DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
19. februārī, 2021
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Deputāti atbalsta nepieciešamību pēc ES papildu ierobežojumiem Krievijai un ciešāku koordināciju Covid-19 krīzes pārvaldības jautājumos

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti piektdien, 19.februārī, atbalstīja Latvijas pozīcijas nākamnedēļ gaidāmajā ārkārtas Eiropadomē un Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru padomē, tostarp nepieciešamību  pēc papildu ierobežojumiem Krievijai un Covid-19 krīzes pārvaldības jautājumus, kā arī diskutēja par ES Vispārējo lietu ministru padomes darba kārtības jautājumiem.

Latvija atbalsta ciešāku ES līmeņa sadarbību Covid-19 krīzes pārvaldības jautājumos, lai nodrošinātu vakcīnu pieejamību un laicīgu to piegādi dalībvalstīm, kā arī koordināciju attiecībā uz vīrusa ierobežojošo pasākumu ieviešanu, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda.

Tāpat nākamnedēļ plānotajā ES ārlietu ministru padomē iecerēts spriest par ES attiecībām ar Krieviju. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka ir nepieciešama stingra un vienota ES reakcija uz cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības pasliktināšanos Krievijā un A.Navaļnija notiesāšanu, viņa līdzgaitnieku vajāšanu, vardarbīgo protestu apspiešanu un mediju darba ierobežošanu.

“Jāpaplašina Eiropas noteiktās sankcijas pret Krieviju. Piemērotākais būtu attiecināt jauno Eiropas Savienības globālo cilvēktiesību sankciju režīmu pret personām, kas atbildīgas par A.Navaļnija un citu aktīvistu vajāšanu. Tāpat ir jāstiprina mūsu atbalsts Krievijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kuru darbība kļūst arvien sarežģītāka. Vienlaikus ir jāturpina stiprināt arī Austrumu partnerības valstu noturība pret Krievijas radītajiem hibrīddraudiem – dezinformāciju un kiberuzbrukumiem,” atsaucoties uz apstiprināto pozīciju, norādīja V.A.Tērauda.

Nākamnedēļ ES ārlietu ministri diskutēs arī par ES Stratēģisko kompasu drošības un aizsardzības jautājumos, akcentēja V.A.Tērauda. Tā mērķis ir aktualizēt ES drošības un aizsardzības sadarbības prioritātes un uzdevumus, kā arī sekmēt Eiropas globālās stratēģijas ārlietās un drošībā ieviešanu.

“Stratēģiskā kompasa izstrāde ir atbalstāma, un pozitīvi, ka process nav sasteigts un tajā jau sākotnēji ir iesaistītas visas dalībvalstis. Latvijai īpaši svarīgs ir viens no šī kompasa pīlāriem jeb tā saucamais noturības pīlārs, kurā Latvija plāno piedalīties un organizēt tematiskas diskusijas šī gada pirmajā pusgadā. Tāpat atbalstām sabiedrības noturības stiprināšanu pret dezinformāciju, izceļam stratēģiskās komunikācijas nozīmību, kā arī iestājamies par kiberdrošības, militārās stabilitātes, ekonomiskās un kritiskās infrastruktūras drošības sekmēšanu,” sacīja V.A.Tērauda.

Deputāti šodien sprieda arī par jautājumiem, ko nākamnedēļ plānots apspriest ES Vispārējo lietu padomē, tostarp aktuālo situāciju ES un Apvienotās Karalistes attiecībās, gaidāmo konferenci par Eiropas nākotni un Eiropas Demokrātijas rīcības plānu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI