DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
22. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Satiksme

Ministrs Tālis Linkaits reģionālajā vizītē Viļakā: Satiksmes un sakaru infrastruktūrai ir īpaša nozīme pierobežas novados

Kvalitatīvai satiksmes un sakaru infrastruktūrai ir liela nozīme ekonomiskās aktivitātes un uzņēmējdarbības veicināšanai, bet Latvijas pierobežas novados tā ir īpaši nozīmīga, lai saglabātu un veidotu darbavietas un noturētu iedzīvotājus. Pēdējos gados Viļakas novadā un citviet pierobežā ir veikti nozīmīgi ieguldījumi ceļu un sakaru infrastruktūrā, un tas ir svarīgs priekšnoteikums arī turpmākai reģiona attīstībai. To pēc reģionālās vizītes Viļakas novadā šodien uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Sarunā ar Viļakas novada deputātiem un uzņēmējiem ministrs uzsvēra, ka gan pagājušais, gan šis gads būs rekordgadi Latvijas  ceļu infrastruktūras sakārtošanai pieejamā finansējuma ziņā. Pašlaik “Latvijas valsts ceļi” strādā pie septiņu gadu plāna valsts reģionālo ceļu sakārtošanai, kopā ar jauno novadu pašvaldībām sarunu procesā būs jāpārskata vietējo ceļu piederības jautājums, un no nākamā gada mainīsies arī valsts budžeta mērķdotācijas aprēķina formula, sakārtojot un veidojot prognozējamu un godīgu mērķdotācijas piešķiršanas sistēmu.

Vizītes ietvaros ministrs piedalījās Zaļā veloceļa Rīga – Pitalova pirmās ceļa norādes Gulbenes – Viļakas posmā atklāšanā Viļakas novada Mežvidos. Zaļie ceļi Rīga – Pleskava (450km) ir maršruts, kas veidots, par pamatu izmantojot kādreizējās dzelzceļa līnijas Rīga – Ērgļi un Ieriķi- Gulbene –Vecumi–Pitalova (Abrene). Maršruts apvieno vietējos kultūras un dabas resursus – dzelzceļa vēsturi, dabas takas, kā arī tuvējos tūrisma dabas un kultūras objektus – vienotos un ilgtspējīgos tūrisma produktos, kas dod ekonomisku labumu visam reģionam. Līdz šim Zaļie ceļi galvenokārt tika attīstīti Vidzemē, bet šogad, pateicoties pārrobežu projektam Rīga–Pleskava, Zaļo ceļu kustībai aktīvi pievienojas Ziemeļlatgale. Kopējais Zaļo ceļu tīkls Latvijā šajā gadā pieaugs no 300 km līdz 450 km. “Latvijas dzelzceļa lielo kultūrvēsturisko mantojumu – vēsturiskās dzelzceļa līnijas, kas turpmāk vairs netiks izmantotas dzelzceļa vajadzībām, mēs varam pārveidot tūrisma infrastruktūrā, kas ļaus iepazīt Latvijas novadus un sniegs pienesumu vietējā tūrisma piedāvājuma attīstīšanai,” veloceļa norādes atklāšanā teica satiksmes ministrs.

Ministrs kopā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētāju Edmundu Beļski apmeklēja arī Rekovas vidusskolu, kur tiks izveidots optiskā tīkla piekļuves punkts, atrisinot “vidējās jūdzes” piekļuvi vienā no līdz šim “baltajām teritorijām” valstī. Rekovas skolā un apkārtnē tagad būs pieejams ātrdarbīgs, kvalitatīvs internets, – šis jautājums kļuvis īpaši aktuāls attālināto mācību laikā pandēmijas apstākļos. Rekovas vidusskola ir viena no pašlaik 19 Latvijas skolām, kurās ar pašvaldības aktīvu iesaisti pieslēgums tiks izveidots jau tuvākajā laikā.

Platjoslas interneta projekta pirmās un otrās kārtas laikā Viļakas un apkārtējos novados izbūvēti kopumā 126 km optiskā tīkla un 10 piekļuves punkti – Žīguri, Bērzkalne, Naudaskalns, Kuprava, Svilpova, Borisova, Rekova, Egļuciems, Rugāji un Benislava.

Savukārt risinot radio un TV apraides kvalitāti Latvijas pierobežā, Latgales reģionā pēdējos pāris gados uzstādīti divi jauni LVRTC apraides masti, būtiski uzlabojot signāla jaudu pierobežā, – Krāslavas novada Skaistā un Viļakas novada Aizpurvē, ko šodien arī apmeklēja satiksmes ministrs. Kopā ar citiem LVRTC raidītājiem ir nodrošināts pārklājums 99,77% Latvijas teritorijā un aptverti 99,87% valsts iedzīvotāju.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU