DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
27. janvārī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

IZM Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā būtiskākie ieguldījumi paredzēti augstākajai izglītībai

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna ietvaros paredzēts atbalsts augstākās izglītības konkurētspējas stiprināšanai, vidusskolu modernizācijai un pieejamības nodrošināšanai, kā arī digitālo prasmju apguvei. No Latvijai plānotā kopējā garantētā investīciju apjoma tie ir aptuveni 8,2 procenti jeb vairāk nekā 132 miljonu eiro.

Šādu ieguldījumu plānu un apjomu paredz Finanšu ministrijas sagatavotais Latvijas  ANM plāns, kura pirmais variants tiks iesniegts valdībā šā gada februāra sākumā, lai tālāk virzītu vērtēšanai Eiropas Komisijas ekspertiem.

“Mūsu prioritāte ir ieguldījumi Latvijas cilvēkos. Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes un produktivitāte ir būtiski jākāpina, lai padarītu mūsu sabiedrību turīgāku un spējīgāku pielāgoties 21.gadsimta izaicinājumiem. Ar šiem ieguldījumiem uzlabosim izglītības kvalitāti Latvijas augstskolās, piedāvāsim Latvijas iedzīvotājiem pārkvalificēties uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām saistītām profesijām un iegūt digitālās pamatprasmes, tiem kam tas ir nepieciešams, pauž Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.”.

ANM finansējums sniedz ievērojamu papildu Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu reformu īstenošanai. Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro, un līdz ar to ANM plāns šobrīd sagatavots par šo summu. Latvijai pieejamā summa vēlāk varētu pieaugt līdz maksimālajam plāna finanšu apjomam 2,02 miljardiem eiro (neskaitot potenciālo aizdevumu daļu), atkarībā no reālajiem ekonomikas izaugsmes dinamikas datiem 2020. un 2021. gadā.

Augstākās izglītības attīstībai un starptautiskajai konkurētspējai ekonomikas transformācijas un produktivitātes komponentes ietvaros augstskolu pārvaldības reformas īstenošanai paredzētas investīcijas vismaz 82,5 miljonu eiro apmērā. Ieguldījumu mērķis ir nostiprināt augstskolu stratēģisko specializāciju, nodrošinot atbilstošu ietekmi reģionā vai nozarē. Stiprinot studiju un pētniecības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, paredzēts ieguldīt līdzekļus, lai koncentrētu izglītības piedāvājumu un efektīvāk izmantotu pieejamos resursus, tostarp augstskolu akadēmisko personālu un infrastruktūru. Augstskolu institucionālās un cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana, resursu koplietošana un konsolidācija nodrošina augstākas kvalitātes studijas studentiem un pētniecību zinātniskajam personālam. Tam savukārt ir ietekme uz jaunu zināšanu radīšanu un inovācijām, kas ir pamats tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu.

Vispārējā izglītībā vidusskolu tīkla modernizācijai un attīstībai nevienlīdzības mazināšanai paredzēti vismaz 30,6 miljonu eiro. Finansējumu paredzēts ieguldīt 5 – 10 reģionāli nozīmīgākajās vidusskolās, kuras tiek izveidotas divu vai vairāku vidusskolu reorganizācijas procesā jaunajās pašvaldībās pēc 2021. gada 1.jūlija, kad stājās spēkā jaunais administratīvi teritoriālais iedalījums.

Digitālās transformācijas jomā paredzēts veikt ieguldījumus 45,7 milonu eiro apmērā, ko koordinēs IZM, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ar ieguldījumiem stiprinās iedzīvotāju un uzņēmumu, publiskās pārvaldes digitālās prasmes, kā arī veicinās augsta līmeņa digitālo prasmju apguvi un atvērtās zinātnes ieviešanai. IZM ieguldījumu portfeli veidos 19,2 miljoni eiro, augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei un atvērtās zinātnes ieviešanai.

Augsta līmeņa digitālo prasmju programma ļaus palielināt speciālistu skaitu, kas spēj pielietot augstās tehnoloģijas zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgu jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai dažādās tautsaimniecības nozarēs. Šie ieguldījumi sekmēs arī Latvijas lomas nostiprināšanos reģionā augsta līmeņa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju speciālistu sagatavošanā.

Lai novērstu COVID-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas, Eiropas Komisija (EK) šā gada pavasarī ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Būtiska daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma tiks novirzīti Atveseļošanas un noturības mehānismam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši saistībā ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmes mazināšanu. Šāda mēroga ES atbalsta instrumenta radīšana salīdzinoši tik īsā laika posmā ir nebijis precedents. 2020. gada izskaņā ES likumdevēji panāca konceptuālu vienošanos par ANM regulējumu, kuru plānots apstiprināt Eiropas Parlamentā šā gada februāra sākumā.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

Līdz 6. aprīlim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija.

 

 

 

Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinets var likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus, lai novērstu valsts apdraudējumu. Saeima var noraidīt pieņemtos valdības lēmumus.

 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

 

 

 

 

 

 

 

 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Visi tiesību akti, kas attiecas uz Covid-19, vienkopus Likumi.lv.

Žurnāla "Jurista Vārds" publikāciju izlase brīvpieejā - cīņas ar pandēmiju juridiskie aspekti.

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU