DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
21. maijā, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Noslēgsies valsts simtgadei veltītā 68 muzeju kopizstāde “Latvijas gadsimts”

Kopš 2018. gada 4. maija Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā skatāmā izstāde “Latvijas gadsimts” tiks slēgta 23. maijā. Tās izskaņā muzejs 24. un 25. maijā plkst. 18.00 piedāvā izstādes pārskata ekskursiju divās daļās. Tiešrādē tai varēs sekot līdzi LNVM Facebook lapā (www.facebook.com/LNVMuzejs), bet vēlāk, līdz ar iepriekšējo tiešrādes ekskursiju ierakstiem, tā būs pieejama muzeja digitālo resursu vietnē eMuzejs (emuzejs.lnvm.lv).

Šo apkopojošo ekskursiju vadīs LNVM direktora vietnieks zinātniskajā darbā, viens no izstādes autoriem Dr.hist. Toms Ķikuts. Kaut attālināti, dažādu viedierīču ekrānos, varēs iepazīt 68 muzeju eksponātus un izsekot Latvijas valsts un sabiedrības likteņiem vairāk nekā 100 gadu garumā. Pirmā ekskursija veltīta laikaposmam līdz 1940. gadam, otrā –  tām izstādes sadaļām, kurās vēstīts par Otro pasaules karu un sekojošajām desmitgadēm.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās apskatāmā valsts simtgadei veltītā izstāde “Latvijas gadsimts” bija pēdējos gados vērienīgākais muzeju nozares sadarbības projekts un viens no Latvijas valsts simtgades programmas centrālajiem notikumiem.

To uzsver arī Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece Latvijas valsts simtgades jautājumos Selga Laizāne: “Muzeju kopizstāde "Latvijas gadsimts" bija unikāls projekts Latvijas kultūrtelpā un nenoliedzami viens no spilgtākajiem notikumiem Latvijas valsts simtgades programmā. Mūsu valsts simtajai gadadienai  veltīto plašo norišu programmu veidojām kopā, atskatoties vēstures notikumos un radot jaunas iniciatīvas. Arī izstāde "Latvijas gadsimts" tapa muzeju saimes ciešā kopdarbā. Paldies izstādes radošajai komandai, vēsturniekiem un ikvienam no 68 Latvijas muzeju darbiniekiem, kuri palīdzēja šim īpašajam notikumam tapt! Izstāde kalpos par jaunu atspēriena punktu nākamās simtgades kultūras ainavā.”

Ar šo izstādi savulaik bija plānots atklāt renovētās muzeja telpas Rīgas pilī, tomēr pils atjaunošanas darbu aizkavēšanās dēļ tā notika LNVM pagaidu mājvietā Brīvības bulvārī 32 pielāgotās telpās 654 m2 platībā. Māksliniecisko koncepciju un tehnisko projektu izstrādāja starptautiski godalgotais dizaina birojs H2E mākslinieku Ingunas un Holgera Eleru vadībā.

Izstādē “Latvijas gadsimts” vienkopus varēja apskatīt vairāk nekā 1500 Latvijas muzejos saglabātas vēstures liecības – priekšmetus, fotogrāfijas, dzīvesstāstus, audio un video ierakstus no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas. Kopā tās veidoja Latvijas valsts vēstures stāstu simts gadu garumā – nemitīgas mainības un reizē arī sarežģītu, daudzveidīgu pēctecības stāstu dažādu politisko nosacījumu apstākļos. Izstādes veidotāji arī tiecās rast atbildi, kā mainījusies Latvijas idejas nozīme vairāk kā simts gadu garumā. Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gadā jaunlatviešu radītā poētiskā Latvijas ideāla vietā deva Latvijas jēdzienam jaunu būtību, – tā kļuva par valsti, starptautiski atzītu nācijas suverenitātes faktu. Starpkaru gados Latvija tapa par jauncelsmes ideālu. Pēc Latvijas okupācijas totalitārie režīmi centās izdzēst agrāko priekšstatu par Latviju, pakļaujot to radikālai pārinterpretācijai. Latvija kļuva par aizliegtu ideālu un varēja pastāvēt katra personīgajā telpā. Trešās atmodas laikā Latvija atkal varēja atjaunot valstisko neatkarību.

Analogi izstādes sadaļām tika izveidots arī izstādes katalogs, ko izdeva latviešu un angļu valodā. Ievadeseju tam sarakstīja kā Latvijā, tā Rietumu pasaulē atzītais vēstures profesors Andrejs Plakans (ASV). Bērniem un jaunāko klašu skolēniem tika izdots speciāli šai auditorijai sagatavots izstādes ceļvedis, savukārt 2018. gada novembrī klajā tika laists biogrāfisko eseju krājums “Latvijas valsts dibinātāji”.

Izstādes interneta vietnē www.latvijasgadsimts.lv regulāri tika papildināta informācija par pašu izstādi un ar to saistītām norisēm. Plašu popularitāti guva sadaļa Gadsimta albums, kuru ikviens varēja līdzveidot ar savu stāstu un fotogrāfiju par dzimtas, ģimenes vēsturē svarīgu notikumu, personību vai vietu. Šobrīd tajā ir jau ap 1220 fotogrāfiju. Gadsimta albums tiks turpināts, to iekļaujot LNVM eMuzejā, un interesenti “tautas fotoarhīvu” varēs papildināt ar jauniem materiāliem.

Trīs gadu laikā izstādē notika 141 pasākumi dažādām auditorijām. Tostarp gandrīz 70 tematisko ekskursiju dienas tika veidotas īpaši skolotājiem, komunikāciju speciālistiem, gidiem, muzeju darbiniekiem, senioriem un Dziesmu svētku dalībniekiem un citām grupām. 25 tematiskie pasākumi tika veidoti bērnu un jauniešu auditorijai. Izstādes ietvaros muzejs rīkoja arī 24 diskusijas un sarunas (pēdējās – tiešrādes formātā) ar politiķiem un vēsturniekiem, žurnālistiem un literātiem, dažādu jomu sabiedrības pārstāvjiem un viedokļu līderiem, kā arī aicināja uz lekcijām un vairākām jaunieguvumu prezentācijām. Tāpat izstādē deviņas reizes daudzveidīgi un mākslinieciski augstvērtīgi tika atzīmēti ikgadējie valstssvētki (4. maijs, 11. un 18. novembris), tostarp radīts teatralizēti vēsturisks uzvedums “Latviju dibināsim rīt” un muzikālā ekskursija “Brīvības dziesmas” (tiešsaistē).

Apmeklētāju kopskaits izstādē “Latvijas gadsimts” sastāda nepilnus 77 000, no kuriem gandrīz 14 500 bijuši ārvalstu viesi. 43 305 interesenti izstādi apmeklēja individuāli, bet 33 459 to iepazina grupas apmeklējumā. No kopskaitā 568 grupām skolēnu grupu skaits ir bijis 358, darbavietu grupas – 48, vairāku paaudžu ģimenes – 30, ārvalstu diplomāti, viesi, amatpersonas – 18 grupas. Vēl 114 grupās izstādi skatījuši dažādi interesenti. Tomēr jāatzīmē, ka pandēmijas izraisīto ierobežojumu dēļ 2020. gadā  izstāde klātienē bijusi pieejama tikai līdz 12. martam un laikā no 19. maija līdz 21. decembrim.

Ievērojamu auditoriju izstādei piesaistījušas sociālajos tīklā Facebook tiešsaistē īstenotās norises, kā arī Twitter un Instagram radītais saturs.

Izstādē “Latvijas gadsimts” piedalījās 68 valsts, pašvaldību un privātie muzeji: Ainažu Jūrskolas muzejs, Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs, Aizputes novadpētniecības muzejs, Alūksnes muzejs, Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs, Balvu novada muzejs, Bejas novadpētniecības centrs, Cēsu vēstures un mākslas muzejs, Daugavas muzejs, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs, Dobeles Novadpētniecības muzejs, Druvienas skolas muzejs, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs, Jaunlaicenes muižas muzejs, Jaunpils muzejs, Jāzepa Vītola memoriālais muzejs “Anniņas”, Jēkabpils Vēstures muzejs, Kandavas novada muzejs, Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs “Pikšas”, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, Krišjāņa Barona muzejs, Kubalu skola-muzejs, Kuldīgas novada muzejs, Ķekavas novadpētniecības muzejs, Latgales kultūrvēstures muzejs, “Latvieši pasaulē”- muzejs un pētniecības centrs, Latvijas Arhitektūras muzejs, Latvijas Ceļu muzejs, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs, Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Latvijas Kara muzejs, Latvijas Lauksaimniecības muzejs Talsos, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Sporta muzejs, Latvijas Ugunsdzēsības muzejs, Latvijas Universitātes Skaitļošanas tehnikas un informātikas muzejs, LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, LKA Rīgas Kino muzejs, Ludzas Novadpētniecības muzejs, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, Mencendorfa nams – rīdzinieku 17.–18. gs. māja–muzejs, Muzejs “Ebreji Latvijā”, Naujenes novadpētniecības muzejs, Naukšēnu Cilvēkmuzejs, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Pāvilostas novadpētniecības muzejs, Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre”, Rakstniecības un mūzikas muzejs, Rīgas Stradiņa universitātes muzejs, Rīgas Porcelāna muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs, Salacgrīvas muzejs, Talsu novada muzejs, Tukuma muzejs, Turaidas muzejrezervāts, Valkas novadpētniecības muzejs, Valmieras muzejs, Varakļānu novada muzejs, VEF vēstures muzejs, Viļakas novada muzejs, Viļānu novadpētniecības muzejs, Zeltiņu vēstures krātuve, Žaņa Lipkes memoriāls. 

Darba grupā pie izstādes “Latvijas gadsimts” veidošanas strādāja: Irina Zeibārte (LNVM, projekta vadītāja), Dr. hist. Toms Ķikuts (LNVM), Astrīda Burbicka (LNVM), Arnis Strazdiņš (LNVM), Imants Cīrulis (LNVM), Dāvis Pumpuriņš (Latvijas Okupācijas muzejs), Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs), Andra Mihelsone (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs), Dr.art. Ieva Vītola (Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”), Ilona Celmiņa (Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs), Dr. hist. Juris Ciganovs (Latvijas Kara muzejs),  Māra Eņģele (Rakstniecības un mūzikas muzejs), Dr. hist. Tālis Pumpuriņš (Cēsu Vēstures un mākslas muzejs).

Izstādes “Latvijas gadsimts” sadarbības partneri bija LR Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais arhīvs un Latvijas Nacionālā bibliotēka; atbalstītāji – Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, Latvijas Sabiedrisko mediju portāls lsm.lv, portāls Delfi.lv, korporatīvās komunikācijas aģentūra LEAD, Narvesen,  Salons Objekts, MD Noass, RIDEMO, MAGNUM NT.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU