Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka Latvijas Republikas Satversmes 110.panta pirmais teikums uzliek likumdevējam pienākumu nodrošināt viena dzimumam pāra ģimenes juridisko aizsardzību jeb noteikt ģimenes attiecību tiesisko regulējumu, un ar ģimenes attiecību tiesisko regulējumu ir saprotams ģimenes locekļu savstarpējo personisko un mantisko attiecību regulējums, kam ir jānodrošina arī personām iespēja juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni. Pienākums nodrošināt viena dzimuma pāra ģimenēm juridisko aizsardzību izriet arī no cilvēka cieņas principa, kas prasa atzīt visu cilvēku vienvērtību.
Senāta ieskatā viens no šā pienākuma elementiem ir tas, ka valstij ir jānodrošina viena dzimuma pāra ģimenes attiecību reģistrācija vienotā valsts reģistrā. Ņemot vērā Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 2.pantā noteikto civilstāvokļa akta definīciju, viena dzimuma pāra ģimenes juridiskā nostiprināšana pēc savas būtības ir civilstāvokļa akts, kas līdz ar to kā tāds ir reģistrējams. Taču likumdevējs nav izpildījis šo pienākumu, jo nav paredzējis viena dzimuma pāra ģimenes tiesības tikt reģistrētai civilstāvokļa aktu reģistrā, un nav arī konstatējams, ka pastāvētu kāda tik būtiska konkurējoša sabiedrības interese, kas varētu būt pamats šādu attiecību juridiskas atzīšanas un aizsardzības nenodrošināšanai.
Ievērojot minēto, Senāts uzskata, ka Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 3.panta pirmā un trešā daļa, ciktāl tā neparedz tādu civilstāvokļa akta veidu, kas ļautu reģistrēt viena dzimuma pāra ģimenes attiecības, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam (cilvēka cieņas principam) un 110.panta pirmajam teikumam.
Senāta lēmumu skatīt šeit.
