Saskaņā ar ziņojuma datiem augstākajai izglītībai piešķirtā publiskā finansējuma apmērs Eiropas valstīs ievērojami atšķiras. Latvija ir to valstu vidū (tostarp, Lietuva, Ungārija, Rumānija, Bosnija un Hercegovina, Ziemeļmaķedonija un Serbija), kurās maksājumus par augstāko izglītību vērtē pēc vidējās izglītības sniegumiem. Savukārt apmēram ceturtajā daļā valstu pilna laika augstākās izglītības pirmā līmeņa studenti veic maksu pilnā apmērā (Beļģijā - vāciski runājošās un flāmu kopienas, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Lielbritānijā - Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā, Albānijā, Šveicē, Islandē un Lihtenšteinā), bet samaksa par studijām netiek piemērota tikai septiņās Eiropas valstīs: Dānijā, Grieķijā, Kiprā, Maltā, Somijā, Zviedrijā un Turcijā pirmajā ciklā (bakalaurantūrā).
Analizējot datus par Eiropas valstīs sniegtā finansiālā atbalsta veidiem un apmēriem, pētījumā ir secināts, ka visas valstis pirmā līmeņa pilna laika augstākās izglītības studentiem piedāvā tiešu finansiālu atbalstu - stipendijas vai publiski subsidētus aizdevumus. Tomēr tiešs finansiāls atbalsts mazākā mērā tiek sniegts studentiem, kuri studē īsās programmās un nepilna laika studijās dažās augstākās izglītības sistēmās. Latvijā, Igaunijā, Grieķijā, Nīderlandē un Slovākijā nepilna laika studenti nevar saņemt valsts dotācijas. Savukārt Melnkalnē un Ziemeļmaķedonijā, Lielbritānijā (Velsā, Ziemeļīrijā un Skotijā) otrā līmeņa studenti nav iespēju saņemt tiešu studentu atbalstu. Īsā cikla studenti Īrijā un Ziemeļmaķedonijā nevar saņemt studentu atbalstu, bet Bulgārijā, Horvātijā, Maltā, Rumānijā, Bosnijā un Hercegovinā un Ziemeļmaķedonijā nepilna laika studentiem nav pieejams valsts finansiālais atbalsts.
Publikācijā arī apkopota informācija par šobrīd pieejamajiem nodokļu atvieglojumiem un ģimenes pabalstiem, kā arī aktuālajām reformām studentu maksas un atbalsta sistēmās. Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Eiropas augstākās izglītības sistēmas veikušas vairākus pasākumus studentu atbalstam: padarīti elastīgāki studiju maksu noteikumi, piešķirti vairāk līdzekļi studentu atbalstam un palielinātas īpašas dotācijas studentiem, kuriem tas nepieciešams, kā arī papildus nodrošināti plašāki sociāli ekonomiskie kritēriji, kas studentiem dod tiesības uz stipendiju, piemēram, atceltas ienākumu robežas.
Kā secināts pētījumā, lai veicinātu mūsdienu ekonomikas un sabiedrības progresu, arvien lielākam skaitam Eiropas iedzīvotāju ir nepieciešamas augsta līmeņa zināšanas un kompetences. Maksa par augstāko izglītību rada finansiālu slogu studentu un viņu ģimenes locekļu budžetam, turpretim kvalitatīvi un plaši pieejami augstākās izglītības sistēmas atbalsta pasākumi var mazināt finansiālos šķēršļus ceļā uz iespēju studēt. Pilns ziņojuma “National Student Fee and Support Systems in European Higher Education – 2020/21” teksts angļu valodā pieejams Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mājaslapā.
Eurydice apkopo informāciju, veido analītiskus pārskatus par Eiropas valstu izglītības sistēmām un izglītības politikas aktualitātēm un informē par to atšķirībām un kopējām iezīmēm, rosinot diskusijas par izglītības problēmjautājumiem. Eurydice tīklu Latvijā pārstāv VIAA.
