DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
25. februārī, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz situāciju darba tirgū 2020. gadā ir mazinājuši valsts atbalsta pasākumi

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem, 2020. gada 4. ceturksnī nodarbināto skaits samazinājās par 3% jeb 27,6 tūkstošiem, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni. Kopumā gada 4. ceturksnī bija nodarbināti 885,5 tūkstoši iedzīvotāju jeb 63,8% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem privātajās mājsaimniecībās.

Nodarbinātība un bezdarbs
(procentos)

Kopumā 2020. gadā nodarbināto skaits samazinājās par 1,9% jeb aptuveni 17 tūkstošiem, salīdzinot ar 2019. gadu, kas ir lielākais nodarbināto skaita kritums kopš 2010. gada.

Neskatoties uz nodarbinātības kritumu, bezdarbs kopumā gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 3. ceturksni, nedaudz samazinājās. Bezdarba līmenis 2020. gada 4. ceturksnī bija 7,9%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Jāatzīmē, ka augstākais bezdarba līmenis kopš Covid-19 krīzes aizsākšanās tika sasniegts 2020. gada 2. ceturksnī, kad vidējais bezdarba līmenis pieauga līdz 8,6%. Kopš gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenim kopumā ir tendence samazināties.

Bezdarba rādītāji joprojām saglabājās ievērojami augstāki nekā pirms Covid-19 krīzes aizsākšanās. Bezdarba līmenis 2020. gada 4. ceturksnī joprojām bija par 1,9 procentpunktiem augstāks nekā 2019. gada attiecīgajā periodā, savukārt kopumā 2020. gadā tas ir pieaudzis par 1,8 procentpunktiem, salīdzinot ar 2019. gadu, vidēji gadā pieaugot līdz 8,1%.

Kopumā darba meklējumos 2020. gada 4. ceturksnī bija 75,6 tūkstoši iedzīvotāji, kas ir par 5,8 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 17,7 tūkstošiem vairāk nekā 2019. gada 4. ceturksnī.

Jāatzīmē, ka bezdarba dinamiku 2020. gada 4. ceturksnī ietekmēja gan negatīvās demogrāfijas tendences – darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazinājums (iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem 2020. gada 4. ceturksnī samazinājās par 1,8 tūkstošiem, salīdzinot ar gada 3. ceturksni, bet gada griezumā samazinājies – par 5 tūkstošiem), gan iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes kritums, kas iepriekšējos gada ceturkšņos joprojām saglabājas augstā līmenī, bet gada pēdējā ceturksnī samazinājās par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar 3. ceturksni. 

Būtiska ierobežojoša ietekme uz bezdarba pieaugumu ir bijusi valsts atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem un tajos nodarbinātajiem, kas daļēji ir ļāvuši saglabāt gan darbavietas, gan iedzīvotāju ienākumus.

Jāatzīmē, ka pirmajā krīzes vilnī no 2020. gada 12. marta līdz 30. jūnijam vairāk nekā 55 tūkstoši darba ņēmēju un pašnodarbināto bija saņēmuši dīkstāves pabalstu. Savukārt, no 2020. gada 1. decembra līdz šī gada 24. februārim Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksājis vairāk kā 47 tūkstošiem darbinieku un pašnodarbināto dīkstāves atbalstu un algu subsīdijas kopumā 57,2 milj. eiro apmērā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs atzīst“Jaunākie nodarbinātības un bezdarba rādītāji vēlreiz apliecina, ka valsts atbalsta pasākumi ir kritiski nozīmīgi krīzes seku mazināšanai gan darba tirgū, gan ekonomikā kopumā, saglabājot darbavietas un iedzīvotāju ienākumus krīzes laikā, bet pēckrīzes periodā, nodrošinās labāku pamatu ekonomikas atlabšanai un  izaugsmei.”

Ņemot vērā Covid-19 krīzes raksturu un atbilstoši ieviestos ierobežojumus, visbūtiskāk esošā krīze skārusi tās nozares, kas tiešā veidā saistītas ar iedzīvotāju pulcēšanos un pārvietošanos. Saskaņā ar CSP darbaspēka apsekojuma datiem, skaitliski vislielākais nodarbināto skaita samazinājums 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir bijis tirdzniecības nozarē –nodarbināto skaits samazinājies par 7 tūkstošiem (5,1%), transporta un uzglabāšanas nozarē – nodarbināto skaits samazinājies par 5 tūkstošiem (6,7%), un būvniecībā – samazinājums par 4,6 tūkstošiem (5,7%).

Relatīvi vislielākais nodarbinātības samazinājums ir bijis tādās nozarēs kā ieguves rūpniecība (samazinājums par 15,6%), finanšu un apdrošināšanas darbības (-12,5%), māksla un izklaide (-11,2%), nekustamo īpašumu pakalpojumu nozarē (-9,2%), kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos (-7,5%).

Lai gan Covid-19 krīze ir skārusi lielāko daļu tautsaimniecības jomu, tomēr atsevišķās nozarēs darbaspēka pieprasījums 2020. gādā turpināja augt. Ņemot vērā dažādu attālinātā darba, mācību risinājumu un rīku pieprasījuma pieaugumu, būtiskākais nodarbināto skaita pieaugums 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, bija vērojams informācijas un komunikācijas pakalpojumos - pieaugums par 5,5 tūkstošiem (21,5%), profesionālajos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos – par 3,6 tūkstošiem (10, 8%), kā arī citos pakalpojumos – par 4,8 tūkstošiem (29,3%).

Jāatzīmē, ka Covid-19 krīze kopumā ir paātrinājusi darbaspēka pieprasījuma strukturālās pārmaiņas, paātrinot darbavietu automatizāciju darbaspēka intensīvajās nozarēs, tādējādi palielinot augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvaru, jo īpaši informācijas un komunikācijas pakalpojumos, un tas kopumā nākotnē var radīt strukturālā bezdarba pieauguma risku.   

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: “Lai mazinātu prasmju pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības darba tirgū pēc Covid-19 krīzes, kā arī kopumā veicinātu bez darba palikušo ātrāku iekļaušanos darba tirgū, krīzes laikā prioritāri ir ieguldījumi pieaugušo izglītībā, darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalifikācijas pasākumos.”

Sagaidāms, ka situācija darba tirgū varētu uzlaboties, sākot ar 2021. gada pavasara/vasaras sezonas aizsākšanos, pieaugot sezonas darbiem, gan kopumā nostabilizējoties situācijai ekonomikā. Saskaņā ar EM prognozēm, kopumā 2020. gadā nodarbināto skaits varētu samazināties par 0,3%, bet bezdarba līmenis samazināties līdz vidēji 7,7%. Vienlaikus jāņem vērā, ka nenoteiktība saistībā globālās ekonomikas atkopšanos joprojām saglabājās augsta, līdz ar to turpmākā situācijas attīstība gan Latvijā, gan pasaulē kopumā lielā mērā ir atkarīga no tā, cik ātri būs pieejama jaunā vakcīna, kā arī tās efektivitātes.

Ekonomikas ministrs: “Jāņem vērā, ka būtisks priekšnosacījums situācijas stabilizācijai darba tirgū ir pakāpeniska ieviesto ierobežojumu atcelšana un ekonomikas aprites atjaunošanās, kas iet kopsolī ar kopējās epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos. Līdz ar to īstermiņā svarīgi ir nodrošināt vakcināciju un Covid-19 saslimušo ārstēšanu, kā arī epidemioloģisko pasākumu ievērošanu ikvienam – tam visam ir tieša ietekme uz ekonomikas attīstību.”

 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU