DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. martā, 2021
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība
1
1

Kūlas dedzināšana ir aizliegta, sodāma un bīstama rīcība!

Astronomiskā pavasara iestāšanās strauji tuvojas, taču katra pavasara problēma, kūlas dedzināšana, šogad sākusies krietni pirms tā – pirmais kūlas ugunsgrēks šogad reģistrēts 27.februārī, kad Ainažos dega sausā zāle 30m2 platībā.  2021.gada sākumā valstī reģistrēti jau 19 kūlas ugunsgrēki.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pieredze liecina, ka ik pavasari daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās teritorijas – daļa aizdedzina neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu nodedzina bērni vai pusaudži spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem. Atgādinām, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā var apdraudēt cilvēku dzīvību un īpašumu, kā arī tā rada būtisku kaitējumu dabai!

Aizvadītajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits ir būtiski samazinājies - 2020.gadā valstī reģistrēti 1379 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 50,2% mazāk, salīdzinot ar 2019.gadu, kad kūlas ugunsgrēku skaits bija 2769.

2020.gadā samazinājies ne tikai kūlas ugunsgrēku skaits, bet arī to rezultātā radīto postījumu apmērs iznīcinātas 15 ēkas/būves un cietis viens cilvēks, kas abos gadījumos ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.

Kūlas dedzināšanas rezultātā pērn izdega 934 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 71,2% mazāk nekā 2019.gadā, kad bija izdeguši 3253 hektāri Latvijas teritorijas.

Visās republikas pilsētās 2020.gadā samazinājies kūlas ugunsgrēku skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.  Vismazākais kūlas ugunsgrēku skaits un platība starp republikas pilsētām, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bijis Ventspilī, kur 2020.gadā reģistrēti 3 kūlas ugunsgrēki ar kopējo platību 3110m2. Rīgā ugunsgrēku skaits samazinājies no 176 uz 82. Savukārt Daugavpilī ugunsgrēku skaits krities no 268 ugunsgrēkiem 2019.gadā uz 128 ugunsgrēkiem 2020.gadā.

Deviņos novados netika reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks

Lai gan šķiet, ka kūlas dedzināšana ir visas Latvijas problēma, tomēr ik gadu ir novadi, kuros nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks! 2019.gadā kūlas ugunsgrēki netika reģistrēti divos Latvijas novados, bet pērn - deviņos novados. Tie bija Aglonas, Alsungas, Cesvaines, Dundagas, Jaunpiebalgas, Mērsraga, Pāvilostas, Saulkrastu un Tērvetes novadi! Savukārt Daugavpils novadā reģistrēts visvairāk kūlas ugunsgrēku – 84.

Kopējā statistika par kūlas ugunsgrēkiem Latvijā ir pieejama šeit: https://www.vugd.gov.lv/lv/media/4273/download

KO DARĪT, LAI NEPIEĻAUTU KŪLAS DEGŠANU?

Ministru kabineta 2016. gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi”, 6.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.

Lai pavasarī neveidotos kūla un lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jāsavāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.

Ir nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās gan sakopjot teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi. Ja visas pašvaldības iesaistītos un noteiktu šīs minimālās zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības, kā arī tās kontrolējot, tiktu novērsta kūlas veidošanās un ugunsgrēku izcelšanās iespējamība.

KO DARĪT, JA DEG KŪLA?

Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.

Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.

VAI IEDZĪVOTĀJS PATS VAR DZĒST KŪLAS UGUNSGRĒKU?

Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams ir objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.

Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst tām uzkāpjot virsū, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1-2 metru attālumā no liesmām, jo tādejādi, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, iedzīvotājs būtu mazāk apdraudēts. Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.

KĀDI SODI IR PAREDZĒTI PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU?

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas „Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu.

Normatīvajos aktos ir paredzētie šādi sodi:

  • atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta trešajai daļai par kūlas dedzināšanu, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz 140 naudas soda vienībām (280 līdz 700 euro);
  • saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” 6. un 28.punktu zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
  • atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta pirmajai daļai, par noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz 56 naudas soda vienībām (30 līdz 280 euro), bet juridiskai personai – no 56 līdz 280 naudas soda vienībām (280 – 1400 euro);
  • atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta otrajai daļai par noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā izcēlies ugunsgrēks, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no 28 līdz 86 naudas soda vienībām (140 līdz 430 euro), bet juridiskajai personai – no 280 līdz 860 naudas soda vienībām (1400 līdz 4300 euro).

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.

Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana, ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112, kā arī jāziņo Valsts policijai par pārkāpēju.

IZPLATĪTĀKIE MĪTI UN PATIESĪBA PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU

Sabiedrībā ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka, dedzinot pērno zāli, zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija, vai arī, ka tādejādi iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids kā cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.

 

MĪTS: Kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt.

PATIESĪBA: Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.

 

MĪTS: Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai.

PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.

 

MĪTS: Pēc kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka. PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kā arī kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu - dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.

 

MĪTS: Dedzinot kūlu ir iespējams cīnīties ar ērcēm.

PATIESĪBA: Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.

 

MĪTS: Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija.

PATIESĪBA: Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts un tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās Padomju laikos, to ieviesa iebraucēji.

VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to nepietiek, lai šādu ugunsgrēku skaitu samazinātu –  joprojām ik gadu tiek reģistrēts ievērojams skaits kūlas ugunsgrēku, kuros nodeg ēkas un pat cieš cilvēki. Lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu,  nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas un uzvedības maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai, jo iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas! VUGD aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt VUGD uz tālruni 112.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU