Īso pastaigu cienītājiem (līdz 5 km)
- Oleru purva taka (1 km) ** ved lokveidā cauri mežam uz skatu torni purva malā, no kura paveras sūnu purvs, kas izveidojies nolaista ezera vietā. Netālu no takas atrodas arī Oleru muižas komplekss. Lai nokļūtu takā, jādodas pa ceļu P17, posmā Rencēni–Rūjiena nogriežoties uz Oleru muižu.
- Ķoņu kalna taka (1.4 km) ** pārsteigs gan pašus mazākos, gan visus citus interesentus ar akmens izziņas taku, vērienīgām šūpolēm, Vēja karieti, Dieviņkrēslu un pasakaino skatu uz Ķoņu ainavu. Vai zinājāt, ka Ķoņu kalns ir lielākais drumlins Latvijā un tam kopā ar Burtnieka ezeru ir teika? Takas sākums – pie Ķoņu kalna Naukšēnu novadā.
- Rūjas upes palienes taka (1.5 km) * ar savu dabas mainīgumu apbur ikvienā gadalaikā. Apļveida takas posmā atrodas skatu platforma, no kuras paveras ainava uz Rūjas upi. Lai nokļūtu takā, jādodas pa šoseju A3/P17–Inčukalns–Valmiera–Rūjiena.
- Vīsraga dabas taka (2,7 km) * ved cauri gleznainajam Burtnieku muižas parkam. Pa ceļam iespējams izzināt parka vēsturi, iepazīties ar šeit sastopamo dabas un dzīvnieku daudzveidību un takas galapunktā uzkāpt putnu vērošanas tornī. Takas sākums – pie Burtnieku muižas parka Sudraba vārtiem.
- Zilaiskalns (2 km) * ir tautas brīvības un mīlestības simbols, un tas vienmēr apvīts ar dažādiem nostāstiem un teikām. Kalna virsotnē nesen izveidota jauna skatu platforma.
- Sietiņiezis (3 km) **, kas vairumam zināms kā Baltijas lielākais baltā smilšakmens “milzis”, ap sevi ved pa labiekārtotu taku. Ja līdzi paņemtas sviestmaizes un desiņas, ko uzcept, tad piknika vietas Gaujas krastā būs īstā vieta, kur atvilkt elpu. Izmanto iespēju doties arī garākā pārgājienā Valmiera–Sietiņiezis–Valmiera pa sniegotām meža takām. Maršruts vasarā pieejams arī velobraucējiem, un tas ir marķēts.
- Kābeles pilskalna taka (3 km) ** ir meža ielokā ieskauta taka, kas apskatei paver vairākus kultūras pieminekļus muižas kompleksa teritorijā. Senlatviešu pilskalns atrodas Rūjas upes krastā. Pieejama ugunskura vieta. Takas sākums – pie Naukšēnu muižas.
- Maršruts ar fotoekspozīciju “Divi gadsimti vienotā rakursā” (4 km) ** ved pa Strenčiem un Gaujmalu un ļauj ieskatīties 20.gs. Strenču fotogrāfa Dāvja Spundes foto materiālā. Fotoattēli ir izvietoti tā, lai šo pašu ainavu varētu apskatīt mūsdienās un salīdzināt, kā tā laika gaitā mainījusies. Maršruta sākums ir pie Strenču novada tūrisma informācijas centra (Strenči, Rīgas iela 7).
Piedzīvojumu gara meklētājiem (līdz 15 km)
- Takas Atpūtas parkā Valmierā (2.4–9 km) * būs īpaši piemērotas gan īsām pastaigām, viesojoties Valmierā, ja vēlaties pāris soļu attālumā no pilsētas centra nokļūt dabas mierā, gan garākām pastaigām, sekojot kādam no dažādu krāsu marķējumiem uz kokiem. Atpūtas parkā krustu šķērsu savijušās taciņas meža ielokā, ļaujot ikvienam atklāt Gaujas mainīgos krastus. Tās izved gar Kazu krācēm, Vanšu tiltu, Valmieras estrādi un Gaujas Stāvajiem krastiem. Atpūtas parkā nokļūsiet, dodoties pastaigā no Valmieras vecpilsētas vai Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parka, kur atrodas lielizmēra informatīvā karte ar taku tīklojumu.
- Gaujas dabas taka Strenčos (2, 7 vai 10 km) ** veidojas no dažādu garumu maršrutiem, tādā veidā sniedzot iespēju katram izvēlēties, cik garā pastaigā doties. Pirmie 2 km no kopējās takas garuma ved pa Strenču pilsētu. Īpaši interesants tas būs bērniem, jo pa ceļam apskatāmas koka skulptūras, kas tapušas par godu Gaujas plostniekiem. Garāko posmu cienītāji ieraudzīs vecupēm raksturīgus ainavas elementus, piemēram, applūstošas salas, senu bruģēta ceļa fragmentu un Strenču krāces. Takā izvietotas atpūtas vietas ar iespēju iekurt ugunskuru. Takas sākums – pie Strenču krācēm.
- Jēču dzirnavu taka (2.7, 7.3 un 7.6 km) ** ved caur laukiem, mežiem un ganībām – pa klusām un savvaļām vietām. Pa ceļam vērojami neparasti dabas un kultūrvēstures veidojumi – Jēču bļodakmens, Pugu akmeņu krāvumi, Garais kalns, Kraujiņu milzakmens, sūnu purvs, dižkoki, arī savvaļas zirgi un taurgovis. Apļveida takas sākums ir pie Jēču dzirnavām.
- Maršruti dabas liegumā “Sedas purvs” (4.1, 4.5 un 11 km) ** veidoti no vairākiem posmiem, kurus var iziet atsevišķi (Jērcēnu un Sedas puses apļi) vai apvienot, dodoties garākā pārgājienā (11 km). Dabas liegumā, kas ir gandrīz neapdzīvota teritorija, kūdras ieguves rezultātā izveidojusies savdabīga kultūrainava, ko veido kūdras ieguves lauki, purva dīķi un šaursliežu dzelzceļš, kas tiek izmantots kūdras izstrādes vajadzībām.
- Skaņākalna dabas parks Mazsalacā (6 km) * viennozīmīgi ir Salacas ielejas pērle, kas priecē ar vairākiem smilšakmens atsegumiem un alām. Parkā izvietotas arī koka skulptūras un pieejamas dažādas aktivitātes.
- Abula dabas taka (11 km) ** ved caur Abula kreisā krasta mežiem, klajumiem un arī muižu apbūvēm. No Brenguļiem gar pašu Abula upi var aiziet līdz ietekai Gaujā, tā iepazīstot, cik dažādi ir šīs upes krasti. Takas sākums – Brenguļos pie “Melderu” mājām, otrpus Alus darītavai.
- Maršruts “Starp četriem tiltiem Valmierā” (12 km) ** vijas gar krāšņāko rotu Valmierā – Gauju, šķērsojot vai ejot garām četriem Valmieras tiltiem – Vanšu tiltam, galvenajam tiltam pār Gauju, Dzelzs tiltam un apvedceļa tiltam. Maršrutā iespējams vadīties pēc baltas un zilas krāsu kombinācijas marķējuma, kas attēlots taisnstūra formā. Maršruta sākums ir pie Valmieras Mūzikas skolas.
- Rubenes-Vaidavas ezera vēstures un dabas taka (~12km) * apļveida maršrutā ved apkārt skaistajam Vaidavas ezeram, dodot iespēju apvienot aktīvo atpūtu un ainavisku skatu baudīšanu ar vietējai un Latvijas vēsturei nozīmīgu vēsturisku vietu un kultūras pieminekļu apskati. Pa ceļam varēs redzēt īpašu Zviedru priedi, kuru, kā vēsta teika, ar saknēm gaisā esot stādījis Zviedru ķēniņš. Takā var doties, maršrutu sākot no jebkuras vietas, taču labāk to darīt no Rubenes vai Vaidavas ciematiem, kur ir iespējams gan ērti novietot automašīnu, gan arī iegādāties pārtiku vietējos veikaliņos.
Garo pārgājienu cienītājiem (līdz 30 km)
- Valmiera–Sīmanēnu svētozols–Valmiera (20 km) ** ir apļveida maršruts, kas ved caur ainaviskiem mežiem un gar Gaujas krastiem. Maršruta galvenais apskates objekts ir Sīmanēnu svētozols. Lai gan tas cietis un postīts vētrās, daļa svētozola vēl joprojām ir aplūkojama. Takas sākums ir Valmierā, pie Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parka.
- Dauģēnu taka (24 km) ** priecēs garāku un izaicinošāku pārgājienu cienītājus. Dodoties pa taku, var redzēt sarkanā vidusdevona smilšakmens atsegumus, atmatu pļavas un straujteču posmus. Takas viens gals sasniedzams no Mazsalacas, ejot caur Skaņākalna parku līdz Skaņākalnam. Otrs gals sasniedzams, braucot pa autoceļu Mazsalaca–Ramata, pārbraucot Ramatas upi, nogriežoties pa kreisi un sekojot norādēm “Dauģēnu taka”.
- Maršruts “Kino pedāļa puspedālis” (25 km) **, kas simbolizē ikgadējo velo un kino festivālu, ved pa Valmieras un Beverīnas novada ainavām, skatam paverot vietu, kur Abuls ietek Gaujā. Tur izveidota īpaša laipa, lai šķērsotu Abulu, un aicina Mīlestības taka. Maršruta marķējums ir trijstūra veidā ar baltu ārējo malu un zaļu iekšpusi, kur trijstūra virsotne norāda virzienu, kurā doties. Maršruta sākums ir pie Valmieras Mūzikas skolas.
Topošais Valmieras novads lepojas arī ar maršruta “Zaļā Dzelzceļa” tīklojumu, kas kalpo ne tikai kā pārgājienu vai velobraukšanas taka, bet arī slēpošanai sniegotajos ziemas mēnešos. Vairāk par maršruta posmiem šeit. Tāpat aicinām doties arī “Mežtakas” un “Svētā Jēkaba ceļa” maršrutos, kuru posmi izved arī cauri Valmieras topošā novada teritorijām.
* Taka ir piemērota personām ar kustību traucējumiem un apmeklētājiem ar bērnu ratiņiem.
** Taka nav piemērota personām ar kustību traucējumiem un apmeklētājiem ar bērnu ratiņiem.
Aicinām būt atbildīgiem, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus un sargājot savu un apkārtējo veselību!
