DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
09. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Vita Anda Tērauda: Finanšu ministrijas prognozes par ekonomikas atveseļošanos pēc krīzes ir piesardzīgas

Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi ļoti piesardzīgas un pat pārāk konservatīvas prognozes par iespējamo ekonomikas atkopšanos un tās izaugsmes potenciālu pēc krīzes, piektdien, 9.aprīlī, akcentēja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda. Komisijas deputāti šodien sēdē diskutēja par Latvijas Stabilitātes programmu 2021.–2024.gadam un progresa ziņojumu par Latvijas nacionālās reformu programmas īstenošanu.

“Šādas Finanšu ministrijas prognozes, kas ir piesardzīgākas par Latvijas Bankas vai Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm, rada bažas, ka nākamā gada valsts budžeta projekta izstrāde neļaus pilnībā izmantot šobrīd aktivizēto izņēmumu, kas ļauj Eiropas Savienības valstīm palielināt vispārējo valdības budžeta deficītu tādā apjomā, cik tas ir nepieciešams Covid-19 radīto seku mazināšanai ekonomikā,” uzsvēra V.A.Tērauda.

Komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā pieejamie līdzekļi var nesasniegt mērķi: “To šodien norādīja arī Fiskālās Disciplīnas padome, paužot bažas, ka atbalsta pasākumus saņem nozares, kuras krīzē cietušas vismazāk, piemēram, būvniecība. Makroekonomikas dati liecina, ka  būvniecības nozare nav Covid krīzes skarta, - pateicoties realizētajiem būvniecības objektiem gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā, būvniecības apjoms ir palielinājies par 2,7 procentiem salīdzinājumā ar 2019.gadu.”

FM pārstāvji deputātus iepazīstināja ar izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm svarīgākajiem tautsaimniecības rādītājiem, tostarp nodarbinātībai, ekonomikas izaugsmes potenciālam, budžeta deficītam, inflācijai un vispārējam valdības parāda apjomam. Par šo makroekonomisko rādītāju atbilstību un pamatotību savu viedokli sēdes laikā izteica arī Fiskālās Disciplīnas padomes un Latvijas Bankas pārstāvji.

FM prognozes ir izstrādātas uz pieņēmumu, ka šī gada laikā tiks sekmīgi īstenots valdības apstiprinātais vakcinācijas plāns, kas paredz, ka līdz šī gada vasaras beigām būs vakcinēti 70 procenti Latvijas iedzīvotāju. Tādējādi ekonomikas atgūšanās būtu sagaidāma ar šī gada trešo ceturksni.

Komisijas priekšsēdētāja pieskārās arī jautājumam par elastīgu darbu. Lai gan Eiropas Komisijas rekomendācijas aicina Latviju krīzes pārvarēšanai izmantot elastīgā darba režīma attīstību,  Latvija progresa ziņojumā par nacionālās reformu programmas īstenošanu par elastīgā darba režīma attīstību klusē. “Patlaban mums krīzes laikā darbojas tikai attālinātā darba iespēja. Nav redzama sistēmiska valsts politika, kas veicinātu elastīgākas nodarbinātības formas, piemēram, daļējas slodzes darbs,  līgumdarbi, darba līgumi uz noteiktu laiku. Nākotnes nodarbinātība būs daudzveidīga – arvien mazāk dominēs tradicionālais modelis – pilnas slodzes darbs uz nenoteiktu laiku pie viena darba devēja,” sacīja V.A.Tērauda.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU