DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. maijā, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Noslēdzoties aktīvajai apkures sezonai, parādi - 3,5 milj. eiro

Rīgā, 10.maijā[1], noslēgusies apkures sezona, kas ilga 208 dienas un bijusi aukstākā pēdējos četros gados. Salīdzinājumam, ilgākā apkures sezona AS RĪGAS SILTUMS vēsturē bija 2020.gadā, un tā ilga 225 dienas.

Apkures sezonas ilgumu un siltumenerģijas patēriņu tiešā veidā ietekmē āra gaisa temperatūra. Vienlaikus jāatzīmē, ka ir simtiem klientu, kuri apkuri neatslēdz arī vasaras mēnešos, lai drēgnajās un lietainajās vasaras dienās mājoklī pastāvīgi būtu komfortabli, ko nodrošina Rīgas ēkās uzstādītie individuālie automatizētie siltummezgli.

AS RĪGAS SILTUMS valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis: „Aizvadītā apkures sezona Rīgā nav bijusi pati garākā, bet salīdzinoši auksta gan. Vidējā āra gaisa temperatūra šajā apkures sezonā bija +2,60C, savukārt pagājušajā tā bija +5,40C. Aukstākajos periodos āra gaisa temperatūra sasniedza pat -150C grādu. Jāpiebilst, ka 2021.gada janvārī - februārī vidējā ārā gaisa temperatūra bija krietni zem 0 grādiem 24 dienas pēc kārtas. Lai nodrošinātu rīdziniekiem nepieciešamo siltumu, temperatūra siltumtīklos sasniedza vairāk nekā +1000C grādu. Esam gandarīti, ka pārvade šajā aukstajā periodā strādāja lieliski, kas ir pateicoties pārbūvētajiem jaunajiem siltumtīkliem, kuru īpatsvars uzņēmuma bilancē sasniedz jau 65%, un veiktajām drošības hidrauliskajām pārbaudēm.

Klientiem nodotais siltumenerģijas apjoms bija 2,7 milj. megavatstundu (MWh), kas salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu ir par teju 12% vairāk. Savukārt izrakstīto rēķinu summa ir 133,7 milj. EUR, kas ir par 6% mazāka, nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika periodā.

Šajā Covid -19 pandēmijas laikā, ņemot vērā tās iespējamo ietekmi uz klientiem, pilnībā atcēlām soda procentus par kavētiem maksājumiem un aktīvajā apkures sezonā neierobežojām siltumenerģijas padevi klientiem, kas nespēja norēķināties par piegādāto siltumu.”

Vidējais siltumenerģijas tarifs šajā apkures sezonā bija 43,24 EUR/MWh, kas ir par 16% mazāks, nekā gadu iepriekš, kad vidējais siltumenerģijas tarifs bija 51,47 EUR/MWh.

“Neskatoties uz to, ka siltumenerģijas tarifs ir salīdzinoši zems, klienti par siltumu uz šo brīdi nav samaksājuši 3,5 milj. EUR. Minētā parāda summa ir par laika posmu no 2020.gada oktobra līdz 2021.gada martam piegādāto siltumenerģiju un nomaksas procents ir līdzīgs iepriekšējam gadam. Par 2021.gada aprīlī piegādāto siltumenerģiju ir izrakstīti rēķini par kopējo summu 14,7 milj. EUR un to samaksas termiņš ir 20.05.2021.. Jāatzīmē, ka situācija ar parādiem ir dinamiska un mainās ik dienu.

Vasaras sezonā aicinu apsaimniekotājus, kuriem ar parādu piedziņas jautājumiem neklājas viegli, uzsākt rūpīgu darbu. Iespējas ir vairākas – veidot speciālo uzkrājumu fondu šādiem gadījumiem, sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, lai iesaistītu iedzīvotājus mājas pārvaldīšanā un aktīvāk risinātu jautājumus. Mēs redzam, ka ir apsaimniekotāji, kas bez sarežģījumiem norēķinās par sniegtajiem pakalpojumiem, savukārt citiem šie jautājumi vēl nav līdz galam sakārtoti,” norāda AS RĪGAS SILTUMS valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Gadījumos, kad apsaimniekotājs ilgstoši neveic maksājumus, AS RĪGAS SILTUMS par situāciju ar parādiem informē arī dzīvokļu īpašniekus. Tāpat uzņēmuma mājas lapā www.rs.lv iespējams uzzināt aktuālo situāciju par parādiem - sadaļā Iedzīvotājiem - Daudzdzīvokļu māju īpašnieku parādi.

AS RĪGAS SILTUMS ir būtiska savlaicīga rēķinu apmaksa, lai uzņēmums spētu norēķināties ar energoresursu piegādātājiem un nodrošinātu drošu, nepārtrauktu siltumenerģijas piegādi rīdziniekiem. Šeit jāatgādina, ka siltumenerģijas tarifā vairāk nekā 70% sastāda tieši iepirktās siltumenerģijas un kurināmā komponente.

Paldies mūsu klientiem, kas spēja šajā apkures sezonā norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem! Pateicamies par veiksmīgo sadarbību un sapratni, noslēdzot pēdējos gados aukstāko apkures sezonu!

[1] AS “RĪGAS SILTUMS” par apkures sezonas sākumu/beigām pieņem to datumu, kurā ir pieslēgti/atslēgti vairāk nekā 50% ēku.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU