Šodien paredzētā pieņemšana veido pamatu pirmajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar jauno programmu. Šie uzaicinājumi būs pieejami visām organizācijām, kas darbojas attiecīgajās kultūras un radošajās nozarēs. Programmas kopējais budžets 2,4 miljardu eiro apmērā septiņu gadu laikā ir palielinājies par 63 % salīdzinājumā ar iepriekšējo budžetu. Programmas “Radošā Eiropa” mērķis ir arī palielināt kultūras nozaru konkurētspēju, vienlaikus atbalstot to centienus kļūt zaļākai, digitālākai un iekļaujošākai. Īpaša uzmanība tiek pievērsta kultūras un radošo nozaru noturības un atveseļošanas stiprināšanai, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju.
Inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes lietu komisāre Marija Gabriela sacīja: “Vairāk nekā 8 miljoni cilvēku visā ES strādā kultūras nozarē. Kultūrai nav robežu un valstspiederības. Māksla ir logs uz pasauli un tas palīdz būvēt tiltus starp mums. Laikā, kad muzeji, kinoteātri, kultūras mantojuma objekti, teātri atsāk darbību, vēlos atkārtoti uzsvērt Komisijas atbalstu kultūras un radošajām nozarēm. Ar palielināto budžetu programma “Radošā Eiropa” centīsies stiprināt nozaru atveseļošanu, vienlaikus veicinot plašo daudzveidību un radošumu, ko tās mums piedāvā.”
Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons sacīja: “Mākslinieciskās un radošās izpausmes ir kultūras un radošo nozaru, kā arī Eiropas identitātes pamatā. Atjaunotā programma “Radošā Eiropa” dos impulsu Eiropas stāstiem, kas rezonē pasaules mērogā, un atbalstīs Eiropas radītājus, ražotājus, izplatītājus un izstāžu dalībniekus, kurus smagi skārusi pandēmija. Atbalstot sadarbību visā vērtību ķēdē un valodu robežās, kā arī jaunus inovatīvus uzņēmējdarbības modeļus, “MEDIA” stiprinās dinamisku un kultūras ziņā daudzveidīgu audiovizuālo ekosistēmu. Pirmo reizi un laikā, kad pieaug draudi plašsaziņas līdzekļu plurālismam, programma “Radošā Eiropa” arī veicinās veselīgu un ilgtspējīgu ziņu mediju nozari visā Savienībā.”
2021. gadā programmā “Radošā Eiropa” ir noteikti kopīgi mērķi kultūras un radošajām nozarēm. Tajā lielāks uzsvars likts uz Eiropas darbu starptautisku radīšanu, globālu apriti un popularizēšanu, inovāciju dažādās nozarēs un atvieglotu piekļuvi finansējumam, izmantojot augstākas ES līdzfinansējuma likmes. Izstrādājot un īstenojot savas darbības, visās finansētajās darbībās un projektos būtu jāievēro dzimumu līdztiesība un ES saistības vides jomā.
Programmas “Radošā Eiropa” apakšprogramma “MEDIA” atbalsta starptautiski pievilcīgu filmu un audiovizuālo darbu izstrādi un izplatīšanu Eiropā un ārpus tās. Tā palīdz attīstīt talantus un pārvalda mērķtiecīgas darbības plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes, plurālisma un brīvības uzlabošanai. Programma turpinās veicināt Eiropas kultūras un valodu daudzveidību.
Programmas “Radošā Eiropa” darbības ietver:
- literāro darbu tulkošanas atbalsta shēmu un izdevējdarbības partnerību veidošanu;
- ES balvas literatūras, mūzikas, arhitektūras un kultūras mantojuma jomā, kā arī iniciatīvas “Eiropas kultūras galvaspilsētas” un “Eiropas mantojuma zīme”;
- Eiropas audiovizuālo darbu pieejamības un pamanāmības stiprināšanu dažādās platformās un pāri robežām;
- “Radošās inovācijas laboratoriju” nolūkā veicināt inovatīvas pieejas satura radīšanai, izplatīšanai un popularizēšanai dažādās nozarēs;
- plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes, plurālisma un brīvības kā Eiropas vērtību veicināšanu.
Vispārīga informācija
Kultūras un radošās nozares vienmēr ir bijušas bagātīgs Eiropas dzīves aspekts, kas veicinājis ne tikai Eiropas sociālo kohēziju un daudzveidību, bet arī tās ekonomiku, kas veido 4,2 % no ES kopējā IKP un 3,7 % no ES darbaspēka.
2014. gadā ES atbalsts kultūras un radošajām nozarēm tika konsolidēts atsevišķā finansēšanas programmā – programmā “Radošā Eiropa”. Kopš tā laika programma sastāvēja no trim atzariem: atzars “Kultūra” aptver visas kultūras un radošās nozares, izņemot audiovizuālo un ziņu plašsaziņas līdzekļu nozari; atzars “MEDIA” sniedz atbalstu audiovizuālajai un filmu nozarei; un “Starpnozaru” atzars nodrošina starpnozaru sadarbības iespējas.
2014.–2020. gada programmā “Radošā Eiropa” piedalījās 41 valsts, programma nodrošināja vairāk nekā 13 000 dotāciju, no kurām katra deva labumu vairākām organizācijām. Tā līdzfinansēja 647 kultūras sadarbības projektus starp 3760 organizācijām visā Eiropā, vairāk nekā 16 000 profesionāļu apmācību, vairāk nekā 5000 filmu izveidi un/vai izplatīšanu, 1144 kinoteātru darbību un 3500 grāmatu tulkošanu visā Eiropā.
