Diskusijas mērķis ir informēt sabiedrību par Latvijas zinātnieku radītajām zināšanām un risinājumiem cīņai ar Covid-19 infekcijas slimību un tās radītajām sociālekonomiskajām sekām. Paneļdiskusijas programmu veido pētījumu rezultāti no valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” un “Pētījuma par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā”.
Paneļdiskusiju vadīs Dr.biol. Juris Šteinbergs un līdz ar projektu īstenotājiem tajā piedalīsies arī iesaistīto nozaru ministriju un citu valsts institūciju un nozaru organizāciju pārstāvji. Jebkurš interesents varēs sekot līdzi diskusijas tiešraidei Delfi portālā, kā arī uzdot jautājumus zinātniekiem, izmantojot auditorijas iesaistes platformu Sli.do.
Diskusija notiks trīs sesijās atbilstoši programmas tematiskajām jomām:
- plkst. 13.00-14.00: Veselības aprūpe un sabiedrības veselība (programmas 1.-5.projekts, kā arī “Pētījums par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā”);
- plkst. 14.05-14.45: Inženiertehniskie risinājumi (programmas 6.-8. projekts);
- plkst. 14.50-15.30: Tautsaimniecība un sabiedrības labklājība (programmas 9.-10. projekts).
Programmā īstenoto projektu ietvaros veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomas pētījumos ir izstrādātas inovatīvās metodes, piemēram, siekalu testa pielietojamība masu skrīninga ietvaros un notekūdeņu izmeklēšanas algoritms pilsētās SARS-CoV-2 noteikšanai un monitoringam, kas palīdz ātrāk identificēt cilvēkus, kas inficējušies ar vīrusu, vai mājsaimniecības, kur cirkulē vīruss. Izveidotā biobanka un datu bāze, kas integrēta ar ES Covid-19 datu portālu, ļauj pētīt vīrusa izcelsmi, mutācijas un kolektīvo imunitāti pret to. Savukārt pētījums par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju, noslēdzoties valsts pētījumu programmai, vēl turpinās klīniski nozīmīgāko Covid-19 gadījumu iesaistīšanu biobankā, tādējādi palīdzot iegūt precīzu informāciju par epidemioloģisko situāciju Latvijā. Covid-19 seku mazināšanas pētījumu rezultāti tostarp dod iespēju analizēt un prognozēt pēcinfekcijas sekas, blakus diagnožu ietekmi un prevalenci hroniski slimo bērnu riska grupā, kā arī jauno zāļvielu un vakcīnu kandidāti mazinās Covid-19 ietekmi uz cilvēku veselību.
Latvijas zinātnieku izstrādāto praktisko inženiertehnisko un tehnoloģisko risinājumu – tādu kā eksprestestēšana SARS-CoV-2 ātrai noteikšanai, elpināšanas aparāts uz apnojas terapijas iekārtas pamata, tehnoloģijas personāla aizsardzībai, pretvīrusu virsmas un risinājumi virsmu un gaisa dezinfekcijai, ar antivirālu materiālu pārklātas aizsargbrilles – ieviešana slimnīcās, skolās, transportā u.c. palīdzēs samazināt inficēšanās riskus Covid-19 laikā, kā arī ikdienā pēc krīzes. Jaunradītās informācijas komunikāciju tehnoloģijas varēs izmantot telemedicīnā, attālinātā darba organizēsanai un efektivizēšanai, kā arī attālināto un kombinēto mācīšanās pieeju īstenošanai izglītības procesā.
Sociālo un humanitāro zinātņu pētnieki ir snieguši skaidras un tūlīt praktiski ieviešamas rekomendācijas, kā optimāli pārvarēt Covid-19 izraisīto ekonomisko krīzi un mazināt tās sekas uz sabiedrību. Pētniecībā iegūtie secinājumi par valsts atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas seku ierobežošanai, produktivitāti un fiskālās ilgtspējas riskiem ir izmantojami lokālā, reģionālā, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju mērogā. Zinātnieki piedāvā risinājumus, kā uzlabot tautsaimniecības noturību pret satricinājumiem, veicināt vietējās pārtikas ražošanu un ekonomikas pašpietiekamību, mazināt Covid-19 izplatības dēļ noteikto ierobežojumu sociālo un psiholoģisko ietekmi, kā arī veicināt nodarbinātību un drošu darba vidi (tai skaitā attālinātajā darbā) Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu apstākļos. Savukārt rekomendācijas dažādu mācību platformu funkcionalitātes novērtējumam un attālināto kursu izstrādei ļaus paaugstināt komunikācijas un izglītības efektivitāti krīzes apstākļos.
Programmu „Covid-19 seku mazināšanai” īsteno Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un Latvijas Zinātnes padomi. Programmas mērķi ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi, kā arī izstrādātu zinātniskas prognozes par turpmākās rīcības scenārijiem Latvijā 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tai skaitā jaunu saslimšanas uzliesmojumu pārvarēšanai, īstenojot pētījumus trijās iepriekš minētajās tematiskajās jomās. Papildu informācija par VPP „Covid-19 seku mazināšanai” pieejama LZP mājas lapā.
