“Mēs vēršamies pie valdības vadītāja, lai beidzot gūtu skaidru atbildi - vai nevalstisko organizāciju ierosinājumiem un darbam, ko mēs veicam sabiedrības noturības stiprināšanā gan ikdienā, gan šobrīd, COVID-19 krīzes laikā, ir vai nav politisks atbalsts,” skaidro Kristīne Zonberga, biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore.
K. Zonberga uzsver, ka Latvijas nevalstiskās organizācijas (NVO) ir vairākkārt sūtījušas priekšlikumus, piedalījušās plāna sabiedriskajās apspriešanās, organizējušas publiskas diskusijas, taču plāna izstrādē nav ņemti vērā to ierosinājumi sabiedrības noturības veidošanai. Vēl vairāk - organizācijas ir tikušas pārsūtītas no vienas institūcijas pie otras, un neviena no šīm institūcijām nav vēlējusies uzņemties līderību par to, lai ANM plāna ietvaros tiktu izstrādāti ne tikai ekonomikas atveseļošanas pasākumi, bet arī pasākumi sabiedrības noturības veidošanai. Ierēdniecības līmenī nevalstiskajām organizācijām tiek sniegta atbilde: ja politiķi uzskatīs, ka NVO ierosinājumi ir pietiekami nozīmīgi, tad ministrijas izstrādās attiecīgās programmas, ja nē - tad ministrijas pie darba neķersies. Tāpat NVO nav pieejams jaunākais plāna melnraksts un nav ticis nodrošināts process, kur ANM gala versijas izstrādē būtu varējuši piedalīties ne tikai valdības sociālie partneri (Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Pašvaldību savienība), bet arī pilsoniskie partneri caur to “jumta organizāciju” – Latvijas Pilsonisko aliansi.
Latvijas Pilsoniskās alianses ieskatā, ANM plānā stiprināma sabiedrības noturības daļa, iekļaujot biedrības un nodibinājumus kā investīciju saņēmējus. Biedrības un nodibinājumi ir nozīmīgs darba devējs - nodarbinot vairāk kā 30 tūkstošus darbinieku, kas īsteno sociālos, izglītības, sabiedrības drošības un citus pakalpojumus, īpaši, sociālās nevienlīdzības skartajām grupām. ANM ir nodrošināma līdztiesīga attieksme pret dažādiem sektoriem un tautsaimniecības dalībniekiem, sekmējams bezpeļņas sociālo inovāciju potenciāls.
Ņemot vērā 16. aprīļa stratēģiskās vadības sēdē prezentētās izmaiņas ANM, Latvijas Pilsoniskā alianse aicina NVO sektora iepriekš izteiktos ierosinājumus var iestrādāt sekojošos veidos. Pirmkārt, līdzekļus pārdalot kritiski svarīgām NVO vajadzībām – sociālās drošības jomas organizācijām dialoga nodrošināšanai sociālā jomā, stiprinot maznodrošināto, pašnodarbināto, pacientu un citu sociālās jomas organizāciju interešu pārstāvniecību lēmumu pieņemšanas procesos un kvalitatīvu reformu ieviešanā.
Otrkārt, sociālo pakalpojumu attīstības sadaļā noteikt kā investīciju saņēmējus arī NVO, atbalstot jaunu, inovatīvu vai krīzes ietekmē radušos sociālo pakalpojumu izstrādi vai esošo intensīvāku īstenošanu. Tāpat arī publiskā finansējuma aktivitātēs paredzēt kā finansējuma saņēmējus arī biedrības un nodibinājumus, sociālos uzņēmējus – sociālo mājokļu būvniecībai.
Digitālās transformācijas sadaļā aicinām kā investīciju saņēmējus noteikt arī NVO, tā nodrošinot sabiedrībai būtisku pakalpojumu un procesu digitalizāciju, kā arī paredzēt finansējumu NVO atskaišu, reģistrācijas sistēmas uzlabojumiem (Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS), Uzņēmumu reģistrs).
Savukārt, nevienlīdzības mazināšanas sadaļu būtu iespējams papildināt ar jaunu investīciju virzienu – “Sabiedrības noturības fonds”, 10 miljonu apmērā. Kā arī, kā obligāto prasību paredzēt sociāli atbildīgu pasūtījumu principu publiskajos iepirkumos (piemēram, papildus punkti iepirkuma vērtēšanas procesā tiktu piešķirti tam pakalpojuma sniedzējam, kurš apņemtos nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti, ilgstošos bezdarbniekus un citas sociāli mazāk aizsargātās grupas).
Latvijas Pilsoniskā alianse aicina iekļaut NVO kā līdzvērtīgu valdības stratēģisko partneri visos nākamajos soļos un procesos, kas saistīti ar tālāku ANM precizēšanu, apspriešanu un apstiprināšanu, līdz pat tā gala versijas iesniegšanai Eiropas Komisijā.
Ar pilnu vēstules tekstu var iepazīties Latvijas Pilsoniskās alianses mājaslapā.
