DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
06. maijā, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm iesniedz Atveseļošanas fonda plānu EK

Piektdien, 30. aprīlī, Finanšu ministrija oficiāli iesniedza Eiropas Komisijā (EK) Latvijas Atveseļošanas fonda plānu, tādējādi esot to Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, kas plānu sagatavojušas un iesniegušas EK kā pirmās. Finanšu ministrija mudina ministrijas spert nākamo soli, izstrādājot projektu kritērijus.

Finanšu ministrs Jānis Reirs: Esam pirmie Baltijas valstu vidū, kas plānu iesnieguši Eiropas Komisijā. Paredzēts, ka EK to apstiprinās aptuveni divu mēnešu laikā, proti, līdz jūnija beigām. Nākamais solis ir kvalitatīvu projektu kritēriju izstrāde, lai esam gatavi gudri investēt fonda līdzekļus Latvijas ekonomikā, uzreiz pēc plāna apstiprināšanas organizējot publiskos iepirkumus un konkrētu pieteikumu iesniegšanu. Tādēļ es aicinu ministrijas turpināt aktīvu darbu un uzsākt kvalitatīvu projektu kritēriju izstrādi, - veidot komandas, sēsties pie sarunu galda ar nozaru nevalstiskajām organizācijām, sadarbības un sociālajiem partneriem.”

Šobrīd plānus EK iesniegušas 12 no 27 ES valstīm - Austrija, Beļģija, Dānija, Vācija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Portugāle, Slovēnija un Slovākija. EK apņēmusies šos plānus izskatīt divu mēnešu laikā.

Projektu kritēriju izstrāde, publiskie iepirkumi un konkrētu pieteikumu iesniegšana notiks pēc tam, kad plāns būs apstiprināts. Provizoriski tas varētu būt šī gada otrajā pusē. Projektus varēs iesniegt uzņēmēji, pašvaldības un valsts organizācijas. Atveseļošanas fonda finansējums būs pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum.

Kā jau ziņots, Latvijas Atveseļošanas fonda plāns EK iesniegts par visu atbalsta grantu daļu 1,82 miljardu eiro apmērā, kas ir maksimālais Latvijai pieejamais finansējuma apjoms, balstoties uz aktuālajām ekonomikas prognozēm. 40% jeb 643,21 miljons eiro no Atveseļošanas fonda paredzēts kā tiešais atbalsts komersantiem, nedaudz mazāk nekā 60% jeb 1,15 miljardi eiro – publiskais pasūtījums komersantiem, bet valsts pārvaldes izdevumi veidos 26,64 miljonus eiro.

Plāns paredz atbalstu sešās jomās. 20% no fonda līdzekļiem pēc EK ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai novirzīti 370 miljoni eiro (20% no fonda līdzekļiem), veselības nozares projektiem – 181,5 miljoni eiro (10%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 196 miljoni eiro (11%), bet likuma varas stiprināšanai – 37 miljoni eiro (2%).

Nozīmīgi ieguldījumi plānoti energoefektivitātes jomā – daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā. Paredzēti arī ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, kas potenciāli ļaus samazināt patērētājiem elektroenerģijas cenu par 3% – 5%. Tāpat paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.

Būtisks atbalsts paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem. Vienlaicīgi plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai. Paredzēts atbalsts finanšu instrumentu veidā komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.

Nozīmīgas investīcijas plānotas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā. Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību paredzēts nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Tāpat reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. Plānots atbalsta palielinājums sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, palielinot finansējumu deinstitucionalizācijas pasākumiem

Slimnīcu līmeņošanas reformas ietvaros plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz 10 lielo slimnīcu un 40 sekundāro ambulatoru pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanā un vides pieejamībā.

Atbalsts tiks sniegts arī inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā, papildus ieguldot Klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība. Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai.

Ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar augstākās tiesas tiesnešiem.

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility), ir jauna,  EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns ir sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU