Grozījumi paredz mainīt līdzšinējo pamatprincipu, proti, vērtējot mācību rezultātus, turpmāk plānots novērtēt sasniegto, nevis konstatēt nepietiekamo. Tāpat iecerēts veidot elastīgu, uz indivīda vajadzībām un spējām orientētu profesionālās izglītības sistēmu, kas vienlaikus pilnībā atbilstu nozaru vajadzībām, uzsvērts anotācijā.
Paredzēts, ka turpmāk valsts atzītu dokumentu varēs izsniegt arī par nepilnu profesionālās vidējās izglītības programmas apguvi, kas paredz iespēju darboties izvēlētajā profesijā. Šobrīd par moduļa apguvi izsniedz apliecību, kas nav noteikta kā valsts atzīts dokuments par izglītības programmas daļas apguvi.
Elastīgā pieeja dos iespēju objektīvi novērtēt mācīšanās sasniedzamos rezultātus un piešķirt profesionālo kvalifikāciju atbilstoši reāli sasniegtajam līmenim, uzsvērts anotācijā. Tas ļaus novērst arī situāciju, kad centralizētos eksāmenus sekmīgi nokārtojušie izglītojamie, kuri savukārt nav nokārtojuši profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, nesaņem nekādu izglītības dokumentu un viņiem ir liegta iespēja studēt tālāk. Jaunā pieeja ļaus nodrošināt mācību sasniegto rezultātu pārnesi, kas var būt noderīga, piemēram, turpinot mācības pēc pārtraukuma vai apgūstot citas profesijas.
Likumprojekts paredz turpināt un pilnveidot profesionālās izglītības satura reformu, tai skaitā saistībā ar profesionālām kvalifikācijām, kā arī pilnveido regulējumu attiecībā uz modulārajām profesionālās izglītības programmām.
Grozījumi paredz terminu "pirmā līmeņa augstākā izglītība (koledžas izglītība)" aizstāt ar terminu "īsā cikla profesionālā augstākā izglītība". Kā norādīts anotācijā, līdz šim lietotais termins ir ne vien novecojis, bet arī padara Latvijas izglītības sistēmu grūti saprotamu Eiropas un citu valstu ekspertiem un organizācijām. Tāpat grozījumi paredz precizēt profesionālo izglītības iestāžu tipoloģiju, nosakot, kādas izglītības programmas tās īsteno.
Savukārt no 2023.gada likumprojekts paredz ieviest profesionālās izglītības programmu absolventu monitoringa datu apstrādi par iegūto profesionālo kvalifikāciju, nodarbinātību un ienākumiem.
Tāpat plānota arī izglītojamo apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem visā profesionālās izglītības programmas apguves laikā, nevis tikai prakses laikā. Kā norādījuši grozījumi autori Izglītības ministrijā, tas rosināts, jo prakse netiek nodalīta, bet gan caurvij visu mācību procesu. Paredzēts, ka regulējums par apdrošināšanu stāsies spēkā no nākamā gada un ar apdrošināšanu saistītos izdevumus segs izglītības iestāde.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl divos lasījumos jāskata Saeimā.
