DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
12. maijā, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Lauku saimniecības kļūst lielākas, un to apsaimniekotā zemes platība palielinās

2020. gadā Latvijā saskaitīti 69 tūkstoši ekonomiski aktīvo lauku saimniecību[i], kas apsaimniekoja 1,96 miljonus hektāru (ha) lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 10 gadu laikā lauku saimniecību skaits samazinājies par 14,4 tūkstošiem jeb 17,2 %, bet kopējā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 163,7 tūkstošiem ha jeb 9,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti.

Kā liecina CSP veikto lauksaimniecības skaitīšanu rezultāti, ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits pēdējo 20 gadu laikā samazinājies vairāk par divām reizēm. Straujākās izmaiņas notikušas laikā no 2001. līdz 2010. gadam, kad saimniecību skaits samazinājās par 40,8 %. Šajā periodā par 8 % palielinājās apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība. Pēdējos četros gados šī platība palielinājusies tikai par 29,2 tūkstošiem ha jeb 1,5 %, bet saimniecību skaits samazinājies par 0,9 tūkstošiem jeb 1,3 %.

Pēdējo 20 gadu laikā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība vidēji vienā saimniecībā palielinājusies 2,4 reizes. 2020. gadā tā vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās līdz 28,4 ha, kas ir par 6,8 ha jeb 31,8 % vairāk nekā 2010. gadā.

Lauku saimniecību skaits un apsaimniekotā lauksaimniecības zeme

2020. gadā lauksaimniecībā bija 156,5  tūkstoši pastāvīgi nodarbināto jeb par 13,5 % mazāk nekā 2010. gadā. Vidēji vienā lauku saimniecībā nodarbināto skaits palielinājies no 1,9 nodarbinātajiem 2001. gadā līdz 2,3 nodarbinātajiem 2020. gadā.

Kopš 2001. gada kopējā lauksaimniecības kultūraugu (graudaugi, pākšaugi, tehniskie kultūraugi, kartupeļi, dārzeņi, lopbarība u.c.) sējumu platība vidēji vienā lauku saimniecībā[i] pieaugusi piecas reizes – no 6,7 ha 2001. gadā līdz 34 ha 2020. gadā. Pēdējo 10 gadu laikā sējumu platība vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 15,1 ha jeb par 79,9 %.

Salīdzinot 2020., 2010. un 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultātus, vērojama tendence, ka graudaugu audzētāju saimniecībās palielinās graudaugu sējumu platības. 2020. gadā vidēji vienā graudaugu audzētāju saimniecībā audzēja 37,6 ha graudaugu jeb par 87,1 % vairāk nekā 2010. gadā un 5,5 reizes vairāk nekā 2001. gadā.

Tehnisko kultūraugu (ziemas un vasaras rapsis, lini, ārstniecības augi u.c. ) audzētāju saimniecībās šo kultūraugu sējumu platība vidēji vienā saimniecībā samazinājās no 57,0 hektāriem 2010. gadā līdz 52,5 hektāriem 2020. gadā. Salīdzinot ar 2016. gadu, 2020. gadā tehnisko kultūraugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā pieauga par 12,6 %. Īpaši palielinājušās ir rapša platības – no 50,2 hektāriem 2016. gadā līdz 58,3 hektāriem 2020. gadā vidēji vienā rapšu audzētāju saimniecībā.

Lauksaimniecības kultūraugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā ii

(hektāros)

Lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti liecina, ka veidojas lielas lauku saimniecības, kas specializējas lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanā. 2020. gadā 1. jūlijā lauksaimniecības dzīvniekus audzēja 25 tūkstoši lauku saimniecību. Liellopu audzētāju saimniecību skaits ir samazinājies divkārt no 35,1 tūkstoša 2010. gadā līdz 16,3 tūkstošiem 2020. gadā, bet ganāmpulka lielums ir pieaudzis 2,3 reizes – no 11,2 līdz 25,5 liellopiem vidēji vienā saimniecībā.

Līdzīga tendence vērojama arī slaucamo govju un cūku skaita izmaiņās vidēji vienā audzētāju saimniecībā – 2020. gadā bija 11,7 slaucamās govis un 41,6 cūkas, kas ir divreiz vairāk, salīdzinot ar 2010. gadu. Dējējvistu audzētāju saimniecībās ir izteikta specializācija, jo 90 % no dējējvistu kopskaita audzē lielajās putnkopības saimniecībās (0,1 % no visām mājputnu saimniecībām), kurās putnu skaits pārsniedz 10 tūkstošus mājputnu. Pārējās dējējvistu audzētāju saimniecībās bija vidēji 28,3 vistas.

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā saimniecībā ii

Lauksaimniecības skaitīšana notiek reizi 10 gados un sniedz detalizētu informāciju par lauku saimniecību struktūru ne tikai reģionu, bet arī novadu un pagastu līmenī. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā veiktas trīs lauksaimniecības skaitīšanas – 2001., 2010. un 2020. gadā. Reizi trijos gados starp skaitīšanām notiek lauku saimniecību struktūras apsekojumi reģionu līmenī.

Detalizēti 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti būs pieejami oficiālās statistikas portāla sadaļā “Nozares/Lauksaimniecība/Lauku saimniecību struktūra un lauksaimniecības skaitīšanas” 2021. gada 17. decembrī.

[i] Saimniecībās, kurās ir attiecīgo kultūraugu sējumu platības vai attiecīgās sugas lauksaimniecības dzīvnieki

[i] Ekonomiski aktīva lauku saimniecība – saimniecības ar apsaimniekoto lauksaimniecības zemes platību lielāku nekā 1 ha vai standarta izlaidi lielāku par 70 eiro neatkarīgi no platības, kura ražo lauksaimniecības produkciju, neatkarīgi no saražotās produkcijas daudzuma un tās izmantošanas veida vai saglabā labus lauksaimniecības un vides apstākļus zemē.

Standarta izlaide (SI) – standartizēts lielums, kurš raksturo saimniecības ekonomisko aktivitāti, t.i., no viena lauksaimniecības kultūras ha vai lauksaimniecības dzīvnieku vienības iegūtās produkcijas vērtība, novērtēta attiecīgā reģiona cenās un izteikta eiro.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU