Seminārā piedalās tieslietu ministrs Jānis Bordāns, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis, Valsts izglītības satura centra vadītāja Līga Lejiņa, pārstāvji no Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts valodas centra, Sabiedrības integrācijas fonda, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas, Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas, Lībiešu institūta, kā arī Latvijas augstskolām.
Latviešu valodas nozīme ir īpaši uzsvērta gan Satversmē, gan augstākā līmeņa politikas plānošanas dokumentos. Lai arī valodas situācija pamatā atkarīga no daudziem ārējiem apstākļiem, to skaitā demogrāfiskajām tendencēm un valodas lietotāju lingvistiskās attieksmes, valsts pārvaldes rīcībā ir daudz politikas instrumentu, ar kuriem veicināt valodas attīstību un radīt priekšnoteikumus latviešu valodas ilgtspējai.
Valsts valodas politikas virsmērķis turpmākajiem 7 gadiem ir nodrošināt latviešu valodas ilgtspēju un lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju. Svarīgi ir stiprināt sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā, kā arī atbalstīt latgaliešu rakstu valodas attīstību un lībiešu valodas saglabāšanu.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska uzsver, ka līdz šim valodas politika bija vērsta uz valsts valodas lietojuma prasmju uzlabošanu, latviešu valodas izpēti. Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2021.–2027 būtiskākie rīcības virzieni saistīti ar valodas attīstību, tajā skaitā pirmo reizi uzsverot latgaliešu rakstu valodas un lībiešu valodas attīstības un lietojuma sfēras paplašinājuma nepieciešamību. “Digitalizācija un internacionalizācija ir iespēja un izaicinājums mūsdienu latviešu valodas attīstībā, tajā pašā laikā dzīvojam atvērtā sabiedrībā, kas apzinās, ka izglītots, Latvijas valstij lojāls, daudzvalodīgs indivīds ir latviešu valodas ilgtspējas pamats. Un tehnoloģijas – tā ir iespēja latviešu valodas bagātības rādīt un pētīt pasaulē,” uzsver ministre.
Kā norāda eksperti, valodas politikai šobrīd vairāk jākoncentrējas ne tik daudz uz valsts valodas aizsardzību, bet uz attīstību, lai nodrošinātu kvalitatīvu valodas lietojumu ārējās vides ietekmē, respektējot arī latgaliešu rakstu valodas, lībiešu valodas un izlokšņu attīstību. Tāpat būtiski veicināt jauniešu interesi par savu dzimto valodu, tās dziļāku iepazīšanu un mūsdienīgu apguvi. Ir svarīgi, lai valodas politika ir vērsta uz sabiedrības līdziesaisti, mūsdienīgām, jaunatni uzrunājošām aktivitātēm un tehnoloģijām. Ir mērķtiecīgi jāizmanto digitālie rīki valodas terminoloģijas, vietvārdu, citu datos balstītu pētījumu un mācību procesa nodrošināšanai.
Pēc Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam apstiprināšanas, ministrija valdībā līdz šā gada 30. aprīlim iesniegs pamatnostādņu īstenošanas plānu 2021. –2023. gadam. Plānā tiks precizēti īstenojamie pasākumi trijos valsts valodas politikas rīcības virzienos - Attīstība un drošumspēja, Resursi un ilgtspēja; Sabiedrības līdzdalība un atbildība. Aprīļa sākumā plāns būs pieejams sabiedriskajai apspriešanai.
Pamatnostādņu projekts "Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam" pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē.
