomam nākamajos trīs mēnešos (tai skaitā, būtiski uzlabojies novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm). Uzlabojies arī apstrādes rūpniecības konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū (sasniedzot pozitīvu vērtību vietējā tirgū, bet konkurētspējas novērtējums ārējā tirgū ir negatīvs) un uzņēmumu kopējo pasūtījumu apjoms pēdējos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar šī gada jūniju, nedaudz pieaudzis uzņēmēju īpatsvars, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu (24 % aptaujāto uzņēmumu), bet samazinājies uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem norādījuši materiālu vai iekārtu trūkumu (atzīmējuši 17 % respondentu). COVID-19 ietekmi jūlijā norādījuši 10 % apsekoto uzņēmumu. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kuru ražošanu jūlijā ietekmējis nepietiekams pieprasījums un finansiālās grūtības, bijis iepriekšējā mēneša līmenī (norādījuši attiecīgi 27 % un 10 % respondentu). Salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, ievērojami pieaudzis respondentu skaits, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (pieaugums attiecīgi 3 un 2,9 reizes), bet par 11 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju īpatsvars, kas norādījuši nepietiekamu pieprasījumu. 31 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību šī gada jūlijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

Konfidences rādītāji

(sezonāli izlīdzināti dati; saldo2, %)

Skatīt OSP datubāzē: KRE020m

2021. gada jūlijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 102,93, kas ir par 2,7 punktiem mazāk nekā jūnijā. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Ekonomikas sentimenta rādītājs

(ilgtermiņa vidējais 2000–2020 = 100)

Skatīt OSP datubāzē: KRE010m

Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.

1Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.

2Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.

3Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000–2020. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU