DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
22. martā, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Izglītības jomas eksperti diskutē par jauniešu līdzdalības veicināšanu un uzsver psihoemocionālās veselības nozīmi

Piektdien, 19. martā, notika Konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” sanāksme, kurā izglītības jomas eksperti diskutēja par jaunatnes politikas veidošanu.  

Konsultatīvās padomes dalībnieki diskutēja par Jaunatnes politikas pamatnostādēm 2021.-2027. gadam, kuru mērķis ir veicināt jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, dzīves kvalitātes uzlabošanos un stiprināt jauniešu līdzdalību. Pamatnostādnēs tiek izvirzīti pieci rīcības virzieni, kas palīdzēs sasniegt iepriekšminēto mērķi – darba ar jaunatni kvalitātes stiprināšana, darba ar jaunatni sistēmas izveide un attīstība, plašākas un aktīvākas jauniešu līdzdalības veicināšana, darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšana, kā arī jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanas veicināšana.

Sanāksmē īpaši tika uzsvērta jauniešu līdzdalības nozīme. “Viens no Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam akcentiem ir jauniešu iesaiste, kopīgi veidojot aktīvu pilsonisko līdzdalību, lai jaunietis būtu mērķtiecīgs, atbildīgs un pilsoniski līdzdalīgs. Līdz ar to ir svarīgi ņemt vērā sociālās problēmas un iekļaujošās izglītības izpratni, kas veicina šo līdzdalību, kā arī aktualizēt jauniešu brīvprātīgā darba iespējas,” uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, piebilstot, ka arī Covid-19 situācijā līdzās epidemioloģiskajiem kritērijiem ir jāņem vērā izglītības kvalitāte un jauniešu sociāli emocionālā veselība, un ekonomiskie kritēriji.

Aktualizējot ANO Jaunatnes stratēģiju, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika norādīja, ka aizvien vairāk ir jādomā par jauniešu iesaisti politikas lēmumu pieņemšanā, savukārt nevalstiskās organizācijas ir aicinātas iesaistīt jaunatni, dodot zināšanas, prasmes un attieksmes, kas veicina jauniešu politisko līdzdalību. Gan UNESCO Izglītības ilgtspējīgās attīstības ceļvedī (Education for Sustainable Development: A Roadmap), gan ANO Jaunatnes stratēģijā (Youth 2030 Working With and For Young People) jaunieši tiek dēvēti par sociālo inovāciju meistariem jeb sabiedrības nākotnes pārmaiņu veidotājiem. Jauniešiem ir jābūt prasmēm saistīt ekonomiku un sabiedrību  tādā veidā, lai tas ir videi draudzīgi. Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam ir solis Latvijas spējai iesaistīties globālos jaunatnes politikas jautājumos.

Sanāksmes pirmajā daļā Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece Randa Ķenģe sniedza ieskatu Jaunatnes politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam, savukārt Daugavpils Universitātes Dr.paed. pētniece Mārīte Kravale-Pauliņa dalījās ar pētnieka viedokli par šo pamatnostādņu projektu, piedāvājot risinājumus šī dokumenta pilnveidei. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras vecākais programmu vadītājs Nils Mosejonoks stāstīja par veicamajiem pasākumiem jauniešu pašpārvalžu stiprināšanā.

Konsultatīvās padomes dalībnieki diskutēja par iespējamo rīcību jauniešu līdzdalības veicināšanā. Tika atklāti vairāki būtiski aspekti, piemēram, būtu nepieciešams analizēt situāciju augstskolās, kur studējošo pašpārvaldes augstskolas ikdienas darbā sevi pierāda kā līdzvērtīgus partnerus lēmumu pieņemšanā, kā arī īpaši uzmanība ir jāpievērš skolēnu un izglītojamo pašpārvaldēm, kur jauniešu pilsoniskā līdzdalība ir jāveicina izteiktāk.

Sanāksmes otrajā daļā, norādot to, ka Covid-19 pandēmija iezīmē unikālu laiku, kas nav salīdzināms ar līdzvērtīgām situācijām, Pusaudžu resursu centra attīstības vadītājs, psihiatrs Dr. Ņikita Bezborodovs uzsvēra: “Pandēmijai ir spēcīga ietekme uz iedzīvotāju psihoemocionālo veselību. Statistiski pieaug ar stresu saistīti traucējumi visās sabiedrības grupās, kas radīs arī ilgtermiņa negatīvās sekas. Bērniem palielinās sociālās nevienlīdzības plaisa, un izglītības sistēmai ir būtiska loma un  liels potenciāls sociālās nevienlīdzības plaisas izlīdzināšanai.” Eksperts norādīja, ka ir nepieciešams atbalstīt arī bērnu atbalstītājus, kas ir vecāki, skolotāji, ārsti un cits atbalsta personāls. Psihiskās veselības jautājumus nevar atrisināt tikai sistēma, jāveido starpresoru sadarbība un jāveic preventīvie pasākumi psihoemocionālo draudu mazināšanai jauniešu vidū, kā arī jāaktualizē vienaudžu atbalsta pieejamību,” ieteica Ņ. Bezborodovs.

Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece Randa Ķenģe minēja dažādus atbalsta pasākumus, kas palīdzēs jauniešiem mazināt Covid-19 pandēmijas radītās sekas, kas balstās jauniešu savstarpējās komunikācijas un sadarbības veicināšanā.

Sanāksmē tika diskutēts par veidiem, kā paplašināt kritērijus, kas tiek izstrādāti saistībā ar pandēmijas radītajām sekām, piemēram, nepieciešams regulāri informēt sabiedrību psihoemocionālās jomas aspektos, kā arī jāiesaista dažādu nozaru eksperti, kas spētu sniegt ieteikumus preventīviem pasākumiem, jo psihiskās veselības traucējumi ietekmē gan indivīda produktivitātes līmeni, gan dzīves kvalitāti kopumā.

Konsultatīvās padomes dalībnieki atzinīgi novērtēja „Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam” un izteica vēlmi, lai jaunieši arvien aktīvāk tiktu iesaistīti gan politikas veidošanas procesā, kā arī aktivitātēs, kas veicina gan zināšanas, gan prasmes, gan sociāli emocionālo attīstību.

ANO Jaunatnes stratēģija: https://www.un.org/youthenvoy/wpcontent/uploads/2018/09/18-00080_UN-Youth-Strategy_Web.pdf

Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam: https://www.izm.gov.lv/lv/jaunatnes-politikas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam

2021. gadā aprit trīsdesmit gadi, kopš Latvija pievienojusies starptautiskajām organizācijām - ANO un UNESCO - , kuru darbība vērsta uz miera un drošības nodrošināšanu pasaulē un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanu, veicinot starpvalstu sadarbību šo mērķu sasniegšanā.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

6. aprīlī noslēdzās valstī izsludinātā ārkārtējā situācija. Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras turpināt noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Visi tiesību akti, kas attiecas uz Covid-19, vienkopus Likumi.lv.

Žurnāla "Jurista Vārds" publikāciju izlase brīvpieejā - cīņas ar pandēmiju juridiskie aspekti.

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU